Policijas priekšnieks min, kas var radīt lielāko risku ierobežojumu ievērošanā

Kopš valdība svētdien noteica stingrākus pārvietošanās ierobežojumus, policija patlaban daudz pārkāpumu nav konstatējusi, jo sabiedrība izprotot šādu ierobežojumu nepieciešamību.

Grišins atgādināja, ka jau kopš svētdienas vakara VP ekipāžas, izmantojot skaļruņus, iedzīvotājus informē par jaunākajiem ārkārtējās situācijas ierobežojumiem.

Grišins vērsa uzmanību, ka lielāko risku šo ierobežojumu ievērošanā var radīt jaunieši, jo tie bieži vieglprātīgi attiecas pret šādiem drošības jautājumiem.

Ņemot vērā minēto, Grišins aicināja vecākus pārrunāt ar savām atvasēm nepieciešamību ievērot pārvietošanās ierobežojumus. Īpaši tas ir svarīgi tāpēc, ka ierobežojumus pārkāpuši jaunieši var saslimt un vēlāk inficēt vecus cilvēkus.

Valdība svētdien nolēma, ka uz ārkārtējās situācijas laiku, neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var ne vairāk kā divas personas, personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā, kā arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Administratīvo pārkāpumu kodekss iedzīvotājiem par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 350 eiro.

Savukārt Krimināllikums par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu. Ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.

No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.