Tiesa turpinās skatīt Lemberga krimināllietu

Tiesā aģentūrai LETA norādīja, ka apsūdzētajiem ir nodrošināta iespēja piedalīties videokonferences režīmā no Ventspils.

Tiesas kolēģija iepriekš nolēma lietas izskatīšanu atlikt saistībā ar tiesas sēdē konstatēto, ka vienam no aizstāvjiem un apsūdzētajam Anrijam Lembergam ir acīmredzamas elpceļu problēmas, turklāt tiesa bija saņēmusi pretrunīgu informāciju no šī apsūdzētā un viņa aizstāvja.

Skaidrojot situāciju, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Irīna Jansone uzsvēra, ka tieši šie apstākļi bija pamatā, kādēļ tiesas kolēģija atlika lietas izskatīšanu uz divām nedēļām.

Informācija par Anrija Lemberga iespējamo pašizolēšanās pārkāpumu nosūtīta arī Valsts policijai.

Jau vēstīts, ka iepriekš gan tiesa, gan apsūdzētais Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") viens otram ir pārmetuši procesa vilcināšanu.

Lembergs uzskata, ka tiesas sastāvs vēlas tiesu debates atsākt "no nulles", jo tiesa nepieņēma viņa pieteikto noraidījumu savam valsts nozīmētajam aizstāvim Genādijam Ivankinam, kurš, viņaprāt, sāka tiesas debašu runu, neiepazīstoties ar visiem lietas materiāliem.

Lembergs ir noslēdzis līgumu ar bijušā premjera Māra Kučinska (ZZS) tā laika ārštata padomnieku advokātu Māri Gruduli par dalību tiesas debatēs, debatējot par 19 epizodēm.

Savukārt tiesas sastāvs citā tiesas sēdē atzīmēja, ka "netic Lembergam" un pauda pieļāvumu, ka jaunā advokāta izvēle varētu tikt izmantota, lai vilcinātu tiesas procesu. Tieši šo apsvērumu dēļ tiesa nolēma, ka Ivankins paliks kā Lemberga pamata advokāts, savukārt Grudulis varēs lasīt debašu runu tieši par tām 19 epizodēm, par kurām ir noslēgts aizstāvības līgums.

Grudulis jau iepriekš ir piedalījies Lemberga kriminālprocesā, proti, viņš ir pārstāvējis kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieku, kura mantai uzlikts arests.

Grudulis savulaik ieguva plašu publicitāti, jo izstrādāja bēdīgi slavenos "mutatis mutandis" grozījumus. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimā iesniegtie grozījumi 2008.gadā bija paredzēti, lai sašaurinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdzienu Kriminālprocesa likumā. Tas izsauca "Jaunā laika" kritiku, ka šādas normas spēkā stāšanās būtu izdevīga ZZS tā laika premjera kandidātam Lembergam.

Arī agrākā tiesas sēdē tiesa sastāvs nepieņēma Lemberga pieteikto noraidījumu Ivankinam, uzskatot, ka tā Lembergs mēģina atkārtoti novilcināt lietas izskatīšanu. Vienlaikus tiesa arī noraidīja paša advokāta pieteikumu atstatīt sevi no lietas. Tādējādi Ivankins turpināja lasīt savu debašu runu.

Vēl agrākā tiesas sēdē gan tiesas sastāvs, gan prokuratūra pārmeta Ivankinam tiesas procesa vilcināšanu. Šādi pārmetumi procesa dalībniekiem radās, jo aizstāvis tiesas sēdē, kurā bija paredzēts uzklausīt viņa debašu runu, to sniedza vien 25 minūšu garumā. Gan pirms, gan pēc runas teikšanas Ivankins tiesai uzsvēra, ka viņam nav bijis pienācīgs laiks sagatavoties, norādot, ka lietas apjoma dēļ ar pieciem mēnešiem, kurus tiesa bija devusi, bijis par maz.

Ivankins tiesai norādīja, ka būtu nepieciešams pielāgot tiesas grafiku, lai nākotnē nerastos situācija, kad atkal būtu nepieciešams mainīt advokātu, jo "līdzšinējais advokāts neizturēja".

Ivankins kļuva par Lemberga aizstāvi pērnā gada augustā, pēc tam, kad jūnijā tiesā tika saņemts Lemberga aizstāvja Raimonda Krastiņa paziņojums par neiespējamību turpināt realizēt Lemberga aizstāvību. Toreiz Lembergs paziņoja ka viņa aizstāvību neveiks arī pārējie viņa aizstāvji - Irina Kauke un Aldis Alliks. Tiesa deva laiku noslēgt vienošanos ar citu aizstāvi pēc Lemberga izvēles, taču viņš līdz 3.septembrim to nebija izdarījis.

Ņemot vērā, ka Lembergam aizstāvis turpmākajā lietas iztiesāšanas gaitā bija nepieciešams, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likumā noteikto paziņoja attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākajam par nepieciešamību nodrošināt aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā. Attiecīgi par Lemberga aizstāvi 21.augustā tika noteikts Ivankins, kurš pieteica lūgumu dot viņam laiku sešus mēnešus iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem, taču tiesa viņam deva četrus mēnešus.

Prokurori tiesas debatēs lūguši Lembergam piemērot astoņus gadus ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā. Prokurori sāka debatēt pagājušā gada februārī un savu debašu runu noslēdza martā.

Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Lietā apsūdzēts arī Lemberga dēls Anrijs Lembergs un Lemberga biznesa partneris Ansis Sormulis.

Anrijam Lembergam prokuratūra lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu, savukārt Sormulim - brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un mantas konfiskāciju.

Visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.

Lietā aptuveni 200 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.

Rīgas apgabaltiesa šo lietu paplašinātā sastāvā no jauna sāka skatīt 2009.gada 20.augustā.

Tāpat vēstīts, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) pērn 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām.

Lembergs uzskata, ka līdz ar to Latvijā objektīva un taisnīga tiesa attiecībā pret viņu "vispār vairs nav iespējama".