Šuplinska uztaisīs skolotājus gada laikā. Varbūt ārstus arī šādi varēs sabrūvēt?

Kam tas vajadzīgs?

Vispirms ātri sagatavojamajos skolotājos ir ieinteresēta Izglītības un zinātnes ministrija, kas atrodas vieglā panikā no gaidāmā katastrofālā pedagogu personāla deficīta. Pedagogus ir gatavi ņemt burtiski no ielas, jo jau pēc 5 gadiem 20 % no Latvijas skolu pedagoģiskajiem darbiniekiem kopsolī dosies pensijā. Ņemot vērā, ka skolotāji ir ļoti noguruši no pēdējā desmitgadē īstenotajām bezjēdzīgajām pedagoģiskajām reformām, var prognozēt, ka neviens no pensionāriem nepaliks strādāt skolā. Vēl pēc 5 gadiem pensijā aizies vēl 40 % skolotāju. Grūti pat iedomāties, kas notiks līdz tam laikam ar skolas izglītību, jo ir labi zināms, ka jauniešus šī profesija nevilina.

Vai tad ministrijā nopietni paļaujas uz to, ka 100 piesaistīto "ambiciozo" (kur tikai viņi raus tik daudz ambiciozu personu, kas gatavas saņemt 700 eiro uz rokas mēnesī?) pedagogu izglābs situāciju?

Tomēr 2,9 miljoni eiro viņu paātrinātai sagatavošanai jau ir piešķirti. Lielākā daļa no šīs naudas – 2,3 miljoni eiro – ir nākusi no Eiropas Sociālā fonda.

Kas nostāsies pie tāfeles

Jaunā pedagoģiskās izglītības programma tika izstrādāta Izglītības un zinātnes ministrijā sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Liepājas Universitāti, Daugavpils Universitāti un fondu "Iespējamā misija".

Pretendenti, kam jau ir augstākā izglītība, varēs pieteikties mācību programmā, kurai gada laikā jādod viņiem prasmes un zināšanas, kas nepieciešami bērnu mācīšanai.

IZM paredz, ka izveidosies interesentu rinda un būs liels konkurss, lai piedalītos programmā, ko izturēs tikai labākie un motivētākie speciālisti.

Acīmredzot būtu jāpieņem, ka valstī ir veseli cilvēku bari, kas visu mūžu sapņojuši kļūt par skolotājiem, bet kaut kas kādā brīdī nogājis greizi, attālinot šo sapni, un tagad viņam ir izredzes iegūt mīļoto profesiju. Principā, spriežot pēc komentāriem sociālajos tīklos, mums puse no valsts zina, kā mācīt bērnus. Nu viņu stunda ir situsi.

Tiesa gan, joprojām paliek neskaidrs, kā par 3 miljoniem eiro apmācītie 100 speciālistu aizpildīs esošo robu vakancēs.

2019./2020. mācību gada sākumā Latvijā bija ap 740 vakancēm izglītības jomā, no tām apmēram 500 bija pilnas slodzes vakances. Kā jau rakstīts iepriekš, ņemot vērā pedagogu masveida aiziešanu pensijā, kadru robs Latvijas skolās kļūs arvien lielāks.

Par speciālistu sagatavošanas kvalitāti nemaz negribas runāt. Minētajai organizācijai "Iespējamā misija" ir bēdīga pieredze, par ko tā pieticīgi noklusē. Lieta ir tāda, ka vairums no tās audzēkņiem, sākuši strādāt skolā, pamet šo darbu ja ne pēc diviem mēnešiem, tad pēc gada. Jauniešiem (tāpat kā vairumam Latvijas iedzīvotāju) ir ļoti vājš priekšstats, ar ko būs jāsastopas skolotāja lomā. Tā ka rinda varētu arī izveidoties, un konkurss arī būs, tikai vai ilgi novilks skolā jaunizceptie "ambiciozie" pedagogi?

Kurš vainīgs?

Kā vienmēr, nauda tiks veiksmīgi apgūta. Tāpat kā vēsā mierā tika apgūti 15 miljoni eiro, kurus piešķīra izglītības reformai. Un vēl klāt nāks "ambiciozie" skolotāji, kuriem skolas dzīve ir tumša bilde.Protams, pirmie, kas cietīs no šādas reformas, būs bērni. Bet vainīga kā vienmēr būs nevis valdība vai IZM, bet nabaga skolotāji, kas jau tā uzņēmušies absurda reformu nastu. Gribētos pabeigt šo mazo ieskicējumu par izglītības reformu ar citātu no sociālajiem tīkliem: "Skolotājs gada laikā – lieliski! Tagad sāksim sagatavot arī ārstus gada laikā! Vienmēr esmu sapņojusi kļūt par ķirurģi!"