Neminot personu vārdus, KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka otrdien birojs Ģenerālprokuratūrai nodevis krimināllietas materiālus, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret vienu bijušo un vienu esošo Ģenerālprokuratūras amatpersonu par iespējamu Krimināllikuma 329.panta pārkāpumu - neizpaužamu ziņu izpaušanu, kas nav valsts noslēpums.
Konkrētā krimināllieta ir izdalīta no KNAB iepriekš sākta kriminālprocesa.
KNAB, nosūtot krimināllietas materiālus Ģenerālprokuratūrai, noslēdz attiecīgo pirmstiesas izmeklēšanu. Turpmāk prokuratūra ir atbildīga par krimināllietas virzību, norādīja birojā.
Tāpat KNAB vērsa uzmanību, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.
Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska aģentūrai LETA apstiprināja, ka pirmdien saņemta informācija no KNAB par drošības līdzekļa - aizliegums ieņemt amatu piemērošanu vienai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības virsprokurorei. Ņemot vērā minēto, otrdien ģenerālprokurors Juris Stukāns pieņēmis lēmumu par virsprokurores atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas.
Majevska norādīja, ka lieta otrdien ir saņemta un likumā noteiktā kārtībā desmit dienu laikā Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors lems par personu saukšanu pie kriminālatbildības.
Komentējot situāciju kopumā, Stukāns norādīja, ka katra iestāde pilda savas likumā noteiktās funkcijas. Tāpat viņš uzsver, ka likumpārkāpumi nav savienojami ar prokurora amata pienākumu veikšanu.
Ar Kalnmeieru aģentūrai LETA patlaban nav izdevies sazināties.
Krimināllikums par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Tagad prokuratūrai būs jāizlemj, vai uzrādīt apsūdzību. Likums gan dod iespējas prokuratūrai vienoties ar apsūdzēto par sodu, pieņemt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, vai arī lietu nosūtīt atpakaļ KNAB ar norādījumiem par nepieciešamību veikt papildu izmeklēšanu.
11.jūlijā noslēdzās Kalnmeiera ģenerālprokurora pilnvaru termiņš, savukārt viņa vietā stājās jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Kalnmeiers ģenerālprokurora amatā bija kopš 2010.gada. Pirms tam viņš ieņēma Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurora amatu.
Kā vēstīts, minētais kriminālprocess nav vienīgais, kurš saistīts ar iespējamiem likumpārkāpumiem prokuratūras sistēmā. Jūlijā kļuva zināms, ka KNAB krimināllietā, kurā iesaistīta Jelgavas prokuratūras prokurore, izmeklē kukuļņemšanas organizēšanu, kukuļnemšanu un neizpaužamu ziņu atklāšanu.
Patlaban publiski zināms, ka lietā iesaistīta Jelgavas prokuratūras prokurore ir Zinaīda Egle.
KNAB pagājušajā nedēļā aģentūrai LETA norādīja, ka biroja lietvedībā esošais kriminālprocess, kurā "iesaistīta prokuratūras amatpersona", ir ierosināts par kukuļņemšanas organizēšanu, kukuļņemšanu, uzkūdīšanu izpaust neizpaužamas ziņas un neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Plašāku informāciju KNAB izmeklēšanas interesēs patlaban nevar sniegt.
Egle atstādināta no pienākumu pildīšanas, jo viņai piemērots drošības līdzeklis - aizliegums pildīt pienākumus.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri