• Dailis,
  • Herberts,
  • Umberts
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Kalniete izteica līdzjūtību krievu tautai, jo Putins turpinās vadīt Krieviju

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 17:31, 11.03.2020 2

Ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins turpinās vadīt Krieviju līdz 2036.gadam, tad viņa varas laikā būs izaugušas divas paaudzes, kas nezina, kā demokrātija patiesībā funkcionē, aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV).


Avots: LETA

Viņasprāt, šīs paaudzes ne tikai nezina, kā funkcionē demokrātija, bet tām ir "skalotas smadzenes" jau kopš 2008.gada iebrukuma Gruzijā, un it īpaši pēc 2014.gada kara Ukrainā.

Politiķa izteica līdzjūtību krievu tautai, jo, pēc viņas teiktā, katrs, kurš Krievijā tiek pie varas, pie tās turas, "kamēr vien viņu neiznes no Kremļa ar kājām pa priekšu".

"Ja atmiņa neviļ, izņēmumi ir tikai trīs, proti, PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs, PSRS prezidents Mihails Gorbačovs un Krievijas prezidents Boriss Jeļcins. Šie līderi atstāja amatus, jo mainījās politiskā situācija vai, piemēram, Jeļcins atkāpās no amata veselības problēmu dēļ," skaidroja EP deputāte.

Kalniete atzina, ka, uzzinot par valdošās partijas "Vienotā Krievija" deputātes Valentīnas Tereškovas ierosinājumu līdz ar jaunajiem konstitūcijas grozījumiem prezidenta pilnvaru termiņu uzskaiti sākt no jauna, kas faktiski paver iespēju Putinam būt pie varas līdz pat 2036.gadam, viņa nodomājusi, ka tas ir joks. "Taču tā ir nopietnība, jo Valsts dome šo priekšlikumu ir atbalstījusi jau trijos lasījumos," pavēstīja Kalniete.

Politiķe sacīja, ka, raugoties no malas, izskatās, ka šī ir kāda sacensība starp dažādiem pasaules diktatoriem, kuram izdosies ilgāk paliekt pie varas. Patlaban Putins prezidenta amatā ir pavadījis 16 gadus, vēl četrus gadus viņš pildīja Krievijas premjerministra pienākumus. Tā kā Krievijas Valsts dome trešajā lasījumā apstiprināja grozījumus konstitūcijā, tostarp ierosinājumu, kas ļaus Putinam valdīt Krievijā līdz pat 2036.gadam, viņš savu daudzo pilnvaru termiņu laikā būs bijis pie varas 32 gadus, kam papildus vēl jāpieskaita četri gadi premjera amatā, sarēķinājusi Kalniete.

EP deputāte sacīja, ka Putins šajā jomā gatavojas būt rekordists. Viņš pārspēs Josifu Staļinu, kurš PSRS pie varas bija 31 gadu, un Zimbabves prezidentu Robertu Mugabi, kurš valdīja 30 gadus. Tomēr 37 gadus Krievijā valdīja Ivans Bargais."Var jau būt, ka pēc 2036.gada Putinam ļaus atkal kandidēt, un viņš varēs valdīt līdz nosvinēs savu simto dzimšanas dienu. Tad nu gan Putins būtu absolūtais pasaules rekordists," sacīja politiķe.

Tāpat Kalniete norādīja, ka starptautisko politiku gaida īpaši grūti laiki, jo arī komunistiskajā Ķīnā runā par nepieciešamību pēc stabila līdera līdz 2035.gadam. Tas var nozīmēt, ka pašreizējais prezidents Sji Dzjiņpins, kurš ir pie varas kopš 2012.gada, turpinās strādāt līdz 2035.gadam, bet Putins - līdz 2036.gadam.

"Ķīna un Krievija ir divas lielvalstis. Ķīna ir ekonomiskā lielvara, pēdējos gados tā ievērojami audzē savus militāros muskuļus. Savukārt Putina Krievija ir ekonomiski vāja valsts, kas ir pilnīgi atkarīga no naftas un gāzes cenām," norādīja politiķe, uzsverot, ka Kremlis šo atkarību kompensē ar agresīvu ideoloģiju un ar militārām avantūrām.

"Šobrīd ASV, Austrālijas, Indijas, kas arī ir viena no lielajām demokrātijām, un, protams, Eiropas Savienības (ES) vēsturiskā loma ir saglabāt demokrātiju kā valsts politiskās pārvaldības formu pēc iespējas pilnīgākā, attīstītākā veidā," skaidroja Kalniete.

Raugoties uz šo situāciju no Latvijas pozīcijām, mums ir robeža ar Krieviju, uzsvēra Kalniete. Tieši tāpēc Latvijai ir ārkārtīgi svarīgi, lai NATO būtu spēcīga, saliedēta un rīcībspējīga organizācija. "Tāpat mums ir būtiski, lai ES attīstītu savu ekonomisko potenciālu un stiprinātu savu politisko vienotību, rīcībspēju. Lai mēs būtu globāli konkurētspējīgi jaunajā digitālajā laikmetā," skaidroja Kalniete.

LETA jau vēstīja, ka Krievijas parlamenta apakšpalāta - Valsts dome - trešdien trešajā un galīgajā lasījumā apstiprinājusi konstitūcijas grozījumus, kas cita starpā ļaus prezidentam Putinam vēlreiz pretendēt uz jaunu pilnvaru termiņu valsts vadītāja amatā.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo konstitūciju 2024.gadā, kad beigsies jau ceturtais pilnvaru termiņš, kuru Putins aizvadījis valsts galvas krēslā, viņam vairs nebūtu tiesību vēlreiz kandidēt uz šo amatu.

Likumprojekts, kas kopumā paredz aptuveni 390 grozījumus konstitūcijā, Valsts domē tika apstiprināts, 383 deputātiem balsojot par un 43 atturoties. Pret nebalsoja neviens likumdevējs, žurnālistiem paziņoja Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins.

Valsts domē dominē Krievijas valdošā partija "Vienotā Krievija", kas ir lojāla Putinam.

67 gadus vecais Putins, kurš prezidenta un premjerministra amatos atradies pie varas Krievijā divas desmitgades, janvārī ierosināja plašas konstitucionālās reformas, bet tobrīd noliedza, ka to mērķis ir nodrošināt viņam iespēju palikt pie varas pēc 2024.gada.

Taču otrdien Tereškova, viena no parlamenta deputātēm, kas pārstāv valdošo partiju, ierosināja vēl vienu konstitūcijas grozījumu, kas paredz dzēst līdzšinējos Putina pilnvaru termiņus un sākt to uzskaiti no jauna, ja to atļaus Konstitucionālā tiesa.

Citi grozījumi konstitūcijā paredz garantijas uz pensiju un minimālo algu, kā arī piešķir parlamentam tiesības izvirzīt premjera kandidatūru. Grozījumi arī piešķirs prezidentam papildu pilnvaras atlaist augstākās tiesas tiesnešus un noraidīt parlamenta pieņemtos likumprojektus.

Lasīt visus komentārus (2)

Lasiet arī



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Gājienā par Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanu prognozē ap 5000 dalībnieku

Piektdien, 20.maijā, plānotajā gājienā, pieprasot nekavējošu Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanu, varētu piedalīties aptuveni 5000 cilvēku, norādīts pasākuma pieteikumā pašvaldībai.

Sabiedrība Levits: Valdībā notiek nelielas turbulences, nevis nopietna krīze

Pēdējās dienās valdībā notikušās domstarpības, kas rezultējušās ministru nomaiņā, ir vērtējamas kā nelielas turbulences, nevis nopietna valdības krīze, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.

Sabiedrība Valdība bez turpmākām izmaiņām strādās līdz gaidāmajām vēlēšanām - Rozenvalds

Valdība darīs visu, lai ar diviem jaunajiem ministriem un bez turpmākām izmaiņām strādātu līdz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām rudenī, uzskata politologs Juris Rozenvalds.

Sabiedrība Otrdien būs mainīgs mākoņu daudzums, vietām uzlīs

Arī otrdien Latvijā nebūs īpaši silts, debesīs gaidāms mainīgs mākoņu daudzums, vietām uzlīs, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lasiet arī

Pasaule Baidens un Putins piekrīt samitam

ASV prezidents Džo Baidens un Krievijas prezidents Vladimirs Putins principiāli piekrituši piedalīties samitā, kas notiktu, ja Maskava neiebruks Ukrainā, pirmdien Baltais nams apstiprināja iepriekš Francijas prezidenta kancelejas paziņoto.

Pasaule FIB veic kratīšanas Putina drauga Deripaskas īpašumos Vašingtonā un Ņujorkā

ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) aģenti otrdien veica kratīšanas luksusa īpašumos Vašingtonā un Ņujorkā, kas saistīti ar Krievijas oligarhu Oļegu Deripasku, kurš ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvs sabiedrotais.

Sabiedrība Putins: runas par manu mantinieku destabilizē Krieviju

Krievijas prezidents Vladimirs Putins intervijā amerikāņu telekanālam CNBC norādījis, ka runas par viņa iespējamo mantinieku destabilizē valsti un ka viņš vēl nav pieņēmis lēmumu par nākotni.