• Alīna,
  • Rūsiņš,
  • Sandris
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas iedzīvotāju tēriņi ārvalstu ceļojumos pērn pieauga par 41,8%

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 16:05, 04.06.2020


Latvijas iedzīvotāji pagājušajā gadā devās 2,4 miljonos ārvalstu ceļojumu, kas ir par 9,6% vairāk nekā gadu iepriekš, taču ārvalstu braucienos iztērētā naudas summa pieauga par 41,8%, sasniedzot 799,5 miljonus eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.



Tostarp Latvijas iedzīvotāji 2019.gadā devās 0,9 miljonos vienas dienas ārvalstu ceļojumos, kas ir par 12% vairāk nekā 2018.gadā, bet izdevumi šajos ceļojumos pieauga par 36%, sasniedzot 57,7 miljonus eiro.

Visbiežāk iedzīvotāji vienas dienas ceļojumā apmeklēja Lietuvu (68,2%) un Igauniju (20%). Vidējie viena ceļojuma izdevumi palielinājās par 11,3 eiro, sasniedzot 63,8 eiro.

Tāpat pērn iedzīvotāji devās 1,5 miljonos vairāku dienu ārvalstu ceļojumos, kas ir par 8,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Vairāku dienu ārvalstu ceļojumos kopējie izdevumi 2019.gadā bija 741,8 miljoni eiro, kas ir par 42,3% vairāk nekā 2018.gadā.

Visvairāk jeb 34% no izdevumiem tērēti transportam, 32,2% tērēti naktsmītnēm, 14,4% - ēdināšanas pakalpojumiem, 7,1% - izklaides un kultūras aktivitātēm, bet 12,3% tērēti citiem izdevumiem. Izdevumu īpatsvarā visvairāk palielinājušies izdevumi par naktsmītnēm - par 4,2 procentpunktiem.

Vidējie vairāku dienu ārvalstu ceļojuma izdevumi pērn bija 501,3 eiro, palielinoties par 142,3 eiro salīdzinājumā ar 2018.gadu. Vidējie izdevumi diennaktī bija 83,1 eiro, kas ir par 11,8 eiro vairāk.

Lielākie izdevumi diennaktī (121,4 eiro) bija ceļojumos ar nakšņošanu viesnīcā, kūrortviesnīcā, motelī vai viesu mājā, bet vismazākie (27,6 eiro), apmetoties citās privātās naktsmītnēs.

"Ceļojuma vidējie izdevumi pieauga, jo iedzīvotāji ceļojumos biežāk izvēlējās doties ar lidmašīnu (par 4,9 procentpunktiem vairāk nekā 2018.gadā), biežāk nakšņoja viesnīcās un tām pielīdzināmās tūristu mītnēs (par 5,6 procentpunktiem vairāk) nevis pie radiem un draugiem, kur pērn novērots lielākais samazinājums par 3,2 procentpunktiem," atzīmēja statistikas pārvaldē.

Pagājušajā gadā 51% gadījumu ārvalstu vairāku dienu ceļojumos iedzīvotāji devās ar lidmašīnu, 32,3% - ar vieglo automašīnu vai motociklu, 9,3% - ar autobusu, bet 5,1% gadījumu - ar ūdens transportu. Pērn 20,8% ceļojumu transports tika rezervēts, izmantojot tūrisma operatoru vai aģentu pakalpojumus.

Viesnīcās un tām pielīdzināmās tūristu mītnēs naktsmītnes cenā pārsvarā jeb 87,7% ceļojumu bija iekļauta vismaz viena ēdienreize, no tiem 20% ceļojumu bija ietvertas trīs vai vairāk ēdienreizes.

Populārākie ārvalstu vairāku dienu ceļojumu galamērķi 2019.gadā bija kaimiņvalstis -Lietuva (11,2%), Igaunija (10,9%), Krievija (6,9%) un Baltkrievija (5,3%). Vēl Latvijas iedzīvotāji bieži brauca uz Zviedriju (6,8%), Vāciju (6,6%) un Apvienoto Karalisti (4,7%).

Ārvalstu ceļojumos 2019.gadā pavadīti 8,9 miljoni nakšu, kas ir par 22,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp 64,1% nakšu pavadīti maksas jeb īrētās naktsmītnēs, savukārt 32,4% nakšu pavadīti pie radiem un draugiem.

Vidējais uzturēšanās ilgums ceļojumā bija sešas naktis, kas ir par 0,7 naktīm vairāk nekā 2018.gadā. Īsāks ceļojums bija, nakšņojot maksas jeb īrētās naktsmītnēs - 5,4 naktis, bet garāks - privātās jeb bezmaksas naktsmītnēs - 7,5 naktis.

Naktsmītni internetā rezervēja 57,7% ceļojumu, kuros izmantoja maksas jeb īrētās naktsmītnes.

Visvairāk ārvalstu vairāku dienu ceļojumos pēc demogrāfiskajiem rādītājiem devās sievietes (52,2%), iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem (28%), augstāko izglītību ieguvušie (57,5%) un nodarbinātie (82,6%).

Seniori jeb iedzīvotāji vecumā no 65 gadiem pagājušajā gadā devās 0,1 miljonā ārvalstu ceļojumu, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš. Ceļojumā viņi pavadīja vidēji 8,8 diennaktis (par 2,8 diennaktīm ilgāk nekā vidēji), ceļojumā iztērēja 417,8 eiro (par 83,5 eiro mazāk nekā vidēji), bet diennaktī - 47,5 eiro (gandrīz uz pusi mazāk nekā vidēji).


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Kariņam atjaunots Saeimas deputāta mandāts

Bijušajam ārlietu ministram Krišjānim Kariņam (JV) pēc demisijas šodien tika atjaunots Saeimas deputāta mandāts.

Sabiedrība Ķegumā un Ogres novada pagastos beigs apkures sezonu

Svētdien, 28.aprīlī, Ķegumā un Ogres novada pagastos beigs apkures sezonu, informēja pašvaldības siltumražošanas uzņēmums SIA "MS siltums".

Sabiedrība Kampars Kadžuļa pārmetumus sauc par absurdiem un nepatiesiem

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "SOAAR" vadītāja Renāra Kadžuļa apgalvojumi, ka "Vienotības" politiķi centušies ietekmēt balsu skaitīšanas rezultātus 2014.gada Saeimas vēlēšanās, ir absurdi un nepatiesi, paziņoja bijušais "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars.

Sabiedrība Motosezonas atklāšanas laikā Rīgā gaidāmi satiksmes ierobežojumi

Sestdien, 27.aprīlī, Rīgā ar motociklu parādi atklās motosezonu.

Lasiet arī

Ekonomika Bitcoin kurss pārsniedz 72 000 dolāru

Kriptovalūtas "Bitcoin" kurss pirmdien atkal uzstādījis jaunu rekordu, pirmo reizi pārsniedzot 72 000 ASV dolāru robežu.

Ekonomika Vienojas pārdalīt 663 miljonus eiro no ES fondiem

Eiropas Savienības (ES) fondu tematiskās komiteja atbalstījusi rosināto finanšu investīciju pārdali 662,8 miljonu eiro apmērā, saglabājot katras ministrijas kopējā investīciju portfeļa apjomu, tādējādi novēršot iepriekš izskanējušos fondu finansējuma riskus, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Sabiedrība Latvijā 32% iedzīvotāju regulāri finansiāli atbalsta tuviniekus

Latvijā 32% iedzīvotāju regulāri sniedz finansiālu palīdzību ģimenes locekļiem, draugiem vai paziņām, taču salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuri vairs nevar sniegt atbalstu līdzšinējā apmērā, informē bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz 2023. un 2024.gada janvārī veiktajām Baltijas iedzīvotāju aptaujām.

Ekonomika Vidējā bruto darba alga pērn Latvijā pieaugusi par 11,9%

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, kas ir par 11,9% jeb 164 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.