RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Ornitologi cīnās ar viltus parakstiem?

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
BB.LV 10:29, 10.02.2020 2

Kristīne Stalidzāne

Ornitologi neapšaubāmi ir cēla nodarbošanās, domāta mūsu mazāko brāļu – putnu aizsardzībai, jo, protams, daiļais čivinātājs pats par sevi nespēj parūpēties un aizstāvēt Saeimā, Ministru kabinetā, zemkopības ministrijā un citās iestādēs savas tiesības uz dzīvi sev piemērotā dzīves telpā, proti, mežā, nevar.


Avots: LETA

Vienmēr esmu augstu vērtējusi ornitologu kaislīgo darbošanos, lai nepieļautu, ka mūsu žubītes, cielavas, dzeņi utt. utjp. paliek bez atbilstoša mājokļa. Tomēr brīžiem rodas iespaids, ka ornitologi ir pret jebkādām, pat saprātīgām pārmaiņām mūsu mežos. Nav vienkārši sabalansēt mežkopju, kokrūpnieku un dabas aizstāvju intereses, tomēr, vai bļaušana un pretošanās jebkam un jebkur tiešām ir efektīga? Un vai tiešām jebkuri līdzekļi to sasniegšanai ir derīgi?

Manas pārdomas raisīja Neatkarīgajā Rīta Avīzē publicētais, ka pazīstamais ētera cilvēks Gustavs Terzens nemaz nav parakstījis ornitologu jeb viņu uzdevumā Ineses Zanderes sagatavoto vēstuli, kura tika prezentēta kā 50 cilvēku parakstīts vēstījums. Šis paziņojums raisīja pārdomas. Kā zināms, Zemkopības ministrija kopā ar zinātniekiem rīkoja īpašu pasākumu, kurā īpaši tika aicināti piedalīties vēstules autori un parakstītāji, lai saņemtu pilnīgu un izsmeļošu informāciju par pārmaiņām mežos, ko paredz plānotie jaunie noteikumi. Ieradās no 50 cilvēkiem tikai viena (!) pārstāve – rakstniece Lelde Stumbre. Vai tiešām pārējiem nekas vairāk par sava paraksta uzķeksēšanu un paskvilas neinteresēja? Vai arī viņu paraksti bija viltoti tāpat kā Gustava Terzena? Atbraucot uz mežzinātnes institūtu Silava un vēlāk uz Tomes apkaimes mežiem, ornitologi varēja saņemt atbildes uz visiem savā vēstulē uzdotajiem jautājumiem.

Būtiski uzsvērt, ka šie noteikumi neattiecas uz valsts mežiem, kā nepatiesi apgalvots vēstulē, bet tikai uz privātajiem saimnieciskajiem mežiem. Privātu īpašumu. Iemesli nozares pieprasījumam pēc noteikumu grozīšanas ir vairāki. Pirmais ir ekonomiskais. Tehnoloģisku iemeslu dēļ baļķis 30 centimetru diametrā ir dārgāks par 40 centimetrus resnu baļķi. To vieglāk pārvadāt, vieglāk apstrādāt. Tātad tievais baļķis ir finansiāli izdevīgāks.

Otrs iemesls ir meža kvalitāte. Šobrīd tikai 13% mežu tiek atjaunoti, mežu stādot. Pārējais atjaunojas dabiski - tas nozīmē arī lēni, haotiski un arvien mazāk ir veselīgu skujukoku. Skaistie priežu sili, kurus par neskartās dabas etalonu uzskata Viestura Ķerus mobilizētās sabiedrības dāmas, patiesībā ir mūsu tēvu un vectēvu stādīti un izkopti. Jaunie noteikumi paredz, ka, cērtot jaunāku mežu, tas obligāti būs jāatjauno ar sertificētu stādmateriālu.

Morāle tāda - ja gribi ātrāk pelnīt, vairāk nāksies ieguldīt atpakaļ. Šādas stādīšanas izmaksas, ja katra nocirstā koka vietā tiek iestādīti divi jauni, ir 1000 eiro hektārā. Vēl trešais iemesls noteikumu maiņai ir melnā taksācija. Pašreizējie noteikumi pieļauj krāpšanās iespēju. Mehānisms sekojošs. Piemēram der 55 gadus veca egļu audze ar caurmēru 28 centimetri. Tādu cirst nedrīkst. Taču, lai apietu aizliegumu, vispirms tiek uztaisīta kopšanas cirte, izvācot laukā tievākos kokus. Koku vidējais resnums nogabalā attiecīgi ir uzreiz lielāks -caurmērs pieaug līdz 31 centimetram, un kaut vai nākamajā dienā te drīkst taisīt kailcirti. Un tieši šādas situācijas kropļo Latvijas ainavu. Noteikumi paredz, ka pēc kopšanas cirtes trīs gadus ir aizliegta kailcirte.

Un pēdējais, ceturtais, iemesls grozīt noteikumus ir balstīts Eiropas Savienību pārņēmušajā un Latvijas valdības veicinātajā klimata panikā. Latvija ir apņēmusies līdz 2050. gadam radikāli samazināt CO2 izmešu daudzumu. Nozarēm to būs teju neiespējami izpildīt, un transportā tā vispār ir zinātniskā fantastika. Vienīgā izeja ir noglabāt CO2 meža noliktavā. Tas nozīme, ka 2050. gadā Latvijas mežos jābūt pēc iespējas lielākā skaitā pēc iespējas lieliem, resniem kokiem.

Neapstrīdams ir fakts, ka, cērtot vairāk koku - vairāk būs arī naudas meža īpašniekiem, kokrūpniekiem un valstij. Taču, lai vairāk cirstu, arī mežam jākļūst kvalitatīvākam. Un tas nozīme, ka «dabiskajiem» sēņu mežiņiem, pēc kuriem tā alkst Viestura Ķerus mobilizētās sabiedrības dāmas, Latvijas ainavā jākļūst arvien biežāk sastopamiem. Jo arī koki tādos labi jūtas.

Lasīt visus komentārus (2)

Lasiet arī

  • !!! 10.02.2020 18:33
    Sory, izcirtēju lobijs!
    Сообщить редактору Ответить
  • !!! 10.02.2020 18:32
    Izskatās ka šis tā sauktais dabas draugs ir sajaucis debespuses un tā vieyā lai aizstāvētu dabu ir izvirtēju lobijs!!!!
    Сообщить редактору Ответить
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Partija "KPV LV" nolēmusi vērsties tiesā

Partija "KPV LV" nolēmusi vērsties tiesā par Uzņēmuma reģistra (UR) lēmumu nereģistrēt izmaiņas tās valdes sastāvā un grozījumus statūtos, informēja "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens.

Sabiedrība Sieviete aplejas ar degvielu un draud aizdedzināties. Kas tik tālu novedis?

Jēkabpilī kāda sieviete, mēģinot pievērst uzmanību savām problēmām, publiski draudēja sadedzināties īpašumu strīdu dēļ. Operatīvajiem dienestiem pašnāvības mēģinājumu izdevās novērst, vēsta Latvijas Televīzija.

Sabiedrība UZMANĪBU! Sestdien Latvijā gaidāma postoša vētra; spēkā brīdinājums

Sestdien Latviju skars vētra, vējš būs postošākais kopš decembra, bet vēja maksimālais ātrums brāzmās Kurzemes rietumkrastā, iespējams, būs lielākais pēdējo gadu laikā, brīdina sinoptiķi.

Sabiedrība Par pusotru miljonu eiro atjaunos Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas 3.korpusu
Rīga, 22.febr., LETA. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā sākti 3.korpusa atjaunošanas un pārbūves darbi, kuri izmaksās 1,57 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja projekta vadītāja Elīna Tolokonceva. Iepirkumu uzra...

Lasiet arī

Sabiedrība Latvijā izplatās bīstams krabis; dabas pētnieki aicina tos nogalināt (+VIDEO)

Ķīnas cimdiņkrabju pielāgošanās spēja pēc gadiem varētu veicināt šīs sugas straujāku izplatību Latvijas teritorijā, ir satraukti dabas pētnieki. Tā ir invazīva krabju suga un var būt agresīvs pret vietējām sugām un apdraudēt cilvēku veselību.

Pasaule Itālijā pirmais koronavīrusa upuris; tūkstošiem cilvēku aicināti palikt mājās

Itālijā ar jauno koronavīrusu "Covid-19" piektdien miris viens cilvēks, kļūstot par pirmo šī vīrusa upuri Eiropā, paziņoja Itālijas veselības ministrs.

Sabiedrība Nav pamata aizliegt - VMD komentē lūšu medības Latvijā

Pērn Vides konsultatīvajā padomē izskanējušais ierosinājumu aizliegt Latvijā lūšu medības nav pamatots un šo dzīvnieku populācija valstī kopumā ir vērtējama kā stabila, aģentūra LETA noskaidroja Valsts meža dienestā (VMD).