VARAM iesaka neveidot otrā līmeņa vēlētas pašvaldības

Ziņojumā ietverts pārskats par plānošanas reģionu pašreizējo tiesisko regulējumu, funkcijām un nozīmi reģionālās attīstības veicināšanā. Tāpat ziņojumā ietverts uzdevums nozaru ministrijām iesniegt priekšlikumus VARAM par kompetencēm, ko ministrijas būtu gatavas nodot reģionālajam pārvaldes līmenim.

Konceptuālu ziņojumu par turpmāko plānošanas reģionu darbu ministrija plāno valdībai iesniegt līdz 31.oktobrim.

Ministrija atgādina, - lai gan jautājums par apriņķu izveidošanu ir vairākkārtīgi vērtēts vietējās administratīvi teritoriālās reformas virzības kontekstā, tomēr ilgtermiņā valstī nav izveidots valsts reģionālais administratīvais iedalījums apriņķos, kuros darbotos reģionālās pašvaldības.

VARAM norāda, ka ir iepazinusies arī ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšlikumu, kas teritoriālās reformas kontekstā paredz apriņķu kā otrā līmeņa pašvaldību izveidošanu, un ietvert arī noteiktu pašvaldību funkciju centralizāciju un finanšu līdzekļu pārdali. Šo LPS piedāvājumu VARAM sola izvērtēt, gatavojot konceptuālā ziņojuma projektu par reģionālā pārvaldes līmeņa plānošanas reģionu darbības uzlabošanu un kopējām statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas izmaiņām.

Patlaban ministrija uzskata, ka otrā līmeņa vēlētu pašvaldību izveide būtu pretēja reformas mērķiem, kas vērsti uz valsts pārvaldes aparāta samazināšanu, efektivitātes un produktivitātes celšanu un racionālu valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu izmantošanu.

"Atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Igaunijā un Lietuvā, pamatā visus jautājumus iedzīvotājiem risina pirmajā līmenī, tas ir, vietējo pašvaldību līmenī un netiek veidotas otrā līmeņa pašvaldības, bet ir izveidoti reģioni vai tamlīdzīgas teritorijas, kurās tiek īstenota sadarbība un darbības koordinācija starp pašvaldībām un dažādām valsts institūcijām," informē VARAM.

Kā uzskata VARAM, lai valsts reģionālās pārvaldes institūcijas darbībā panāktu skaidru nākotnes redzējumu, maksimālu darbības efektivitāti un atbilstību labai pārvaldībai, jāizvērtē plānošanas reģioni kā reģionālās pārvaldes iestādes perspektīva un stabilitāte ilgtermiņā. Ministrijas ieskatā, Latvijas teritoriālajā attīstībā vienmēr nozīmīga loma būs reģionāliem projektiem, investīciju piesaistei reģionālā līmenī, koordinētas reģionālās inovāciju sistēmas izveidei un attīstībai, kā arī citiem faktoriem.

Tāpat reģionālajā līmenī esot iespējams vienlaicīgi un ar vienotu pieeju, sadarbojoties ar nacionālā līmeņa institūcijām, risināt problēmas, kas identificētas visās vai vairākās reģionos ietilpstošajās pašvaldībās.

VARAM arī norāda, ka plānošanas reģioniem no valsts budžeta tiek piešķirts finansējums ES un citiem ārvalstu finansētajiem projektiem līdzfinansējumam un priekšfinansējumam. Piemēram, ES fondu finansētajās pārrobežu sadarbības programmās 2014.-2019.gadam reģioni ir realizējuši vai realizē 72 projektus, no kuriem 18 projektos tieši plānošanas reģioni ir vadošais partneris.

Tāpat arī deinstitucionalizācijas plānu izstrādātāji ir plānošanas reģioni un kopējais plānotais finansējums visiem reģioniem, kopā ar deinstitucinalizācijas plāna projektiem, ir plānots 42,24 miljonu eiro apmērā.

"Līdz ar to jau esošie plānošanas reģioni kā reģionālā līmeņa institūcija būtu izmantojama gan reģionālo projektu izstrādē un vadībā, kā arī valsts un pašvaldību un to institūciju darbības koordinācijā reģionālajā līmenī," pauž iestādē.

VARAM piedāvā neveidot otrā līmeņa vēlētās pašvaldības un uzlabot jau esošo reģionālā līmeņa pārvaldi, veicot uzlabojumus gan to pārvaldes modelī, gan to veicamo funkciju un uzdevumu klāstā.

Ministrija uzskata, ka ir jāizvērtē plānošanas reģioni kā reģionālās pārvaldes iestādes perspektīva un stabilitāte ilgtermiņā, tādēļ pārējām ministrijām priekšlikumi par reģionālajam pārvaldes līmenim nododamajām kompetencēm, uzdevumiem un finansējuma avotiem jāiesniedz VARAM līdz 2020.gada 1.martam.

Pamatojoties uz ministriju iesniegtajiem priekšlikumiem, VARAM izstrādās konceptuālo ziņojumu par reģionālās pārvaldes līmeņa darbības uzlabošanu. Tajā tiks izvērtēti iespējamie reģionālā līmeņa pārvaldes modeļi, ņemot vērā konkurētspēju un lomu reģionālās attīstības atšķirību mazināšanā, kā arī tiks vērtētas iespējamās kompetences, funkcijas un pārvaldības modeļi.

Izstrādes gaitā VARAM sola organizēt pārrunas ar nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem, Latvijas Pašvaldību savienību un citām institūcijām.