"Angliski to dēvē par putekļu velnu ("dust devil"), jo virpuļojošais vējš parasti ir redzams tikai tādēļ, ka tas pacēlis gaisā smiltis un citus putekļus," skaidro LTV laika ziņu eksperts Toms Bricis.
"Šāda dabas parādība Latvijā novērojama ik pavasari, dažkārt arī vasarā un sausā laikā rudenī. Šādi virpuļstabi parasti nav bīstami, jo zaudē savu spēku saskaroties pat ar nelieliem šķēršļiem - krūmiem, kokiem, ēkām, un bojājumus tiem visbiežāk nerada.
Virpuļstabi pavasarī veidojas saulainās un siltās dienās, kad dominē lēns vējš. Sauss gaiss, kāds tas bieži ir skaidrā laikā pavasarī, sasilst nevienmērīgi, vietām ļoti strauji, tādēļ atsevišķas gaisa masas, kas uzsilušas vairāk, strauji ceļas augšup un dažkārt iegriežas virpulī, radot "velna slotas".
Velna slotas ir līdzīgas nelieliem virpuļviesuļiem jeb tornādo, taču šīs parādības veidojas atšķirīgos apstākļos. Velna slotas rodas tikai sausā un saulainākā laikā, bet virpuļviesuļi - zem gubu mākoņiem, parasti zem negaisa mākoņiem.
Visbiežāk virpuļstabi ir nelieli un izzūd pāris minūtēs, neradot postījumus, bet dažkārt tie var noraut māju jumtus vai aiznest siltumnīcas."
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri