• Fanija,
  • Vēsma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Iecere par minimālā skolēnu skaita prasībām vidusskolas klasēs atlikta uz gadu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 09:26, 28.05.2020


Noteikumi par minimālo skolēnu skaitu 10.-12.klasēs, paredzot triju gadu pārejas posmu, stāsies spēkā nevis no gaidāmā mācību gada, kā tas bija plānots sākotnēji, bet gan no 2021.gada 1.septembra, vēsta laikraksts "Diena".



Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar ideju par kvantitatīvajiem kritērijiem klasē un klašu grupā vispārējās izglītības iestādēs nāca klajā jau pirms diviem gadiem, bet jaunākais ziņojums valdībai tika prezentēts pagājušā gada nogalē. Pa šo laiku esot nedaudz mainīti kritērijos iekļautie skaitļi, taču paši principi skolu "šķirošanai" palikuši iepriekšējie.

Kā vēsta laikraksts, IZM plāno informatīvo ziņojumu par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas nosacījumiem, kurā ir sadaļa par kvantitatīvajiem rādītājiem, iesniegt valdībā jūnija vidū. Līdz 27.maijam vēl tika gaidīti priekšlikumi no sociālajiem partneriem.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) jau izvērtējusi minēto dokumentu, un nekādu principiālu iebildumu pret tur piedāvātajiem kritērijiem un skaitļiem asociācijai neesot. LIVA prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns atzinis, ka lielākas galvassāpes rada cits jautājums - par terminētajiem direktoru līgumiem.

Tikmēr vairāki LIVA pārstāvošie mazo skolu vadītāji par IZM iecerētajiem kvantitatīvajiem kritērijiem izteikušies skarbi, jo viņiem tie var nozīmēt vidusskolas statusa zaudēšanu, bet lauku skolu vadītāji šos skaitļus vērtē kā vēlmi iztukšot laukus vēl vairāk un visus sadzīt lielajās pilsētās.

Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis pozitīvi novērtē IZM apņēmību nestrēbt karstu, bet ieviest izmaiņas no 2021.gada, dodot arī pārejas periodu. Atbalstāms esot arī skolu sadalījums grupās atkarībā no atrašanās vietas.

Taču kritiskus vārdus Pūķis velta mēģinājumam liegt pašvaldībām atvērt klasi, ja nav ievēroti IZM izstrādātie kvantitatīvie kritēriji, vienlaikus atļaujot to darīt privātskolām. Tas neesot pareizi, jo noteikumiem ir jābūt vienlīdzīgiem.

"Skola ir svarīga pašvaldības teritorijas dzīvotspējai. Tas, ka pašlaik kādā vietā attīstība nav augšupejoša un demogrāfiskie rādītāji ir zemi, nenozīmē, ka tā būs vienmēr. Piemēram, Sēlija šobrīd ir pat Valsts prezidenta dienaskārtībā - viņš atzinis, ka šim novadam vajag piešķirt papildu līdzekļus attīstībai. Tā ka cerība ir. Tāpēc nevajag vietvarai liegt atvērt klasi," akcentējis Pūķis.

Viņš uzsvēris, ka mazajām skolām ir sava vieta Latvijas izglītības iestāžu kartē, un to apliecinājusi arī ārkārtējā situācija - nelielām skolām bijis vieglāk strādāt krīzes režīmā.

Savukārt IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) uzskata, ka "skaitļi ir reāli". To pamatojot pētījumi, kas pierāda, cik skolēniem klasē jābūt, lai nodrošinātu mācību kvalitāti, kas visā izglītības procesā ir galvenā. Viņaprāt, ir panākta arī pašvaldību sapratne, kur liela loma esot tam, ka izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) tikusies ar visu 119 pašvaldību pārstāvjiem un pārrunājusi situāciju.

IZM gan esot gatava kompromisiem, piemēram, attiecībā uz skolām pie Eiropas Savienības ārējās robežas, pieļaujot, ka tajās vidusskolas posmā minimālais skolēnu skaita slieksnis ir 25. Znotiņš laikrakstam uzsvēris, ka vēl jau dokumentam "svītra apakšā nav pavilkta" – par to būšot diskusijas koalīcijā, jo partijām esot savi priekšlikumi.

Kā ziņots, IZM pagājušā gada otrajā pusē izstrādātajām prasībām par minimālo skolēnu skaitu klasēs neatbilda 164 jeb lielākā daļa vidusskolu, liecināja pērnajā novembrī valdības darba kārtībā iekļautās prezentācijas dati.

Skolu tīkla sakārtošanai IZM pērn piedāvāja noteikt četrus reģionu blokus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus minimālā skolēnu skaita kritērijus. Pirmais no reģionālajiem blokiem būtu Latvijas pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju, un tur IZM rosināja noteikt, ka vidusskolas klasēs skolā ir jābūt vismaz 150 skolēniem. Šādiem kritērijiem šajā pašvaldību grupā septembra sākumā nav atbildušas 60 skolas, savukārt 33 - atbilda.

Nākamajā grupā bija plānots iekļaut administratīvo teritoriju attīstības centrus un Pierīgas novadus - Ādažus, Salaspili, Ķekavu, Olaini, Mārupi un Jūrmalu. Šajās pašvaldībās minimālo skolēnu skaitu vidusskolās bija plānots noteikt 120. IZM prezentācijā iekļautie dati, balstoties uz jauno pašvaldību iedalījumu, kāds tas sagaidāms pēc novadu reformas, liecināja, ka rosinātajiem kritērijiem neatbilstu 43 skolas, bet 22 būtu uzskatāmas par atbilstošām.

Trešais reģionu bloks tika iecerēts pagastu teritorijas. Šajā blokā minimālo skolēnu skaitu vidusskolā bija plānots noteikt 45, kam neatbilstu 60 skolas, savukārt par atbilstošām IZM atzītu 40. Savukārt pēdējā grupā iekļautas teritorijas, kas ir pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī tās teritorijas, kur attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri. Šajās teritorijās ministrija rosināja noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolās - 30 bērni, un tam potenciāli neatbilst viena vidusskola, bet atbilstu - trīs.

Pieļaujot atkāpes 10% apmērā, minimālā skolēnu skaita prasībām atbilstošo skolu skaits būtu nedaudz lielāks, bija atzīmēts prezentācijā.

Prezentācijā IZM uzsvēra, ka kritērijam atbilstošo vai neatbilstošo izglītības iestāžu skaitā nav iekļautas valsts ģimnāzijas un izglītības iestādes, kas īsteno izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskiem līgumiem.

Pēc sarunām ar pašvaldībām ministrija secinājusi, ka 28 pašvaldībās pastāv tikai viena izglītības iestāde. Ministrija atzīmē, ka 74 pašvaldībās skolēnu skaits samazinās, savukārt 21 pašvaldībā notikušas izmaiņas izglītības iestāžu tīklā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Iedzīvotājiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi nepieaugs

Saeima: Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem tiks izmantota fiskālā kadastrālā vērtība, kas paliks līdzšinējā apmērā.

Sabiedrība Kultūras ministre Logina iztur opozīcijas demisijas pieprasījumu

Saeimas vairākums šodien noraidīja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) demisijas pieprasījumu kultūras ministrei Agnesei Loginai (P).

Sabiedrība Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.

Sabiedrība Eksperts paskaidro, kā uz 100% izmantot viedtālruni (+VIDEO)

Ne tikai drošības sistēmas, bet arī kiberuzbrukumi kļūst arvien komplicētāki.

Lasiet arī

Veselība «Veselības centrs 4» sācis darbu pie medicīnas kvartāla celtniecības

SIA "Veselības centrs 4" sācis darbu pie medicīnas kvartāla celtniecības Rīgā, kur blakus esošajām iestādes ēkām taps daudzfunkcionāls medicīnas centrs.

Sabiedrība Pulkvedis: Latvija apzinājusi potenciālos mīnu piegādātājus

Latvija apzinājusi potenciālos mīnu piegādātājus, taču jārēķinās, ka militārā ražošanas industrija netiek līdzi pieprasījumam, ceturtdien aizsardzības nozares portāla "Sargs.lv" rīkotajā sarunā "Kādus šķēršļus plānots izvietot uz austrumu robežas un cik efektīvi tie var kavēt pretinieku?" norādīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta priekšnieka vietnieks pulkvedis Guntars Strazdītis.

Ekonomika «Lux Express» autobusa biļete no Liepājas līdz Rīgai maksās vismaz desmit eiro

Starptautiskā pasažieru pārvadātāja "Lux Express" autobusa biļete no Liepājas uz Rīgai maksās, sākot no desmit eiro, informēj uzņēmums.

Ekonomika Latvijā 39% uzņēmumu nav ieviesuši darbinieku labbūtības aktivitātes

Latvijā 39% uzņēmumu nav ieviesuši darbinieku labbūtības aktivitātes, liecina AS "Eco Baltia" un sabiedriskās domas pētījumu centra "Norstat" veiktā uzņēmēju aptauja.