Slovākijas ārlietu ministrs: Mūsu kopējās interesēs ir spēcīga ES un eiro valūta

Viņš norādīja, ka mūsu valstu uzskati sakrīt arī stratēģiskās iekšējās politikas jautājumos, kā, piemēram, attiecībā uz kohēzijas politiku, uz lauksaimniecības politiku, kā arī austrumu partnerības procesos.

“Nupat apspriedām nākamo daudzgadu budžetu, un Latvijas un Slovākijas pozīcijas pilnībā sakrita - esam kohēzijas fondu draugu nometnē. Mēs cīnāmies par veselīgu kohēzijas politiku, kas ļautu mums pietuvoties visattīstītākajām Rietumeiropas valstīm,” sacīja Lajčāks.

Viņš piebilda, ka vienlaikus Latvija un Slovākija ir starp valstīm, kas tic brīvajam tirgum, “tāpēc iestājamies pret mākslīgām barjerām, kas kavē atvērtu brīvo tirgu”.

“Atšķirības mūsu politikā pamatā diktē mūsu ģeogrāfiskās atrašanās vietas, jo mūsu tirdzniecība pamatā noris Centrāleiropā un Vācijā, kamēr jūsu - Baltijas valstīs, Skandināvijā un Lielbritānijā. Mēs jūtīgāk uztveram norises Rietumbalkānos, toties pavisam līdzīgi izjūtam austrumu partneru aktualitātes,” izteicās Slovākijas ārlietu ministrs.

“Patiesībā varu iedomāties tikai vienu jautājumu, kur mūsu pozīcijas ir atšķirīgas jau no paša sākuma, un tās ir obligātās bēgļu kvotas, ko mēs uzreiz noraidījām, bet Latvija pieņēma. Visos lielajos jautājumos esam līdzīgi domājošas valstis, un, ja mūsu uzskati kaut kur atšķiras, tad tam ir kāds ideoloģisks iemesls, ko ir radījis kāds īpašs vēstures vai ģeogrāfiskās atrašanās vietas radīts apstāklis.”

Par Slovākijas karavīru dalību NATO daudznacionālajos spēkos Latvijā valstī nekādu īpašu diskusiju nav.

“Neviens nemaz neapšauba, ka mūsu drošības pamatā ir NATO vairogs, un būt NATO dalībvalstij reizē liek dot savu ieguldījumu mūsu kopējā drošībā. Mums var noritēt asas diskusijas par dažādiem jautājumiem, taču vienmēr, kad lūdzam dot mandātu mūsu spēku nosūtīšanai NATO misijās, tas gūst pārliecinošu atbalstu, kas sniedzas pāri partiju pozīcijām - mūsu parlamentā ir 150 deputāti, bet šis atbalsts parasti svārstās starp 120 un 140 balsīm,” uzsvēra Slovākijas ārlietu ministrs.

Runājot par austrumu partnerību, Lajčāks norādīja, ka pērn, prezidējot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) galvenā Slovākijas prioritāte bija Ukraina.

“Mēs esam starp tām valstīm, kas īpaši uzmanīgi seko līdzi notikumiem austrumu partnerības valstīs, mēs abi labi saprotam, kas notiek arī Baltkrievijā, Moldovā un citās valstīs. Mēs sniedzam savu ieguldījumu ES politikā un stratēģijās attiecībā uz šīm valstīm, kas arī apstiprina, ka esam iestājušies ES ne tikai lai piedalītos, bet arī lai sniegtu savu izpratni un pieredzi un vērtējumus. Tas ir labs veids, kā Slovākija un Latvija spēj dot ieguldījumu ES darbā,” viņš uzsvēra.

Runājot par Latvijas un Slovākijas tirdzniecības bilanci, ārlietu ministrs to novērtēja kā relatīvi labu.

“Mēs sasniedzam gandrīz 200 miljonu eiro tirdzniecības apgrozījumu gadā, un tas ir stabils līmenis jau vairākus gadus, gan ar palielu pārsvaru Slovākijai. Tomēr ir jābūt godīgiem un jāpiebilst, ka šie skaitļi lielākoties tiek sasniegti, pateicoties daudznacionālo kompāniju ražotnēm Slovākijā, no kurām preces tiek eksportētas uz Latviju. Šie apjomi ir stabili un tādi arī saglabāsies,” viņš sacīja.

Turpmākas izaugsmes potenciālu Lajčāks redz tūrisma jomā, īpaši tāpēc, ka Slovākijas slēpošanas kūrorti latviešu vidū ir ļoti populāri. “Pērn uzņēmām 10 000 cilvēku. Tādējādi jūsu cilvēki pazīst mūsu valsti, savukārt mūsu cilvēki pazīst jūsu cilvēkus. Tas veido jaunus tiltus,” izteicās Slovākijas ārlietu ministrs.

Kā LETA jau ziņoja, Slovākijas ārlietu ministrs Miroslavs Lajčāks piektdien bija ieradies vizītē Latvijā, kuras gaitā tikās ar valsts augstākajām amatpersonām un apmeklēja Ādažu militāro bāzi, kur daudznacionālā NATO spēku sastāvā dislocēti arī karavīri no Slovākijas.