Dalība Rīgas ārkārtas vēlēšanās neliegs vēlēt kādu citu pašvaldību nākamgad

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludinājusi galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanas, un tās notiks 25.aprīlī. Tajās varēs balsot Latvijas pilsoņi un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri ir vai nu deklarēti galvaspilsētā, vai arī viņiem pieder nekustamais īpašums Rīgā.

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai, kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

Tas nozīmē, ka persona, kura patlaban ir deklarējusies Rīgā, varēs nobalsot ārkārtas vēlēšanās, savukārt pēc tam pilsonim saglabājas tiesības piedalīties 2021.gada kārtējās pašvaldību vēlēšanās, laikus deklarējoties citā pašvaldībā vai izmantojot iespēju balsot tajā pašvaldībā, kurā ir cilvēkam piederošs nekustamais īpašums.

Ja persona patlaban nav deklarējusies Rīgā, bet tai ir nekustamais īpašums šajā pilsētā, laikus piesakot savu izvēli, pilsonis varēs vēlēt ārkārtas vēlēšanās galvaspilsētā, bet pēc gada balsot pašvaldībā, kurā tam ir deklarēta dzīvesvieta.

Tādējādi ir radusies situācija, ka viena persona varēs balsot vēlēšanās par divu dažādu pašvaldību sastāvu, laicīgi izpildot un atbilstot likumā noteiktajiem kritērijiem.

Kā ziņots, ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Tā kā likums stājās spēkā šodien, 25.februārī, vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās spēkā būs tie paši balsošanas nosacījumi, kādi tie bija 2017.gada vēlēšanās. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Trīs dienas pirms vēlēšanām varēs nobalsot iepriekšējās balsošanas laikā - trešdien, 22.aprīlī, no plkst.17 līdz 20, ceturtdien, 23.aprīlī, no plkst.9 līdz 12, bet piektdien, 24.aprīlī, no plkst.10 līdz 16.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, proti, šā gada 26.janvārī, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās būs derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiks lietoti vēlētāju saraksti. Līdz ar to katram vēlētājam būs jābalso savā iecirknī.

Vēlētāju sarakstus izveidos Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sadarbībā Centrālo vēlēšanu komisiju un Rīgas pašvaldību. Sākotnēji katrs balsstiesīgais rīdzinieks tiks iekļauts reģistrētajai dzīvesvietai atbilstošā iecirkņa vēlētāju sarakstā. PMLP ne vēlāk kā līdz 26.martam izsūtīs vēlētājiem pa pastu uz deklarētās dzīvesvietas adresi Rīgā informāciju par to, kura iecirkņa sarakstā vēlētājs iekļauts. No 26.marta savu iecirkni varēs noskaidrot arī pa CVK uzziņu tālruni vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā.

Ja sākotnēji piešķirtais iecirknis nebūs balsošanai ērts, no 26.marta līdz 11.aprīlim to varēs nomainīt uz jebkuru citu iecirkni Rīgā. Tāpat šajā laikā reģistrēties balsošanai Rīgas domes vēlēšanās varēs tie vēlētāji, kuriem Rīgā nav deklarēta dzīvesvieta, bet pieder nekustamais īpašums. Mainīt iecirkni vai reģistrēties balsošanai Rīgā varēs PMLP e-pakalpojumā vai jebkurā Rīgas pilsētas dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties nobalsot iecirknī, varēs pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā.