Politologs: koalīcijas partneri ir saguruši viens no otra

Rajevskis pauda, ka, raugoties no politikas teorijas perspektīvas, tad pēc krīzēm līderi visbiežāk mainās, jo līderi nogurst vai sabiedrība nogurst no līderiem. "Tā ir politikas zinātnes aksioma, ka pēc nopietnām krīzēm, un šī ir nopietna krīze, notiek līderu maiņa. Tā ir grāmatu patiesība," stāstīja eksperts.

Skatoties uz konkrēto situāciju, tagad koalīcijā ir iezīmējušās vairākas plaisas, kas parāda, ka partneri ir saguruši strādāt savā starpā.

"Piemēram, premjers Krišjānis Kariņš (JV) un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) strīdas par 9.maiju, Ģirģens un veselības ministre Ilze Viņķele (AP) - par maskām un izmeklējumu. Arī Nacionālās apvienības (VL-TB/LNNK) un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) bloķēšanās pret finanšu ministru Jāni Reiru (JV) par fiskālās disciplīnas jautājumiem. Tas parāda, ka politiskie spēki ir saguruši no kopā būšanas un tīri intuitīvi rodas sapratne, ka kaut kas jāmaina, kas var novest pie šī stāvokļa izmaiņām," vērtēja Rajevskis.

Valdības krišanas gadījumā politologs saskata arī iespējamas citas tās variācijas. Viņaprāt, esošajai koalīcijai varētu pievienoties Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tādējādi mainot spēku samērus. Cits variants varētu būt mainīt vadošās amatpersonas esošās koalīcijas ietvaros.

"Koalīcijai pat nav jāmainās - var būt vienkārši citas sejas, svaru pārdalījums. Var parādīties arī šī koalīcijas un ZZS. Vai mīnus kāds un plus ZZS," vērtēja eksperts.

Rajevska ieskatā JKP un VL-TB/LNNK noslēgtais saprašanās memorands tāpat būtu jāvērtē kā trauksmes zvans koalīcijas un valdības stabilitātei. Viņš akcentēja, ka ir jāsaprot, ka krīzes apstākļos valdība nevarēs izvairīties no budžeta grozījumiem, tā kā ir notikušas būtiskas izmaiņas budžeta tēriņos un ieņēmumos.

"Budžeta grozīšana nozīmē to, ka vajadzēs balsojumu, savukārt balsojums par to ir balsojums par valdības stabilitāti. Bloka izveide ir ļoti destabilizējošs apstāklis," uzskata Rajevskis.

Ja valdība un koalīcija nespēs pārvarēt iekšējās domstarpības, tad, nonākot "pirmskrišanas stadijā", tiks īstenotas dažādas konsultācijas, kas gan sāksies no jauna, ja valdība kritīs. Rajevska ieskatā sarunu rezultāts patlaban ir "absolūti neprognozējams".

"Kas notiks pēc krišanas, nevar prognozēt. Ļoti svarīgs apstāklis ir tas, kā valdība nokritīs," piebilda eksperts.

Vērtējot to, kurš no politiskajiem spēkiem krīzes apstākļos varētu iegūt un kurš - zaudēt, Rajevskis norādīja, ka šādas krīzes ir viskaitīgākās populistiskajiem spēkiem, jo tiem šādos apstākļos nav rīcībspējas.

"Krīzē nepieciešami ātri lēmumi, nevis populistiskas diskusijas par tēmu. Ja skatāmies plašāk, tad JKP un "KPV LV" ir tie spēki, kuriem varētu būt grūti pēc šīs krīzes, ja tas viss iegriežas neveiksmīgi," vērtēja Rajevskis.