• Aivija,
  • Vidaga,
  • Vija
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


OIK izmeklēšanas galaziņojums: Nav izdevies pierādīt, ka OIK sistēmu kādas personas mērķtiecīgi veidojušas savtīgās interesēs

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 00:00, 20.02.2020
Rīga, 19.febr., LETA. Saeimas obligātā iepirkuma komisijas (OIK) parlamentārajai izmeklēšanas komisijai ar tās rīcībā esošajiem izmeklēšanas rīkiem nav izdevies pierādīt, ka OIK sistēmu kāda persona vai personu grupa mēr...
Rīga, 19.febr., LETA. Saeimas obligātā iepirkuma komisijas (OIK) parlamentārajai izmeklēšanas komisijai ar tās rīcībā esošajiem izmeklēšanas rīkiem nav izdevies pierādīt, ka OIK sistēmu kāda persona vai personu grupa mērķtiecīgi veidojusi savtīgās interesēs, norādīts izmeklēšanas komisijas galaziņojumā.

Galaziņojuma hronoloģijas sadaļā ir uzskaitītas galvenās atbildīgās amatpersonas par procesiem konkrētajos laika posmos, ņemot vērā viņu ieņemto amatu. Katram posmam arī veltīts nosacīti īss izklāsts par tajā laikā pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, institūciju atzinumiem, politiķu lēmumiem vai citiem notikumiem.

Kā galvenie atbildīgie par procesiem no 1995. līdz 2005.gadam minēti tā laika Ministru prezidents Māris Gailis, ekonomikas ministrs Jānis Zvanītājs, Ministru prezidents Andris Šķēle un ekonomikas ministrs Guntars Krasts. 

Par 2005.gada procesiem kā atbildīgie minēti tā laika Ministru prezidents Aigars Kalvītis, ekonomikas ministrs, pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs, pašreizējai zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK). Kontekstā ar 2008.gada procesiem kā atbildīgās amatpersonas deputāti min tā laika Ministru prezidentu Ivaru Godmani, ekonomikas ministru Gerhards, EM valsts sekretāru Anriju Matīsu.

Par 2009. un 2010.gadā pieņemtajiem lēmumiem kā atbildīgās amatpersonas nosaukti tā laika zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), ekonomikas ministrs Artis Kampars (V), EM valsts sekretāri Matīss un pašreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). 2010.-2011.gadā atbildīgie bijuši Dombrovskis, Dūklavs, Kampars, Pūce un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs, pašreizējais Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S). 

No 2011. līdz 2013.gadam kā atbildīgie minēti tā laika ekonomikas ministrs, pašreizējais Saeimas deputāts Daniels Pavļuts un Pūce. No 2014. līdz 2016.gadam kā atbildīgie minēti tā laika ekonomikas ministri Vjačeslavs Dombrovskis un pašreizējā Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola, EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, Ministru prezidents, pašreizējais Saeimas deputāts Māris Kučinskis, ekonomikas ministrs, pašreizējais Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.

2017. un 2018.gadam kā atbildīgie minēti Ašeradens un EM valsts sekretārs Juris Stinka, Kučinskis, Reizniece-Ozola un valsts sekretārs Ēriks Eglītis. Komisija pie atbildīgajiem no 2019.gada minējusi Kariņu un ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV).

Komisijas ieskatā, katras OIK procesā iesaistītās politiskās personas, vai par valsts politikas izstrādi un virzību atbildīgas izpildvaras amatpersonas, atbildības izvērtēšana komisijai atvēlētajā laikā bija neiespējama. Deputāti uzskata par pamatotu piemērot legālās vainas prezumpciju attiecībā pret visām politiskām amatpersonām un par valsts politikas virzību atbildīgām izpildvaras amatpersonām, kas iesaistītas OIK procesā. 

"Šo personu atbildībai ir jābūt solidārai, un tam, kurš vēlas, lai viņu neuzskata par līdzatbildīgu būtu pašam jāpierāda, ka tā ir veikusi visas darbības, ko viņa ieņemamais amats paredz," pausts galaziņojumā.

Savukārt atbildi, ka nav izdevies pierādīt savtīgās intereses, deputāti snieguši saistībā ar Saeimas uzdotajiem uzdevumiem, atbildot uz jautājumu par to, vai ir konstatēti valsts amatpersonu apzināti ļaunprātīgas rīcības gadījumi. Atbildot uz izmeklēšanas komisijas iniciatoru sagatavoto jautājumu, vai OIK sistēma izveidota, lai nodrošinātu elektroenerģijas ražotājiem iespēju gūt neierobežoti lielus ienākumus un peļņu uz visu Latvijas lietotāju rēķina, galaziņojumā atbildēts noraidoši, ka komisija nav konstatējusi apzinātu slēptu vai atklātu nodomu esamību. 

Arī uz jautājumu, vai sistēma izveidota, lai nodrošinātu elektroenerģijas ražotājiem iespēju bez pienācīgas institūciju kontroles pār elektroenerģijas ražošanas un piegādes procesu ražot elektroenerģiju un pārdot to OI sistēmā par cenu, kura pārsniedz tirgus cenu, atbildēts noraidoši. "Komisija nav konstatējusi tīšas darbības. Šāda veida apstiprinājumus, iespējams, iegūs kriminālprocesa gaitā," pieļauj parlamentārieši.  

Komisija secinājusi, saistībā arī ar OIK sistēmas pārkāpumu izmeklēšanu nepieciešams atjaunot Policijas akadēmiju, kas gatavotu speciālistus.

Atbildot uz jautājumu par to, vai kādas institūcijas vai amatpersonas ir likušas šķēršļus, kavējušas vai ietekmējušas šādu darbību veikšanu, pētījumu, aprēķinu un novērtējumu izstrādi, komisija norāda, ka 2018.gadā apropriācijas pārdales laikā tiek pieņemts lēmums nepiešķirt pieprasītos papildu līdzekļus pētījumam OIK jomā. Atbildīgā ministrija tolaik bijuši Finanšu ministrija.

Reizē komisija ir konstatējusi, ka ir veiktas darbības, lai izpildītu Eiropas Savienības institūciju ieteikumus un prasības neatkarīgi no to samērojamības ar Latvijas nacionālajām interesēm. Attiecībā uz to, kādu kaitējumu ir radījusi pārkompensācija uzņēmējiem, parlamentārieši pauž, ka vēl nav pabeigti kriminālprocesi, nav veikts vispusīgs, komplekss un aptverošs, aprēķinos balstīts pētījums, lai precīzi aprēķinātu visu nodarīto kaitējumu. Tāpat komisija nav konstatējusi skaidru politisko gribu šādus kompleksus pētījumus veikt, un deputāti nav guvuši pārliecību par politisko nostāju kaut ko kompensēt Latvijas iedzīvotājiem. 

Pašlaik "notiek diskusijas par OIK sistēmas sakārtošanu, maksājumu minimizēšanu vai likvidēšanu. Domas dalās, un viedokļi atšķiras. Latvijas valdībai nepieciešams uzņemties atbildību un konceptuāli vienoties par tālāko ceļu šajā jautājumā," pausts galaziņojumā.

Precīzu nodarīto kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai nav iespējams aprēķināt, jo OIK turpina pastāvēt, tāpat turpinās dažādas tiesvedības, ir indikācijas par jaunām tiesvedībām, kā arī turpinās izmeklēšana kriminālprocesos, vērš uzmanību politiķi.

Saistībā ar iespēju noteikt atbilstošus ierobežojumus atbalsta saņemšanai, komisija ir secinājusi, ka EM savā darbībā nav nodrošinājusi pienācīgu uzraudzību un kontroli, uz ko savā ziņojumā ir norādījusi arī Valsts kontrole. Parlamentārieši arī secinājuši, ka darbības, pētījumi, aprēķini un novērtējumi pirms valsts atbalsta sistēmu un atbalsta pasākumu ieviešanas nav veikti, kā arī nav notikusi regulāra jau esošo atbalsta sistēmas un atbalsta pasākumu kontrole. Komisija uzskata, ka kontrole ir bijusi formāla, pavirša un nepietiekama.

Deputāti vērša uzmanību, ka nepastāv mehānisms Latvijas lietotājiem radītā kaitējuma nekavējošai novēršanai. 

Komisija konstatējusi, ka nav bijusi noteikta skaidra un nacionālām interesēm atbilstoša politika, kā arī skaidri, sasniedzami un samērīgi mērķi attiecībā uz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā. OIK sistēma mērķa sasniegšanai nav ievērotas Latvijas nacionālās intereses, tāpat komisija nav konstatējusi, ka būtu ievērots saprātīgs līdzsvars starp vides aizsardzības un Latvijas tautsaimniecības iespējām. Deputāti arī vairākās vietās ziņojumā norāda, ka Saeimas lēmums par OIK bijis pārāk plašs un vispārīgs. 

Deputāti arī norāda, ka komisija pēc savas iniciatīvas ir nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Piemēram, 21.janvārī pārsūtīti dokumenti Ģenerālprokuratūrai, kuri satur informāciju par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar pašpatēriņu, paralēli elektrības ražošanai iepērkot elektroenerģiju no "Latvenergo" par vairāk nekā 100 epizodēm.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Stājas spēkā bargāki sodi par ārkārtējās situācijas dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu
Rīga, 5.apr., LETA. Šodien stājas spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz, ka tiesībsargi varēs piemērot administratīvo atbildību par dažāda veida informācijas slēpšanu saistībā ar Covid-19 ...
Sabiedrība Kristieši atzīmē Pūpolsvētdienu
Rīga, 5.apr., LETA. Šodien kristieši atzīmē Palmu jeb Pūpolu svētdienu. Pūpolsvētdienā sākas Klusā nedēļa, kas ir Jēzus dzīves pēdējā nedēļa. Kristus šajā dienā ieradās Jeruzalemē, kur ļaudis, viņu sagaidot, gavilēja un...
Sabiedrība Aizputes novadā avārijā cietušais vilciens uzcelts atpakaļ uz sliedēm un tiks nogādāts Kalvenes stacijā
Rīga, 4.apr., LETA. Sestdienas rītā Aizputes novadā sadursmē ar kravas automašīnu cietušais vilciena vagons ir uzcelts atpakaļ uz sliedēm, un vilciena sastāvs drīzumā tiks aizvilkts līdz tuvākajai dzelzceļa stacijai - "K...
Sabiedrība Latvijas Onkoloģijas centrā un aprūpes centrā "Stella Maris" atklāts vēl pa vienam Covid-19 slimniekam
(Papildināta 2.rindkopa, pievienota 4.-9.rindkopa.) Rīga, 4.apr., LETA. Covid-19 slimība konstatēta vienam Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) un vienam sociālā aprūpes centra "Stella Maris" darbiniekam, aģentūrai LETA ap...

Lasiet arī

Sabiedrība Ārkārtas situācijas laikā būs iespēja ilgāk saņemt vecāku pabalstu
Rīga, 5.apr., LETA. Šodien stājas spēkā grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas paredz turpināt nodrošināt vecāku pabalsta izmaksu tiem, kuriem pabalsta izmaksas termiņš būs beidzies ārkārtas s...
Sabiedrība Stājas spēkā bargāki sodi par ārkārtējās situācijas dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu
Rīga, 5.apr., LETA. Šodien stājas spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz, ka tiesībsargi varēs piemērot administratīvo atbildību par dažāda veida informācijas slēpšanu saistībā ar Covid-19 ...
Sabiedrība Kristieši atzīmē Pūpolsvētdienu
Rīga, 5.apr., LETA. Šodien kristieši atzīmē Palmu jeb Pūpolu svētdienu. Pūpolsvētdienā sākas Klusā nedēļa, kas ir Jēzus dzīves pēdējā nedēļa. Kristus šajā dienā ieradās Jeruzalemē, kur ļaudis, viņu sagaidot, gavilēja un...