• Agija,
  • Aldonis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas Bruņotajiem spēkiem

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 13:03, 23.01.2020


Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Valsts prezidentam, savukārt vismazāk uzticas Saeimai, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.


Foto: LETA

Pētījumā ir pievērsta uzmanība tam, kāda kopsakarība pastāv starp uzticēšanos institūcijām un gribu aizstāvēt valsti. Līdz ar valsts institūcijām un pašvaldībām šajā pētījumā tiek analizēta arī uzticēšanās NBS, jo pētījumā par faktoriem, kas nosaka Baltijas valstu iedzīvotāju gribu aizstāvēt valsti, ir konstatēts, ka līdztekus nacionālajam lepnumam tikpat nozīmīgi faktori ir politiskā uzticēšanās un uzticēšanās bruņotajiem spēkiem.

Visaugstākā uzticēšanās starp pētījumā iekļautajām institūcijām ir NBS, kam uzticas 63% respondentu. Kā uzsver pētnieki, šajā ziņā gan jāpievērš uzmanība tam, ka pastāv būtiskas atšķirības etniskajā griezumā, jo bruņotajiem spēkiem uzticas 78% respondentu, kas ģimenē lieto latviešu valodu, un tikai 34% respondentu, kas ģimenē lieto krievu valodu.

Ņemot vērā, ka uzticēšanās bruņotajiem spēkiem ietekmē gribu aizstāvēt valsti, iespējams, tas ir vēl viens no iemesliem, kas skaidro, kāpēc Latvijas mazākumtautību vidū ir zemāka gatavība aizstāvēt valsti, norādīts pētījumā.

"Tomēr neatbildēts paliek jautājums, kāpēc Latvijas mazākumtautībām ir tik zema uzticēšanās NBS. Lai uz to varētu atbildēt, jāgūst padziļināts ieskats tajā, kādi vēstījumi par Latvijas NBS dominē krievu valodas informatīvajā telpā un kā tiek veidotas civilmilitārās attiecības ar Latvijas mazākumtautībām, taču šie jautājumi ir ārpus dotā pētījuma robežām," teikts pētījumā.

Līdzīgas tendences ir redzamas saistībā ar uzticēšanos Valsts prezidentam, kuram kopumā uzticas 52% respondentu, taču to vidū, kuri ģimenē lieto latviešu valodu, uzticēšanās prezidentam ir gandrīz divas reizes lielāka nekā starp respondentiem, kuri ģimenē lieto krievu valodu, - attiecīgi 60% pret 34%.

Puse respondentu atzīst, ka uzticas savai pašvaldībai, un šajā ziņā nav vērā ņemamas atšķirības etniskajā griezumā.

Ja analizē visas pētījumā iekļautās institūcijas, tad respondenti, kas ģimenē lieto krievu valodu, visvairāk uzticas tieši pašvaldībām. Uzticēšanās iemeslus pašvaldībām atklāj dziļajās intervijās iegūtā informācija, kas rāda, ka pašvaldību politiķi tiek minēti kā tādi, kuri ir tuvāk iedzīvotājiem, vieglāk sasniedzami, kā arī viņu darba augļi ikdienā ir labāk redzami pilsētas attīstības veidolā, norāda pētnieki.

Uzticēšanās valdībai un parlamentam ir kopumā zemāka - attiecīgi 30% un 27%.

Pētījumā tika mērīta arī sabiedrības uzticēšanās dažādām institūcijām krīzes situācijā. Rezultāti liecina, ka 94% respondentu uzticētos ģimenei un draugiem, 81% - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), 70% Valsts policijai (VP), bet NBS un Zemessardzei attiecīgi 68% un 64%.

Ja iegūtos rezultātus analizē no etniskā viedokļa, tad redzams, ka respondentu grupā, kuri ģimenē lieto latviešu valodu, NBS uzticētos 81%, Zemessardzei - 79%, VUGD - 85%, policijai - 81%. Savukārt respondentu grupā, kuri ģimenē lieto krievu valodu, NBS uzticētos tikai 42%, bet Zemessardzei - 33% respondentu.

Pētījumā vērsta uzmanība arī tam, ka krīzes situācijā būtiski zemāka uzticēšanās nekā spēka struktūrām būtu valdībai - 44 % un pašvaldībām - 49 %, turklāt šajā ziņā nav konstatējamas būtiskas atšķirības etniskajā griezumā.

Tas nozīmē, ka visaptverošas valsts aizsardzības attīstībā kā risināma problēma ir jāidentificē arī nepietiekama valsts un pašvaldību komunikācija ar iedzīvotājiem un šo institūciju prasme pārliecināt Latvijas sabiedrību par savu spēju uzņemties līderību krīzes situācijās, secina pētnieki.

Jau ziņots, ka Latvijā tikai 31% iedzīvotāju militāra iebrukuma gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, taču krietni lielāks iedzīvotāju skaits valsti aizstāvētu nemilitārā veidā, noskaidrots minētajā pētījumā.

Tā autori atgādina, ka 2016.gadā 33% respondentu pilnībā un drīzāk piekrita apgalvojumam, ka nepieciešamības gadījumā būtu gatavi cīnīties ar ieročiem rokās.

Pētījumā secināts, ka 55% respondentu, tajā skaitā 61% latviešu valodu ģimenē lietojošo un 42% krievu valodu ģimenē lietojošo, ir gatavi aizstāvēt Latviju nemilitārā veidā, sniedzot atbalstu bruņotajiem spēkiem.

Gatavība sniegt palīdzību cietušiem cilvēkiem ir vēl augstāka, proti, to būtu gatavi darīt 69% iedzīvotāju.

Trešdaļa jeb 30% respondentu norādījuši, ka militāra konflikta gadījumā pamestu valsti. Šajā ziņā nepastāv būtiskas atšķirības etniskajā griezumā.

Pētījuma laikā tika veiktas 26 dziļās intervijas ar Liepājas iedzīvotājiem, no kuriem 12 ģimenē lieto latviešu valodu, bet 14 - krievu valodu.

Tāpat pētījumā analizētas respondentu atbildes uz tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" realizēto aptauju, kurā tika intervēti 1075 respondenti vecumā no 16 līdz 74 gadiem.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Par vectēva noslepkavošanu mazdēlam piespriež 18 gadu cietumsodu

Vidzemes rajona tiesa jaunam vīrietim par vectēva noslepkavošanu piespriedusi 18 gadu cietumsodu.

Sabiedrība LVM: pēdējo piecu gadu laikā pieauguši mežos atstāto atkritumu apjomi

Pēdējo piecu gadu laikā pieauguši mežos atstāto atkritumu apjomi, lielākos apjomus sasniedzot pavasara un rudens mēnešos, liecina LVM publiskotā informācija.

Sabiedrība Siliņa: Kariņš rīkojies kā kārtīgs Rietumu politiķis

Atkāpjoties no ārlietu ministra amata, Krišjānis Kariņš (JV) rīkojies kā kārtīgs Rietumu politiķis, ceturtdien pēc sarunas ar politiķi paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Sabiedrība Taksometru vaučeru tirdzniecību Rīgas lidostā varētu sākt aprīlī

Taksometru vaučeru tirdzniecību VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" varētu sākt aprīlī, ceturtdien preses konferencē medijiem sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Lasiet arī

Kriminālziņas Policija Lieldienu brīvdienās pastiprināti uzraudzīs sabiedrisko kārtību

Valsts policija Lieldienu brīvdienās, no piektdienas līdz pirmdienai, 1.aprīlim, pastiprināti uzraudzīs sabiedrisko kārtību un arī drošību uz autoceļiem, aģentūra LETA uzzināja policijā.

Ekonomika Nedariet to! «Swedbank» brīdina savus klientus

"Swedbank" brīdina nedot maksājumu kartes un to PIN kodus svešiem cilvēkiem.

Ekonomika Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pārsvarā pieaug

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pirms Lieldienu brīvdienām.

Sports Latvijas sieviešu hokeja izlase pārbaudes spēlē tiksies ar Poliju

Latvijas sieviešu hokeja izlase šodien Rīgā aizvadīs pārbaudes spēli ar Polijas valstsvienību.