RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Kriminālprocesā veiks plašus grozījumus par liecību patiesumu, žurnālistu iespējām un pierādījumu izmantošanu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 01:02, 14.02.2020
(Pievienota 5.- 9.rindkopa.) Rīga, 13.febr., LETA. Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz noteikt pienākumu sniegt patiesas liecības, ja persona izmanto tiesības liecināt....
(Pievienota 5.- 9.rindkopa.)

Rīga, 13.febr., LETA. Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz noteikt pienākumu sniegt patiesas liecības, ja persona izmanto tiesības liecināt.

Par daļu no atbalstītajiem grozījumiem vēl plānots turpināt diskusijas, strādājot pie likuma grozījumiem galīgajā lasījumā.

Pienākumu sniegt patiesas liecības tiks attiecinātas uz aizdomās turētajiem un aizturētajiem, ja tie izmantos tiesības liecināt.

No likuma tiks izslēgta norma, ka skaņas ierakstu izdarīšanai tiesas sēdē var veikt tad, ja tam piekrīt arī apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un liecinieks. Citas personas, kuras nav tiesas darbinieki, atklātā tiesas sēdes laikā varēs izdarīt skaņu ierakstu, netraucējot tiesas procesu un informējot par to tiesu. Šo normu, kas attieksies arī uz žurnālistiem, iespējams, vēl precizēs trešajā lasījumā.

Par izmaiņām attiecībā uz audio ierakstu veikšanas kārtību tiesā raisījās debates. Deputāts Aldis Gobzems to nodēvēja par ļoti bīstamu priekšlikumu, kā piemēru minot, ka varētu tikt ierakstīta arī izvarošanā cietušā pieaugušā cilvēka liecība. Tas būtu personas datu neizpaušanas pārkāpums, uzsvēra politiķis. Viņš akcentēja, ka ar revolucionāru pārliecību atsevišķi cilvēki virza šādu izmaiņu veikšanu.

Gobzems arī norādīja, ka varētu būt gadījums, kad kāds cilvēks pēc vairākiem gadiem tiek attaisnots, bet līdz tam laikam jau publiski būs izskanējusi informācija, kas personu būs attēlojusi kā briesmīgu.

Atbildīgās Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) skaidroja, ka priekšlikumu par izmaiņām saņēma no Latvijas Žurnālistu asociācijas. Viņš pauda, ka situācijā, kad žurnālistiem nav ļauts veikt audioierakstu, pastāv risks, ka kaut kas var tikt sajaukts un sabiedrība var tikt maldināja. Lai tas nenotiktu, nepieciešams arī veikt attiecīgos grozījumus, norādīja politiķis.

Judins skaidroja, ka jau tagad atklātās sēdē var piedalīties ikviens interesents. Viņš arī norādīja, ka pirms trešā lasījumā tiks vēl lemts, kā šo informāciju var izmantot un eksperti sniegs savu skatījumu par privātuma jautājumiem.

Deputāte Jūlija Stepeņenko norādīja, ka pašlaik skaņas ierakstu veikt var, ja tam neiebilst augstāk minētie lietas dalībnieki. Cietušajam ir tiesības uz privātumu, tāpēc pašlaik spēkā esošās normas ir saprotamas. Stepaņenko norādīja uz citām saistītām izmaiņām, kas paredz, ka cietušajiem vairs nebūs izšķirošā vārda par video ierakstu veikšanu. Līdz ar to pašlaik piedāvātās izmaiņas otrā lasījuma redakcijā neizskatās labi, norādīja politiķe.

Likumā tiks arī noteikts, ka operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas, kas norāda uz citas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu, drīkstēs izmantot par pierādījumiem. To varēs darīt tikai atbilstoši likuma nosacījumiem. Tāpat paredzēts noteikt, ka transportlīdzekļa kratīšanā var būt iekļauta arī tajā esošo personu kratīšana.

Plānots likumā ierakstīt, ka krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem var iztiesāt bez kāda apsūdzētā piedalīšanās, ja tiesas sēdē izskata apsūdzību daļā, kas celta pret citiem apsūdzētajiem, ja šā apsūdzētā piedalīšanās tiesas sēdē nav nepieciešama un viņš ir paziņojis tiesai par savu nevēlēšanos piedalīties attiecīgajā tiesas sēdē.

Likumā tiks noteikts, ka psihologs informāciju, kas iegūta, pildot profesionālos pienākumus, sniedz tikai pēc procesa virzītāja rakstveida pieprasījuma. Tāpat likumā precizēts regulējums attiecībā uz apcietināto tiesībām tikties un sazināties ar citām personām.

Atbalstīts arī regulējums, ka, ja tiek uzlikts arests virtuālajai valūtai, to ar procesa virzītāja lēmumu nodod realizācijai, un ka valdība noteiks virtuālās valūtas realizācijas kārtību. Par šo redakciju atbildīgajā Juridiskajā komisijā raisījās diskusijas, un tā vēl varētu tikt diskutēts, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.

No likuma paredzēts izslēgt iespēju, ka pirmajā instancē īpaši sarežģītas lietas varētu skatīt triju tiesnešu sastāvā. Paliks spēkā norma, ka lietas skata viens tiesnesis. Tāpat paredzēts noteikt, ka lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādītos rakstveida pierādījumus un dokumentus tiesas sēdē nepārbauda.

Tāpat paredzēts noteikt, ka ierosinājumu vai pieteikumu par spēkā esoša prokurora priekšraksta par sodu izskatīšanu no jauna var iesniegt, ja tajā konstatēti Krimināllikuma vai šā likuma normu pārkāpumi, kas noveduši pie notiesātās personas stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanās.

Likumā tiks arī noteikts, ka kriminālprocesu pret Satversmes tiesas (ST) tiesnesi drīkstēs uzsākt tikai ģenerālprokurors. Kriminālvajāšanas sākšana pret ST tiesnesi, kā arī viņa apcietināšana ir pieļaujama tikai ar ST piekrišanu, ja par tiek saņemts visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.

Tāpat paredzēts noteikt, ka ST tiesneša aizturēšana, piespiedu atvešana un pakļaušana kratīšanai var notikt tikai ar ST piekrišanu. Šos jautājumus ST izskata triju tiesnešu sastāvā. Ja ST tiesnesis tiks notverts smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nebūs nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to būs jāinformē ST priekšsēdētājam un ģenerālprokuroram.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Partija "KPV LV" nolēmusi vērsties tiesā

Partija "KPV LV" nolēmusi vērsties tiesā par Uzņēmuma reģistra (UR) lēmumu nereģistrēt izmaiņas tās valdes sastāvā un grozījumus statūtos, informēja "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens.

Sabiedrība Sieviete aplejas ar degvielu un draud aizdedzināties. Kas tik tālu novedis?

Jēkabpilī kāda sieviete, mēģinot pievērst uzmanību savām problēmām, publiski draudēja sadedzināties īpašumu strīdu dēļ. Operatīvajiem dienestiem pašnāvības mēģinājumu izdevās novērst, vēsta Latvijas Televīzija.

Sabiedrība UZMANĪBU! Sestdien Latvijā gaidāma postoša vētra; spēkā brīdinājums

Sestdien Latviju skars vētra, vējš būs postošākais kopš decembra, bet vēja maksimālais ātrums brāzmās Kurzemes rietumkrastā, iespējams, būs lielākais pēdējo gadu laikā, brīdina sinoptiķi.

Sabiedrība Par pusotru miljonu eiro atjaunos Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas 3.korpusu
Rīga, 22.febr., LETA. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā sākti 3.korpusa atjaunošanas un pārbūves darbi, kuri izmaksās 1,57 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja projekta vadītāja Elīna Tolokonceva. Iepirkumu uzra...

Lasiet arī

Pasaule Itālijā pirmais koronavīrusa upuris; tūkstošiem cilvēku aicināti palikt mājās

Itālijā ar jauno koronavīrusu "Covid-19" piektdien miris viens cilvēks, kļūstot par pirmo šī vīrusa upuri Eiropā, paziņoja Itālijas veselības ministrs.

Sabiedrība Nav pamata aizliegt - VMD komentē lūšu medības Latvijā

Pērn Vides konsultatīvajā padomē izskanējušais ierosinājumu aizliegt Latvijā lūšu medības nav pamatots un šo dzīvnieku populācija valstī kopumā ir vērtējama kā stabila, aģentūra LETA noskaidroja Valsts meža dienestā (VMD).

Sabiedrība Partija "KPV LV" nolēmusi vērsties tiesā

Partija "KPV LV" nolēmusi vērsties tiesā par Uzņēmuma reģistra (UR) lēmumu nereģistrēt izmaiņas tās valdes sastāvā un grozījumus statūtos, informēja "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens.