ES iekšlietu ministri diskutēs par iekšējo robežu kontroli un brīvu personu kustību Covid-19 krīzē

Rīga, 5.jūn., LETA. Šodien notiks Eiropas Savienības iekšlietu ministru neformālā videokonferences sanāksme, kurā iekļauts jautājums par iekšējo robežu kontroli un brīvu personu kustību Covid-19 krīzē.

Covid-19 dēļ ES dalībvalstis un Šengenas asociētās valstis ieviesa dažādus ārkārtējus un bezprecedenta pasākumus, aizliedzot publiskas pulcēšanās, slēdzot skolas, kā arī ieviešot robežu/ceļošanas ierobežojumus. Epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, tās uzsāka pakāpenisku ieviesto ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu un atcelšanu, kas, ņemot vērā valstu savstarpējo saikni, pieprasa koordinētu un saskaņotu rīcību ES līmenī. 

Ievērojot minēto, 15.aprīlī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja un Eiropadomes priekšsēdētājs nāca klajā ar "Kopīgo Eiropas ceļvedi Covid-19 ierobežošanas pasākumu atcelšanai", kura mērķis ir palīdzēt izkļūt no krīzes un atgriezties pie normālas situācijas.

Ceļvedis cita starpā ietver konkrētas rekomendācijas turpmākai dalībvalstu rīcībai, tai skaitā ierosinot, ka vispirms koordinēti jāatceļ kontrole uz iekšējām robežām, ārējo robežu atverot otrajā posmā.

13.maijā EK nāca klajā ar paziņojumu "Covid-19: ceļā uz pakāpenisku un koordinētu pieeju pārvietošanās brīvības atjaunošanai un iekšējās robežkontroles atcelšanai".

Komisijas paziņojumā identificēti kritēriji, kurus dalībvalstīm jāņem vērā, pakāpeniski atceļot gan pārvietošanās ierobežojumus, gan robežkontroli uz ES iekšējām robežām. Šie kritēriji ir epidemioloģiskā situācija, Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi, tostarp fiziskā distancēšanās, kā arī ekonomiskie un sociālie apsvērumi.

Tāpat EK ierosina pakāpenisku pieeju Covid-19 dēļ atjaunotās robežkontroles un citu kontroles pasākumu atcelšanai uz ES iekšējām robežām. Pirmā fāze paredz daļēju ierobežojumu un robežkontroles atcelšanu. Tas nozīmē, ka, balstoties uz epidemioloģisko novērtējumu, robežkontroles un ceļošanas ierobežojumi jāatceļ ES ietvaros, darot to pakāpeniski no reģioniem ar līdzīgu epidemioloģisko situāciju nacionālā līmenī līdz ierobežojumu atcelšanai dalībvalstu līmenī.

Savukārt otra fāze paredz pilnīgu ierobežojumu un robežkontroles atcelšanu. Tas nozīmē, ka visu saistībā ar Covid-19 ieviesto ierobežojumu atcelšana dalībvalstīs, nacionāli saglabājot nepieciešamos veselības pasākumus un turpinot plašas informatīvās kampaņas. 

Pašlaik atjaunoto robežkontroli uz ES iekšējām robežām saglabā 14 ES dalībvalstis, kā arī trīs Šengenas asociētās valstis - Islande, Norvēģija un Šveice). 

Attiecībā uz ES ārējās robežas, IeM skaidro, ka 16.martā EK nāca klajā ar paziņojumu "Pagaidu ierobežojumi nebūtiskiem ceļojumiem uz ES". Minētais paziņojums kalpo par pamatu koordinētai ES dalībvalstu un Šengenas asociēto valstu rīcībai uz ES ārējām robežām, proti, tas paredz 30 dienu pagaidu ieceļošanas ierobežojumu attiecībā uz visiem nebūtiskiem ceļojumiem no trešajām valstīm uz ES un Šengenas asociētām valstīm.

Vēlāk saskaņā ar EK paziņojumu attiecīgais ieceļošanas ierobežojums ir pagarināts līdz šā gada 15.jūnijam.  

Līdz šim diskusijas par iespējamo ieceļošanas ierobežojumu atcelšanu trešajām valstīm ir notikušas ekspertu līmenī - EK vadītajā Covid-19 informācijas grupā. Sanāksmē dalībvalstis ir vairākkārt norādījušas uz nepieciešamību pēc koordinētas pieejas ES līmenī gan iekšējo, gan ārējo robežu atcelšanai, ko būtu jāturpina nodrošināt EK.

Ievērojot minēto, videokonferencē ministri tiks aicināti diskutēt par to, kā tie plāno nodrošināt, ka brīvās personu kustības ierobežojumi un robežkontrole uz ES iekšējām robežām tiek atcelta koordinētā, nediskriminējošā un samērīgā veidā. 

Tāpat ministri tiks aicināti sniegt savu redzējumu jautājumā par to, vai būtu jāpagarina spēkā esošie ES ceļošanas ierobežojumi attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, ja nē, vai tādā gadījumā ES ārējās robežas būtu jāatver noteiktām trešajām valstīm, vai arī pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kuri vienādā mērā tiktu piemēroti visām trešajām valstīm. Tāpat ministri diskutēs vai dalībvalstīm būtu jāpiemēro karantīnas prasība visiem iebraukušajiem trešo valstu pilsoņiem un ja tā, vai tas būtu īstenojams koordinētā veidā.

Latvijas valdības apstiprinātā nostāja šodienas sanāksmē ir tāda, ka brīva personu kustība telpā bez iekšējām robežām ir viens no nozīmīgākajiem ES sasniegumiem. Tādēļ ir būtiski pēc iespējās ātrāk, tiklīdz epidemioloģiskā situācija to ļauj, koordinētā un saskaņotā veidā tiktu atjaunota Šengenas zonas normāla darbība.  

Uzlabojoties un izlīdzinoties epidemioloģiskajai situācijai, Latvija, Lietuva un Igaunija ir spērušas būtisku soli telpas bez iekšējām robežām atjaunošanai, ļaujot to pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem no 15.maija ceļot Baltijas valstu teritorijā. Latvija pozitīvi vērtē arī citu dalībvalstu veiktos līdzīgos pasākumus, kas mūs pietuvina Šengenas zonas normālas darbības atjaunošanai.

Attiecībā uz ieceļošanas liegumu nebūtiskiem ceļojumiem no trešajām valstīm uz ES, Latvija uzskata, ka vispirms ir nepieciešams atcelt lielāko daļu no ieviestajiem ceļošanas ierobežojumiem un robežkontroli uz ES iekšējām robežām.

Tikai pēc tam pakāpeniski, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju trešajās valstīs, var sekot koordinēta ieceļošanas lieguma atcelšana trešajām valstīm. Būtiski, lai, vērtējot epidemioloģisko situāciju trešajās valstīs, tiktu ņemti vērā uzticami un pārbaudīti datu avoti, kas sniegtu patiesu ainu par epidemioloģisko stāvokli tajās.

Ievērojot minēto, Latvija uzskata, ka būtu apsverama iespēja, pamatojoties uz skaidriem un objektīviem, galvenokārt, epidemioloģiskiem kritērijiem, izveidot regulāri pārskatāmu ES līmeņa sarakstu ar tām trešajām valstīm, kurām noteiktais ieceļošanas liegums būtu atceļams.

Vienlaikus pārējām trešajām valstīm arī turpmāk būtu saglabājama iespēja ieceļot būtisku iemeslu dēļ. Atkarībā no epidemioloģiskās situācijas dalībvalstīs, ES reģionos un ES kopumā būtisko iemeslu uzskaitījums varētu tikt papildināts.