UNESCO LNK ģenerālsekretāre Baiba Moļņika pavēstīja, ka atrašanās Latvijas nacionālajā sarakstā un vēlāk Pasaules mantojuma sarakstā nodrošina vietai ne tikai starptautisku atpazīstamību, bet uzlabo arī mantojuma pārvaldību, piesaista investīcijas tā saglabāšanai un attīstībai. Tāpat tas veicina mūsdienīgu mantojuma interpretāciju un komunikāciju ar vietējo kopienu, skaidroja Moļņika.
UNESCO LNK izsludinājusi pieteikšanos UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajam sarakstam. Tam reizi piecos gados iespējams nominēt īpaši nozīmīgas kultūras, dabas vai jaukta tipa vērtības. Pašlaik sarakstā jau ir iekļauta Kuldīga un Grobiņas arheoloģiskais ansamblis kā kultūras mantojuma pieminekļi un Daugavas loki kā dabas un kultūras mantojums.
Iekļaušana nacionālajā sarakstā ir priekšnosacījums vietas nominēšanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam, kas ir viens no starptautiski visnozīmīgākajiem sarakstiem kultūras jomā, "kas ataino cilvēka radošā gara meistardarbus, kā arī unikālas pasaules dabas vietas, kam piemīt īpaša estētika, bioloģiska daudzveidība vai savdabīga mijiedarbe ar pasaules kultūras attīstību".
Pašlaik Pasaules mantojuma sarakstā atrodas 1121 piemineklis - 869 kultūras, 213 dabas un 39 jaukti no 167 dažādām valstīm. 1997.gadā šajā starptautiskajā sarakstā savu vārdu ierakstīja Rīgas vēsturiskais centrs un 2005.gadā - Strūves ģeodēziskais loks. Pasaules mantojuma saraksts ir izveidots UNESCO Konvencijas par kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu ietvaros.
Pieteikumus UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajam sarakstam iespējams iesniegt līdz 30.jūnijam, aizpildot un iesūtot nepieciešamos dokumentus UNESCO LNK, adresējot tos uz e-pasta adresi "office@unesco.lv".
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri