Baltijas zemnieki protestēs pret negodīgu lauksaimniecības politiku un nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem

Rīga, 20.febr., LETA. Baltijas valstu zemnieki šodien Briselē protestēs pret negodīgu Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politiku un nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem, aģentūru LETA informēja Latvijas lauksaimniekus pārstāvošajās nevalstiskajās organizācijās.

Baltijas lauksaimnieku organizētā protesta akcija par godīgiem tiešajiem maksājumiem un taisnīgu ES Kopējo lauksaimniecības politiku paredzēta pirms ārkārtas Eiropadomes sēdes, kurā iecerēts vienoties par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gada plānošanas periodam.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP), "Zemnieku saeimas", Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA), Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) un Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas pārstāvji pirms gaidāmās sanāksmes ir vienisprātis, ka tā ir ļoti svarīgs brīdis cīņā par godīgi sadalītu lauksaimniecības finansējumu.

Latvijas lauksaimniekus pārstāvošajās nevalstiskajās organizācijās atgādināja, ka nevienlīdzīgu tiešo maksājumu problēma sākās, Baltijas valstīm pievienojoties ES. Tiešie maksājumi aprēķināti, par pamatu ņemot laiku, kad visas trīs Baltijas valstis bija savā zemākajā attīstības punktā, cenšoties pāriet no padomju centralizētā saimniecību modeļa, uz ģimenes saimniecību struktūru.

Vienlaikus 2013.gadā Eiropadome vienbalsīgi vienojās par to, ka vēlākais līdz 2020.gadam visām ES dalībvalstīm jāsasniedz tiešo maksājumu līmenis ne mazāks par 196 eiro uz hektāru, taču šī vienošanās netika ievērota.

Latvijas lauksaimniekus pārstāvošajās nevalstiskajās organizācijās atgādina, ka esošā lauksaimniecības atbalsta sistēma nenodrošina līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem ES lauksaimniekiem. Liela daļa Eiropas valstu lauksaimnieku saņem ļoti dāsnus maksājumus, līdz pat trīs reizēm no ES vidējā līmeņa, kamēr Latvija nākamā perioda noslēgumā - 2027.gadā sasniegs 77% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa.

Latvijas lauksaimniekiem kategoriski nepieņemams šķiet Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums par 15% samazināt finansējumu lauku attīstībai. Latvijas lauksaimniekus pārstāvošo nevalstisko organizāciju ieskatā klaji aplams ir uzskats, ka valstīs, kur lauksaimnieki saņem zemāku ražošanas atbalstu, ir attiecīgi zemākas ražošanas izmaksas. Latvijas lauksaimnieku ieskatā lauku attīstības finansējums nākamajos septiņos gados ir jāsaglabā vismaz esošā perioda līmenī.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja Burmistre pirms protesta akcijas skaidroja, ka lauksaimnieki protesta akcijā plāno Latvijas un ES vadībai paust, ka kopīgā Eiropā ir jābūt vienādām iespējām visiem lauksaimniekiem.

"Sabiedrība un politiķi no lauksaimniekiem sagaida aizvien vairāk - ne tikai saražot lētu pārtiku, bet saražot to, izmantojot maksimāli vidi saudzējošas metodes, rūpēties par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, samazināt klimatu ietekmējošo gāzu emisiju utt. Tai pat laikā atbalsts kuru piedāvā Latvijas zemniekiem arī nākamajā periodā tiek paredzēts vien 77% no ES vidējā," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre, piebilstot, ka lauksaimniecībai ir jāatvēl adekvāts un konkurenci nekropļojošs finansējums šo mērķu sasniegšanai.

LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons pirms protesta akcijas uzsvēra - sen jau vairs nav pamata uzskatīt, ka Latvijas lauksaimnieki darbojas atšķirīgos tirgus apstākļos salīdzinājumā ar citu ES valstu lauksaimniekiem.

Pēc Jansona teiktā, lai nodrošinātu Latvijas lauksaimniecības sektora konkurētspēju, nākamajā ES Kopējās plānošanas periodā ir jāpabeidz tiešmaksājumu izlīdzināšana dalībvalstu starpā un ES valstu lauksaimniekiem beidzot jāsāk strādāt vienlīdzīgas konkurences apstākļos.