Tāpat kā Ķīnā: Latvijā izveidos vēl vienu augstākās varas institūciju?

Diskusiju "Valsts padomes loma likumdošanā" atklāja LR Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Viņa izklāstījusi "neatkarīgas konsultatīvas institūcijas" ideju, kas, kā izrādījās, tiek apspriesta jau sen – ir noticis ekspertu seminārs Bīriņu pilī, un tagad nu ir klāt "oficiālais formāts".

"Jaunas institūcijas izveidošana vienmēr ir apspriežams jautājums, ir svarīgi, kāda būs tās atdeve," šādi Mūrniece ieskicēja situāciju. "Neatkarīgā suverēnā republikā", kāda ir Latvija, novēro procesus Eiropā un pasaulē. Pašlaik parlamentiem ir grūti laiki – "dažos gadījumos saplūst kopā parlamentārā un izpildvara" (ar to spīkere droši vien ir domājusi Petravičas gadījumu – viņa pamanījusies savienot labklājības ministres un Saeimas deputātes amatus).

"Visu cieņu Satversmes tiesai," pauda spīkere. Ievērojama loma ir arī LR prezidentam, kas nosūta likumprojektus atpakaļ parlamentā – tā esot "laba prakse". Savukārt parlaments ir izveidojis savu Analītisko dienestu! Starp citu, pēdējais aizņēma vēsturiskās Misiņa bibliotēkas ēkas bēniņus, kur līdz šim atradusies lieliskā Saeimas grāmatu kolekcija –, bet rezultātā izlaidis dažus neskaidra satura bukletus, tostarp arī par Krievijas informatīvo ietekmi Latvijā.

"Es ceru, ka mēs virzīsimies uz priekšu izpratnē, kāda būs Valsts padomes loma!" novēlēja I. Mūrniece. Viņas tonī nekas nelika šaubīties, ka lēmums tiks pieņemts... Spīkere no Nacionālās apvienības acīmredzami demonstrējusi politisko gribu.

"Aizpildīt robu valsts iekārtā"

To, ka Valsts prezidents Egils Levits atbalsta ideju paplašināt varas struktūras, demonstrēja pat viņa ziņojuma nosaukums, kas bija nedaudz tautoloģisks: "Valsts padome Latvijas valsts ilgtermiņa perspektīvā".

"Satversme nav vienreiz uzrakstīts teksts," deklarēja Levits, tajā ir "ļoti specifiska un izvērsta sistēma!"

Pēc valsts līdera vārdiem, Satversmē ir arī "neredzamā" daļa, "unikālā sasaiste vienotā vērtību sistēmā". Vienlaikus Satversmei ir "piramīdveidīga" stuktūra, kuras virsotnē atrodas valsts iekārtas apraksts un valsts valodas statuss. "Satversmes kodolu" grozīt nedrīkst – piemēram, to, ka Latvija vairs nebūs demokrātiska vai nacionāla valsts. Vispār, Levitaprāt, ne visi Satversmes panti ir vienlīdz svarīgi. To jūsu autors jau sen ir sapratis, redzot, kā LR vara respektē pantu blokus par cilvēktiesībām un mazākumtautību tiesībām...

"Vienai koalīcijai ir skaidrs, ka labs ir risinājums A, citai koalīcijai ir redzējums, ka ir labs pilnīgi kas cits. Tas ir normāli demokrātijā. (...) Bet valstij kopumā arī ir zināmi principi", tas ir, Satversmes principi. Tā turpināja interpretēt LR tiesiskos pamatus Valsts prezidents. Valsts ilgtspējībai ne visi likumi ir labi, tāpēc ir nepieciešama novērtēšanas struktūra.

"Partijas ir mazskaitlīgas un nestabilas. (...) Ilgstošu politisko domu ir samērā grūti attīstīt. (...) Šāda padomdevēju institūcija atvieglotu Saeimas deputātu dzīvi. (...) Viss joprojām Satversmes ietvaros!" argumentēja jaunās institūcijas nepieciešamību Levits. Viņaprāt, tādam no ārpuses juridiski nevainojamam normatīvam kā elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente būtu mazāk izredžu tikt pieņemtam – ja vien būtu bijis Valsts padomes novērtējums. Latvijas izmēriem ar to neesot nekāda sakara – mums ir tāda pati likumdošanas "kompleksitāte" kā lielām valstīm.

"Mēs nevaram teikt: ziniet, mums ir maza valsts, un mums pietiek ar 100 pantiem [domāti Civillikuma panti], nevis 1500," turpināja birdināt argumentus Levits.

Tātad, Valsts padome Latvijā esot nepieciešama, jo pastāvot "Institucionāls trūkums" un likumi LR esot "vāji". Turpmāk Valsts padome būs "spoguļattēls Satversmes tiesai" un novērtēs svarīgākos LR likumdošanas aktus.

"Kad es 1992 gadā izstrādāju pirmo Satversmes tiesas projektu, arī tad bija tie paši iebildumi, ko es dzirdu šodien," Levits atcerējās 90. gadu sākumu, "kur mēs ņemsim tādus gudrus tiesnešus, tas maksās naudu. Tagad mēs diskutējam par to, kādēļ mums Latvijā, modernā un mūsdienīgā valstī, ir nepieciešama Valsts padome!"

"Rietumu kultūras telpā"

Ineta Ziemele, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, runāja par "valsts reputāciju".

"Kas padara valsti pievilcīgu investoriem? Mums jāuzdod sev jautājums – vai Satversmes ietvari to nodrošina?"

"Mūsdienu dzīvē cilvēku attiecības kļūst arvien sarežģītākas," sprieda ST priekšsēdētāja, "tāpēc jāizveido mehānisms kvalitatīviem lēmumiem."

Tā būs konstitucionāla institūcija, kas palīdzēs gan valdībai, gan Saeimai.

...Un, protams, tā būs arī iespēja iekārtot siltās vietiņās vairākus desmitus savu cilvēciņu, piešķirot viņiem miljonu budžetu. Mūsu acu priekšā nodokļu maksātājiem kārtējo reizi vēlas uzkārt kaklā pilnīgi lieku slogu – tā vietā, lai piespiestu normāli darboties jau esošās institūcijas. Bet domāju, ka šīs iniciatīvas virzīšana Saeimā nebūs viegla lieta.