• Agija,
  • Aldonis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Saeimas komisija atbalsta "zaļo cilvēciņu" grozījumus

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 11:33, 26.05.2020


Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien konceptuāli atbalstīja Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotos grozījumus likumā, kas definē militāro darbību rezultātā izraisītas valsti apdraudošas situācijas, tostarp, netieši arī tā dēvēto "zaļo cilvēciņu" iekļūšanu Latvijas teritorijā.


Foto: LETA

Grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz definēt, ka militāro darbību rezultātā izraisīta valsti apdraudoša situācija ir pret Latviju īstenotas pretlikumīgas ārvalsts militārās darbības, tajā skaitā militārās aviācijas lidaparāta, militārā bezpilota lidaparāta, karakuģa, zemūdenes vai cita militārā zemūdens pārvietošanās līdzekļa, militārā transportlīdzekļa vai citas, tajā skaitā attālināti vadāmas, bezpilota militārās mehāniskās ierīces pretlikumīga iekļūšana vai atrašanās Latvijā.

Tāpat pie minētajām situācijām tiks iekļauta izlūkošana vai pretlikumīga piekļuve informācijas sistēmām, elektronisko sakaru tīkliem, to darbības traucēšana vai elektromagnētiskā iejaukšanās Latvijas nacionālajai drošībai svarīgu objektu, nozīmīgu komercsabiedrību vai valsts īpašumā, valdījumā vai turējumā esošu objektu darbībā un militārās aviācijas gaisa kuģu un karakuģu darbībā un citas nekinētiskas militārās darbības.

Kā militāro darbību rezultātā izraisīta valsti apdraudoša situācija tiks definēta arī pretlikumīga militāro formējumu vai militāro formējumu bez pazīšanās zīmēm iekļūšana vai atrašanās Latvijas teritorijā.

Par militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju arī uzskatīs darbības, kuras, izmantojot Latvijas teritoriju, ārvalsts pretlikumīgi veic pret citu NATO vai Eiropas Savienības dalībvalsti.

Grozījumi paredz, ka Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm un valsts drošības iestādēm Valsts aizsardzības plānā un Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteiktajā kārtībā nekavējoties veiks pasākumus, kurus uzskata par samērīgiem un nepieciešamiem, lai novērstu militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu.

AM grozījumu anotācijā atgādina, ka Krievijas militārā spēka pielietošana Ukrainā 2014.gadā un Krimas anektēšana likusi pārskatīt pastāvošo drošības situāciju reģionā un Eiropā, kā arī veicinājusi NATO reaģēšanas mehānismu pilnveidošanu attiecībā uz iespējamo spēka pielietošanu pret Baltijas valstīm.

Šo notikumu kontekstā Latvijai ir īpaši svarīgi stiprināt sadarbību ar NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai garantētu Latvijas robežu neaizskaramību un valsts drošību, norāda likumprojekta autori.

Kā viens no galvenajiem secinājumiem pēc Ukrainas krīzes jāmin piemērs, kad valstī tiek iesūtīti ārvalstu specvienību, izlūkdienestu un drošības dienestu pārstāvji, kuru rīcībā ir speciāli militāri līdzekļi un kuri, slēpjoties zem civiliedzīvotāju statusa, vēršas pret tiesībaizsardzības iestādēm un citām valsts varas institūcijām. LETA jau rakstīja, ka Krimas aneksijā šādus Krievijas armijas uniformās bez atpazīšanās zīmēm tērptus cilvēkus presē dēvē par "zaļajiem cilvēciņiem".

Tāpat pēdējos gados ir notikusi Krievijas militāro spēju un militārās infrastruktūras pilnveidošana pie Latvijas robežām un Baltijas jūras reģionā kopumā, kā arī novērota dažādu maskētu Krievijas militāro līdzekļu izmantošana jūras, gaisa, sauszemes, elektromagnētiskajā un interneta vidē.

Tādējādi, lai risinātu aprakstīto hibrīdās karadarbības situāciju likums papildināts ar jauno regulējumu par valsti apdraudošām situācijām. Pašlaik spēkā esošais regulējums ir vispārīgs un nepietiekams, turklāt viens no mūsdienu hibrīdkara instrumentiem, ir ļaunprātīga neskaidru tiesību normu tiesību aktos izmantošana.

Krīzes situācijā, kad nepieciešams steidzami pieņemt lēmumus, ir maz laika tiesību normu interpretācijai, bet jebkāda vilcināšanās vai šaubas par kompetenci, tiesībām un pienākumiem var tikt izmantota, lai veiktu valsts drošību apdraudošas darbības, skaidrots likumprojekta anotācijā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Par vectēva noslepkavošanu mazdēlam piespriež 18 gadu cietumsodu

Vidzemes rajona tiesa jaunam vīrietim par vectēva noslepkavošanu piespriedusi 18 gadu cietumsodu.

Sabiedrība LVM: pēdējo piecu gadu laikā pieauguši mežos atstāto atkritumu apjomi

Pēdējo piecu gadu laikā pieauguši mežos atstāto atkritumu apjomi, lielākos apjomus sasniedzot pavasara un rudens mēnešos, liecina LVM publiskotā informācija.

Sabiedrība Siliņa: Kariņš rīkojies kā kārtīgs Rietumu politiķis

Atkāpjoties no ārlietu ministra amata, Krišjānis Kariņš (JV) rīkojies kā kārtīgs Rietumu politiķis, ceturtdien pēc sarunas ar politiķi paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Sabiedrība Taksometru vaučeru tirdzniecību Rīgas lidostā varētu sākt aprīlī

Taksometru vaučeru tirdzniecību VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" varētu sākt aprīlī, ceturtdien preses konferencē medijiem sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Lasiet arī

Sabiedrība 25% skolēnu uzskata, ka Latvija pēc 10 gadiem atradīsies Krievijas sastāvā

Latvijas skolēni apzinās demokrātijas vērtību un spēj identificēt Latvijas drošības garantus, taču bažas rada tā skolēnu grupa, kas netic Latvijas ilgtspējai un nākotnei, pauda Latvijas Universitātes vadošā pētniece Ireta Čekse, iepazīstinot ar starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma "ICCS 2022" pirmajiem rezultātiem.

Sabiedrība Amerikas valdības pārstāvis: «Latvijas drošību pilnībā aizstāv ASV» (+VIDEO)

Vašingtona redz mūsu valsti kā sabiedroto un palīgu Ukrainas atjaunošanā.

Sabiedrība Valsts Prezidents: «Drošības jautājumos lielu bažu nav» (+VIDEO)

Kritika tika izteikta ANO spējai kontrolēt dalībvalstu savstarpējās attiecības, pauž Rinkēvičs.

Sabiedrība Eksperts: Polija labi saprot, ka tās drošība sākas pie Baltijas valstu robežām

Polijas un Baltijas valstu sadarbība rit ļoti labi, turklāt Polija dod savu ieguldījumu Baltijas drošībā un vēlas kļūt par drošības sniedzēju reģionā, jo tas ir pašas Polijas interesēs, intervijā aģentūrai LETA "Rīgas konferences" laikā norādīja Vācijas Māršala fonda Austrumu virziena izpilddirektors Mihals Baranovskis.