• Romāns,
  • Romualda,
  • Romualds
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Levits beidzot komentējis viņa biogrāfiju apšaubošās grāmatas Viltvārdis saturu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 09:49, 16.07.2020 1

Valsts prezidents Egils Levits šodien plašākā publikācijā "Latvijas Avīzē" noliedzis visas šaubas par viņa biogrāfijas faktiem, kas izteiktas Lato Lapsas grāmatā "Viltvārdis".


Avots: LETA

Skaidrojot pieļāvumu, ka Levits par saviem vecvecākiem uzdodot cilvēkus, kas tādi nemaz neesot, prezidents pastāstījis, ka viņa māte Ingeborga Bārga dzimusi 1926.gadā, bet pēc laulībām ieguvusi uzvārdu Levite. Viņas māte bijusi Auguste Bārga, kurai meita piedzimusi agrā jaunībā ārlaulībā, kas "toreiz neskaitījās labi", tāpēc Levita māti adoptējuši vecvecāki - Karlīne un Jānis Bārgi. Adopcijas nolēmumu 1926.gada beigās pieņēmusi Jelgavas apgabaltiesa, un tas ierakstīts Levita mātes dzimšanas reģistrā.

"Tādēļ vēlāk pēc dokumentiem mana māte oficiāli skaitās nevis savas īstās mātes Augustes Bārgs, pēc precībām Augustes Ermansones, bet gan savu vecvecāku - Karlīnes un Jāņa Bārgu meita. Citiem vārdiem - vecvecāki adoptēja savu mazmeitiņu," skaidrojis politiķis, "kurioza nianse ir tā, ka pēc dokumentiem sanāk, ka mana māte piedzima, kad viņas mātei jau bijuši 55 gadi. Tāds neliels fizioloģisks retums, ko mani apmelotāji ir palaiduši garām."

Levits piebildis, ka par šo adopcijas faktu uzzinājis samērā vēlu, bet ģimenē vienmēr zinājis, ka viņa īstā vecmāmiņa ir Auguste Ermansone un vecvecmāte - Karlīne Bārgs. Vēlāk viņa vecmāmiņa Auguste apprecējusies ar Jāni Ermansonu un viņi kopā ar vecvecmāti Karlīnu izsūtīti. Vecvectēvs Jānis Bārgs tajā laikā jau bija miris.

Savukārt Levita tēvs esot bijis noslēgts un "par sevi neko nestāstīja". "Es pieņemu, tas bija tādēļ, ka tēva dzimta tika iznīcināta holokausta laikā," stāstījis prezidents, "kad es tēvam par šo traģisko laika posmu pavaicāju, viņš atbildēja: "Tā ir zudusi pasaule." Tāpēc par tēva dzimtas vēsturi man ir maz informācijas."

Komentējot grāmatā izteiktās šaubas par savu pilsonību un kāpēc Vācijas pilsonība iegūta 1985.gadā, ja emigrācija notika 1972.gadā, Levits skaidrojis, ka starpposmā viņam bijusi Vācijas nepilsoņa (aliens) pase.

"1985.gadā es kļuvu par Vācijas pilsoni. Vienlaikus man bija Latvijas vēstniecības Londonā izsniegtā Latvijas pase, taču tā no Vācijas viedokļa skaitījās neefektīva, jo Latvija pastāvēja tikai "de iure", bet ne "de facto". Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1992.gadā es reģistrējos kā pilsonis. Taču toreiz spēkā esošais Vācijas pavalstniecības likums neparedzēja dubultpilsonību. Ja cilvēks tika brīvprātīgi uzņemts vienas svešas valsts (šai gadījumā - Latvijas) pilsonībā, tad tas nozīmēja atteikšanos no Vācijas pilsonības un saskaņā ar likumu Vācijas pilsonība tika automātiski zaudēta. Kopš tā laika esmu tikai Latvijas pilsonis. Citādi tas nemaz nevarēja būt, jo es kļuvu par Latvijas vēstnieku Vācijā. Pašsaprotami, ka pašas Vācijas pilsonis nevarēja kļūt par ārvalsts vēstnieku Vācijā," skaidrojis Levits.

Savukārt komentējot sētās šaubas par izglītības dokumentiem, Levits uzsvēris, ka tās varētu būt radušās, nepārzinot Vācijas juridiskās izglītības uzbūvi, kas sastāv no divām daļām - pirmā daļa esot universitātē iegūtās teorētiskās zināšanas. Universitāti pabeidz ar pirmo juridisko valsts eksāmenu, kuru kārto nevis augstskolā, bet gan īpašā valsts iestādē - eksāmenu pārvaldē. Taču ar universitātes absolvēšanu augstākā juridiskā izglītība nebeidzoties, jo, lai ieņemtu augstākos juridiskos amatus, esot vēl divarpus gadi jānokalpo augstākas tiesas dienestā par juristu (referendāru), pēc kā jaunais jurists iegūst tiesības likt Lielo juridisko valsts eksāmenu.

"Dzirdētas baumas, ka man vispār neesot juridiskās izglītības, jo man neesot pat bakalaura grāda, neraugoties uz to, ka esmu strādājis par Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi," ar ironiju minētās šaubas komentējis Levits.

Lasīt visus komentārus (1)

Lasiet arī

  • Koments 16.07.2020 12:17
    Iespējams ir viss un arī tāda pilsonības iegūšanas leģenda, tikai kurš atkal nestāsta visu līdz galam..? Viņš sevi uzdod par latvieti, bet tautība pēc mātes, tā ir pieņemts tikai pie ebrejiem..!? Pēc kristiešu un eiropiešu normām, tautību nosaka pēc tēva tautības un tādai bija jābūt arī viņa padomju laika dokumentos, jo toreiz tautību nevarēja brīvi izvēlēties neviens. Kāda bija tēvam, tādu arī ierakstīja pasē.. Ja piedzima vientuļai mātei, tad parasti rakstīja mātes tautību un nekādi izņēmumi nebija.. Tēvs neko nestāsīja - vispār jau laba atruna, ja negrib teikt patiesību, vai melot... Īsts jurista cienīgs arguments....
    Сообщить редактору Ответить
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Nākamnedēļ Spilves lidlaukā atzīmēs Latvijas aviācijas svētku simtgadi

Rīgas svētku laikā, 15.augustā, atzīmējot "Latvijas aviācijas svētku" simtgadi, Spilves lidlaukā norisināsies aviācijas svētki, informēja pasākuma organizatori.

Sabiedrība Mudina pilsētas pretendēt uz Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027.gadā statusu

Kultūras ministrija (KM) mudina Latvijas pilsētas un novadus pretendēt uz Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027.gadā statusu.

Sabiedrība Šogad Latvijā reģistrēts pēdējos gados lielākais studētgribētāju skaits

Šogad reflektantu skaits studijām Latvijas augstskolās ir lielākais pēdējo gadu laikā, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Sabiedrība Aculiecinieks: Pēc bērna nobraukšanas traģēdijas pie CSDD viss pa vecam (+FOTO)

"1.augustā nolēmu aizbraukt līdz CSDD ēkai Antenas ielā, lai apskatītu, kādi drošības pasākumi viņiem tur ir vismaz pēc piektdienas traģiskā notikuma, kad, automašīnai izbraucot no tehniskās apskates (TA) ēkas, tika nobraukts nepilngadīgs zēns," portālā pietiek.com ar pieredzēto dalījies kāds lasītājs. "Nē, es neesmu naivs, garīgi atpalicis idiots - braucot uz turieni, es pilnīgi apzinājos, ka neko viņi tur nedara. Tomēr ticība sirdī uzstāja, lai es aizbrauktu un pārbaudītu."

Lasiet arī

Sports Dinamo noslēdz līgumus ar titulēto Gaļimovu un kanādieti Mičelu

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) vienība Rīgas "Dinamo" otrdien sastāvu papildinājusi ar divkārtējo Gagarina kausa ieguvēju vārtsargu Staņislavu Gaļimovu un kanādiešu uzbrucēju Zeku Mičelu, vēsta klubs.

Sabiedrība Ričards Brensons plāno nākamā gada sākumā doties kosmosā

Britu miljardieris Ričards Brensons plāno nākamā gada sākumā doties kosmosā ar sava uzņēmuma "Virgin Galactic" kosmosa kuģi, kļūstot par tā pirmo pasažieri, paziņojis uzņēmums.

Sabiedrība Vakarā un naktī Latvijas austrumos līs, vietām - pat ļoti stipri

Otrdienas vakarā Latvijas centrālo un austrumu daļu sasniegs plašāka lietus zona no Lietuvas, vietām gaidāms stiprs lietus, prognozē sinoptiķi.