Latvijas valdība ir apņēmusies mainīt sabiedrības paradumus

NAP2027 autora Pārresoru koordinācijas centra (PKC) pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka Nacionālās attīstības padome atbalstīja NAP2027 un tā virzību izskatīšanai Ministru kabinetā.

Pēc sēdes Kariņš uzsvēra, ka pasaulē nemitīgi notiekošās pārmaiņas ir jāizmanto Latvijas attīstības veicināšanai.

"NAP2027 ir vērsts uz sabiedrības paradumu maiņu, tiecoties uz augstāku dzīves kvalitāti, zinošāku sabiedrību, gudrāku uzņēmējdarbību un lielāku atbildību par apkārtējo vidi, tostarp klimatu, Latvijā. Īstenojot plānā iecerētās iniciatīvas, ieliksim pamatus mūsu sabiedrības un tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai," pauda Ministru prezidents.

Plāna autori stāstīja, ka NAP2027 ir sasaistīts ar šajā laika periodā Latvijas attīstībai plānotajiem finanšu resursiem aptuveni 14,5 miljardu eiro kopapjomā no valsts budžeta attīstības daļas, Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem un citiem finanšu avotiem. Ir izvērtēts un izveidots indikatīvais investīciju projektu kopums NAP2027 mērķu sasniegšanai un uzdevumu īstenošanai.

PKC norādīja, ka NAP2027 vadmotīvs ir "Paradumu maiņa - ceļš uz attīstību". "Tas nozīmē, ka ceļā uz labklājību valstī ir jānovērš vēl daudzi attīstības šķēršļi, kas ir ne tikai normatīvi, bet tā ir arī mūsu attieksme, daudzi mūsu paradumi, domāšana, kas ir jāizmaina - attiecībā uz vidi, savu darbu, izglītību, sadarbību ar līdzcilvēkiem," skaidroja plāna autori.

NAP2027 vīzijas daļa norāda, kādā Latvijā vēlamies dzīvot - izvirzīti četri fundamentālo pārmaiņu virzieni, kuros jāpanāk būtiskas izmaiņas līdz 2027.gadam, - vienlīdzīgas tiesības, dzīves kvalitāte, zināšanu sabiedrība un atbildīga Latvija, atzīmēja PKC.

Virzienā "Vienlīdzīgas tiesības" viena no atslēgas lietām ir ātras un taisnīgas tiesas panākšana, kas var ievērojami vairot sabiedrības uzticēšanos. Tāpat svarīga ir atvērta un gudra pārvaldība un lai iedzīvotāju var izmantot vairāk iespēju un labāku pieeju pakalpojumiem ikvienā pilsētā un novadā, uzsver plāna veidotāji.

"Dzīves kvalitāte" paredz pilsētu un lauku mijiedarbību, reģionālo politiku, veselības aprūpes sistēmas uzlabošanu.

"Zināšanu sabiedrība" ir fundamentālo pārmaiņu joma, kurā mums citādāk jāskatās uz mūžizglītību, savām kompetencēm, pielāgošanos darbaspēka tirgus prasībām, nepieciešami inovatīvi un eksportspējīgi uzņēmumi, skaidro plāna autori.

Savukārt "Atbildīga Latvija" ir "zaļais kurss" jeb ceļš uz klimatneitralitāti un to, cik atbildīgi un gudri to Latvijā izmantosim, kā arī demogrāfijas izaicinājumi, atzīmēja PKC.

NAP2027 izvirza četrus stratēģiskos mērķus, kam jābūt par galveno mērauklu, izvēloties jebkuru rīcībpolitiku un investīciju virzienus valsts attīstībai - produktivitāte un ienākumi, vienlīdzīgas iespējas, kā arī sociālā uzticēšanās un reģionālā attīstība.

"Produktivitāte un ienākumi ir galvenais konkurētspējas un izaugsmes nosacījums. Vienlīdzīgas iespējas ir svarīgākais sociālā taisnīguma elements ienākumu nevienlīdzības mazināšanai. Sociālā uzticēšanās - sabiedrības kopienu, uzņēmēju un pārvaldības sadarbības veidošana, demokrātijas veicināšana valstī. Bet reģionālā attīstība - pamats valsts ilgtermiņa līdzsvarotai izaugsmei, vienlīdzīgas reģionālās attīstības iespējas, reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana," pauda PKC

Stratēģisko mērķu sasniegšanai NAP2027 noteiktas sešas prioritātes - stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki; zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei; uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība; kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība; kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei; vienota, droša un atvērta sabiedrība.

Katrā no prioritātēm paredzēti vairāki rīcības virzieni galvenajās prioritārajās jomās, konkrēti uzdevumi un līdz 2027.gadam sasniedzamie rezultāti, pēc kā tiks vērtēts paveiktais.

PKC izvērtējis un atlasījis ministriju iesniegto investīciju projektu kopumu NAP2027 uzdevumu īstenošanai, kam tiks izmantoti laikposmā līdz 2027.gadam attīstībai pieejamie finanšu resursi, kas indikatīvi plānoti ap 14,5 miljardiem eiro.

Kopsummu veido valsts budžeta attīstības līdzekļi 2,2 miljardi eiro, 5,4 miljardi ES fondu līdzekļi kohēzijas projektiem, 3,7 miljardi eiro no ES lauksaimniecības un zivsaimniecības fondiem, citiem ārvalstu finanšu avotiem, kā arī pašvaldību un uzņēmumu līdzfinansējums.

Visvairāk līdzekļu paredzēts investēt reģionos, lauksaimniecības jomā, tostarp darbības dažādošanai, virzībai uz klimatneitralitāti, tehnoloģiskajai videi un pakalpojumiem, uzņēmējdarbības vides attīstībai un - izglītībai un zinātnei.

No ES fondiem plānoto līdzekļu indikatīvajā sadalījumā ņemtas vērā ES noteiktās vadlīnijas līdzekļu izlietojumam - klimatam, digitalizācijai, zinātnei, inovācijām; infrastruktūrai;sociālajiem mērķiem, veselībai - virzībai uz viedu un "zaļu" Eiropu.

Nacionālo attīstības plānu pieņem Ministru kabinets un apstiprina Saeima. NAP2027 īsteno visas ministrijas, plānojot savu darbu un nozaru politiku, un visi valsts iedzīvotāji ar aktīvu rīcību ikdienā un ilgtermiņā - savas personiskās un valsts nākotnes labā.