Satversmes tiesa atļauj mācīties krievu valodā privātajās augstskolās

Tiesa nosprieda, ka normas neatbilst Satversmes 112. un 113.pantam, taču atsevišķā lietā tiks skatīts jautājums par šo normu atbilstību Satversmes 1. un 105.pantam. Šajā lietā ST apsver iespēju vērsties Eiropas Savienības Tiesā (EST) ar prejudiciālu jautājumu.

Par neatbilstošu Satversmei atzīta Augstskolu likuma 56.panta trešā daļa un pārejas noteikumu 49.punkts.

Šāds lēmums pamatots ar to, ka likumdevējs nav izvērtējis alternatīvus risinājumus, kas varētu būt mazāk ierobežojoši.

ST arī nolēma, ka apstrīdētās normas par spēkā neesošām atzītas no 2021.gada 1.maija.

Jau vēstīts, ka lieta ierosināta pēc 20 partijas "Saskaņa" 13.Saeimas deputātu pieteikuma. Viņi cita starpā norādīja, ka apstrīdētās normas ievieš visām augstskolām obligātu uzdevumu izkopt un attīstīt latviešu valodu un ierobežo privāto augstskolu dibinātāju un pasniedzēju brīvību savas akadēmiskās darbības veidošanā, tā aizskarot Satversmes 112.pantā ietvertās tiesības uz izglītību.

Vienlaikus iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas aizskar privātajām augstskolām Satversmes 105.pantā noteiktās tiesības uz īpašumu kopsakarā ar no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasināto un Satversmes 1.panta tvērumā ietilpstošo tiesiskās paļāvības principu. Proti, tiekot ierobežotas privāto augstskolu tiesības to komercdarbības ietvaros īstenot licencētās studiju programmas svešvalodās. Pēc pieteikuma iesniedzēja ieskata, privātajām augstskolām, iegūstot attiecīgās licences un akreditējot studiju programmas, ir radusies tiesiska paļāvība un aizsargājamas mantiskas intereses uz šādas komercdarbības veikšanu.

LETA jau vēstīja, ka Izglītības likuma grozījumi, kas nosaka pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilst Satversmei, iepriekš nosprieda ST. Atzīt minētās normas par neatbilstošām valsts pamatlikumam bija lūguši vairāki partijas "Saskaņa" 12.Saeimas deputāti.