• Alīna,
  • Rūsiņš,
  • Sandris
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Sociālo tīklu platformās rīkos globālo digitālo streiku klimata nākotnei

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 10:21, 14.04.2020


Nākamajā piektdienā, 24.aprīlī, sociālo tīklu platformās notiks globāls digitālais streiks klimata nākotnei, aģentūru LETA informēja kustības "Fridays For Future Latvia" pārstāve Līva Ašmane.


Foto:

Viņa stāstīja, ka globālais streiks nākotnei, kuru organizē starptautiska, neformāla jauniešu kustība "Fridays For Future", norisināsies arī Latvijā ar saukli "neatgriežamies pie vecajiem ieradumiem". Covid-19 un ārkārtas stāvokļa dēļ plānotie gājieni ielās pārtop par digitāliem streikiem, un tie vienlaikus norisināsies vairāk nekā 50 pasaules valstīs.

"Fridays For Future" ir starptautiska kustība, kuras aizsākumi meklējami 2018.gada augustā, kad zviedru skolniece Grēta Tunberga trīs nedēļas pēc kārtas katru skolas dienu sēdēja pretī Zviedrijas parlamentam, protestējot pret valdības rīcības trūkumu saistībā ar klimata pārmaiņu krīzi. Par klimata pārmaiņām runā ne tikai zinātnieki un organizācijas, bet arī jaunieši un skolēni, izejot ielās un protestējot, norādīja Ašmane.

Viņa uzsvēra, ka, pārceļot ANO klimata izmaiņu samitu "COP 26" uz 2021.gadu, rīcība saistībā ar klimata pārmaiņām ir ļoti nepieciešama. Pašlaik "Fridays for Future" mērķis ir līdz 2030.gadam Eiropas Savienībā (ES) panākt vismaz 65% no siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) samazināšanu, salīdzinot ar 1990.gadu. Tas būtiski ietekmētu klimata pārmaiņas. ES ir jārāda piemērs citām pasaules valstīm, kas nav ES sastāvā, un Latvijai ir jāturpina pieprasīt ambiciozāki plāni. Ar digitālo streiku "Fridays for Future" aicina politiķus pieņemt lēmumus, kas attiecīgi atbilst emisiju samazināšanai līdz 2030.gadam.

Ašmane norādīja, ka jau kopš valstī izsludinātās ārkārtas situācijas sākuma "Fridays for Future Latvia" rīko dažādas digitālās akcijas, streikus, sadarbojoties ar "Fashion Revolution Latvia", "Zaļo brīvību", "Tapu", Pasaules dabas fondu, akcijās aktualizējot industrijas, kuru izaugsme rada vislielāko postu klimatam un visvairāk SEG emisiju, kā piemēram, ātrās modes industrija, transports un citas. Šo akciju laikā cilvēkus aicina uzlabot savus paradumus un interesēties par industriju graujošo ietekmi uz zemi, piebilda Ašmane.

Viņa uzsvēra, ka šo protestu pamatā ir neapstrīdams fakts, ka klimats strauji mainās un šīs izmaiņas ir cilvēku darbības rezultāts. Pēdējie seši gadi ir bijuši karstākie klimata novērojumu vēsturē, kas paspilgtina bažas par nākotnes drošumu un stabilitāti.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Kariņam atjaunots Saeimas deputāta mandāts

Bijušajam ārlietu ministram Krišjānim Kariņam (JV) pēc demisijas šodien tika atjaunots Saeimas deputāta mandāts.

Sabiedrība Ķegumā un Ogres novada pagastos beigs apkures sezonu

Svētdien, 28.aprīlī, Ķegumā un Ogres novada pagastos beigs apkures sezonu, informēja pašvaldības siltumražošanas uzņēmums SIA "MS siltums".

Sabiedrība Kampars Kadžuļa pārmetumus sauc par absurdiem un nepatiesiem

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "SOAAR" vadītāja Renāra Kadžuļa apgalvojumi, ka "Vienotības" politiķi centušies ietekmēt balsu skaitīšanas rezultātus 2014.gada Saeimas vēlēšanās, ir absurdi un nepatiesi, paziņoja bijušais "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars.

Sabiedrība Motosezonas atklāšanas laikā Rīgā gaidāmi satiksmes ierobežojumi

Sestdien, 27.aprīlī, Rīgā ar motociklu parādi atklās motosezonu.

Lasiet arī

Sabiedrība Abu Meri Dubaijā stāsta par klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību

Klimata pārmaiņas galvenokārt ietekmē neaizsargātākās grupas - mazus bērnus, vecus cilvēkus, cilvēkus ar hroniskām slimībām vai invaliditāti, cilvēkus ar zemiem ienākumiem, Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Klimata pārmaiņu konferencē COP28 uzsvēra Veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Ekonomika VARAM: Latvija saskaras ar klimata izaicinājumiem, ir nepieciešama apmežošana

Nav izdevīgi apstrādāt lauksaimniecības vajadzībām neizmantotu zemi zāles audzēšanai, uzskata ministrija.

Sabiedrība Izpirkuma maksa par Grētu Tūnbergu: Latvija iemaksās 100 000 eiro ANO (+VIDEO)

Tādā veidā mūsu valsts palīdz novērst klimata pārmaiņu sekas.

Pasaule Latvija iemaksās 100 000 eiro ANO Klimata kontā

Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz veikt vienreizēju iemaksu 100 000 eiro apmērā Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) Centrālā ārkārtējās reaģēšanas fonda (CERF) Klimata kontā, lai nodrošinātu Latvijas dalību CERF fonda darbībā.