Vēlas plašas diskusijas par atalgojuma palielināšanu mediķiem

Kā pauda Rācenis, esam nonākuši situācijā, kuru viņš minējis pērn novembrī, proti, ka veselības aprūpe var būt lielākā krīze valsts ietvarā. Viņš aicināja saprast, ka veselības aprūpe ir arī kopējās drošības jautājums.

Viņš pauda gandarījumu, ka patlaban īstenotie pasākumi ir nostrādājuši un darba apjoms nav tik liels. Vienlaikus mediķis aicināja atcerēties, ka nav zināms, vai krīze būs arī nākamajā sezonā - rudenī, un vai arī tad izdosies tik galā tik veiksmīgi.

Veselības aprūpes sistēmai joprojām ir jābūt prioritātei, uzsvēra Rēcenis. "Varbūt labums no šī visa ir, ka varam parādīt, kāda var būt krīze, ja mēs to neievērojam," pauda ārsts.

"Tāpēc arī mēs uzstājam, ka atalgojuma jautājums ir jāturpina risināt, mēs nevaram izlikties, ka tā nav. Nevarētu teikt, ka pagājušajā gadā mēs kaut ko atrisinājām. Mēs jau īstenībā neko neatrisinājām," sacīja mediķis, atgādinot, ka solītā 20% pielikuma vietā daļa saņēma 10%.

Rācenis teica, ka mediķi sāk par to diskutēt un vēlas par to runāt ne tikai Veselības ministrijā, bet arī ar Ministru prezidentu, finanšu ministru un atbildīgajiem Saeimas deputātiem.

Veselības ministre solījusi tikšanos par šo jautājumu pēc aptuveni divām līdz trīs nedēļām. Tomēr, kā sacīja Rēcenis, arī pērn daudz tika diskutēts ar Veselības ministriju. "Tās bija tādas diskusijas, bet augļus jau tās nenesa. Tāpēc es domāju, ka mums ir jāiet uzreiz nākamo soli un jārunā arī ar finanšu ministru un Ministru prezidentu," viņš teica.

Rācenis arī atgādināja, ka mediķi ir izpildījuši savu mājasdarbu - sadarbībā ar Veselības ministriju un Valsts kanceleju ir izstrādāts jaunais mediķu atalgojuma modelis. Tomēr viņš atzina, ka tas prasa ļoti daudzas izmaiņas, tāpēc arī tā ieviešanai jābūt pakāpeniskai.

Par protesta akcijām un citām rīcībām vēl nav diskutēts, jo vēl nav dzirdētas atbildīgo amatpersonu atbildes. "Lai runātu par kādām protesta akcijām, vispirms jāsaprot, uz ko mēs patiesībā ejam. Varbūt viņi jau ir sapratuši no iepriekšējā gada un šī brīža esošās situācijas, ka veselības aprūpe tomēr ir prioritāte," uzsvēra asociācijas vadītājs.

LETA jau vēstīja, aprīļa beigās Latvijas veselības aprūpes darbinieku un pedagogu profesionālās organizācijas pieprasīja nekavējoties valdībā un Saeimā atsākt sarunas par iepriekš piesolītā finansējuma piešķiršanu pedagogu un mediķu atalgojuma palielināšanai jau šogad un nākamajos gados.

Atklāto vēstuli amatpersonām parakstījuši Rācenis, Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, kā arī Latvijas izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.

Arodbiedrību ieskatā, nepieciešama steidzama visu iesaistīto pušu apspriede un kopīga darbības plāna izstrāde, kā nodrošināt ilgtspēju veselības aprūpes un izglītības darbinieku atalgojumu, kā arī minēto nozaru attīstību atbilstoši laikmeta prasībām.

Tās jau tuvākajā laikā cer sagaidīt uzaicinājumu tikties un strādāt kopā.

Pērn Saeima pērn 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.

2018.gadā Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42 miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts lēmums pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot prioritātes, kā arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas peļņu, izdevies rast vēl 18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām šogad nodrošinot aptuveni 60 miljonus eiro.

Arī iepriekš rīkotā mediķu protesta akcija "Viena diena bez ārstniecības personāla" nenesa vēlamos rezultātus, un lai gan akcijā piedalījās aptuveni 4000 medicīnas darbinieku, studentu un iedzīvotāju, joprojām netika panākta garantija par atalgojuma prasību izpildi. Mediķi joprojām turpināja protestēt un visā Latvijā aizvadītajā gadā rīkoja akciju "Nolaid karogu, iededz sveci!" - no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts karogu.

Tāpat līdztekus protesta akcijai Centrālajā vēlēšanu komisijā tika iesniegts Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības ierosinājums rīkot parakstu vākšanu referenduma rosināšanai par priekšlaicīgu Saeimas atlaišanu.