Ārstu pārcelšanās uz reģioniem jau kompensēta 433 gadījumos

Lai motivētu ārstniecības personas strādāt reģionos, tiek īstenoti vairāki atbalsta pasākumi: vienreizēja pārcelšanās kompensācija par darbu reģionos, tostarp paredzot kompensāciju arī par katru ģimenes locekli, terminētu ikmēneša uzturēšanās izmaksu kompensācija uz laiku līdz 24 mēnešiem, kompensācija par specifisku zināšanu, pieredzes un informācijas nodošanu ģimenes ārstam, kurš vēlas atstāt savu praksi, un jaunajam speciālistam, kurš to pārņem.

Dati par pērnā gada novembra mēnesi liecina, ka līdz šim ir noslēgti 433 kompensācijas līgumi ar ārstniecības personām, tajā skaitā ietilpst 58 ārsti, 81 ārstu palīgs, 63 māsas un 214 māsu palīgi. Vienlaikus iecere iesaistījušies arī astoņi fizioterapeiti, divi ergoterapeiti un septiņas vecmātes. Visvairāk speciālistu piesaistīts Vidzemē un Latgalē.

Tāpat ir paredzēts arī atbalsts paaudžu nomaiņai primārajā veselības aprūpē. Ģimenes ārstam, kurš nodod praksi jaunajam ārstam, tiek izmaksāta kompensācija par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu. Savukārt jaunais ģimenes ārsts saņems kompensāciju par pieredzes pārņemšanas periodu, kompensāciju par darbu reģionā un uzturēšanās izdevumu kompensāciju par laiku līdz 24 mēnešiem. Minētā iecere attiecas arī uz praksēm reģionos.

Preses konferencē veselības ministre Ilze Viņķele (AP) uzsvēra, ka būtiskākais no līdz šim paveiktā ir divu grozu sistēmas atcelšana, ar kuru VM ir panākuši nodokļu maksāšanas kapacitātes atsaisti no veselības aprūpes pieejamības. Iniciatīva esot stimulējusi medicīnas pakalpojumu pieejamību tieši mazāk turīgajiem iedzīvotājiem.

Ministrijā arī patlaban strādājot pie psihiskās aprūpes uzlabošanas. Jau šobrīd esot paplašināts šo pakalpojumu saņemošajiem pacientiem pieejamais medikamentu klāsts. Vienlaicīgi Viņķele arī nesen devusies darba vizītē Lielbritānijā, kur viņa esot iepazinusies ar Lielbritānijas pieeju psihisko veselības problēmu ārstēšanā.

Līdztekus ministre uzteica no 1.aprīļa spēkā stājošos nosacījumu, ka turpmāk ārstniecības iestādēs, izrakstot pacientam kompensējamos medikamentus, ir jāvadās pēc aktīvās vielas, proti, tādā veidā izrakstot lētāko medikamentu ar tādu pašu aktīvo vielu. Arī aptiekām pēc nosacījumu stāšanās spēkā būs pienākums pacientam izsniegt lētāko kompensējamo medikamentu ar tādu pašu aktīvo vielu.

Savukārt VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere medijiem klāstīja, ka līdz šī gada 1.februārim medikamentu tirgotājiem ir jāiesniedz atskaite par medikamentu cenām, lai sagatavotos 1.aprīļa izmaiņām. Viņa informēja, ka no 1.oktobra 53 medikamentiem ir samazinājušās cenas. Kopumā ir aptuveni 40% medikamentu, kam dārgo zāļu līdzvērtīgas efektivitātes grupā samazinājās cenas pēdējo divu laikā, norādīja Kaupere. Viņa skaidroja, ka, ņemot vērā līdzšinējo informāciju, medikamentu cenu samazināšanās varētu skart no 250 000 līdz 300 000 pacientu.

Runājot par medikamentu cenām Kaupere klāstīja, ka ministrijas prioritāšu vidū ir arī noteikt piecenojuma grieztus tieši dārgām zālēm, proti, tām kuru cena ir aptuveni virs 100 eiro. Īstenojot šīs reformas, ministrijā cenšas izvairīties no medikamentu kvalitātes mazināšanās un to nepieejamības reģionos.

Tāpat arī VM strādājot pie mākslīgas nepieejamības gadījumu mazināšanas. Šobrīd jau notiek ieceres starpministriju saskaņošana. Minētajā iecere ietilpst elektroniskas lieltirgotavu krājumu uzskaites sistēmas ieviešana, kura vienlaikus paredz, ka arī aptiekas savus pieprasījumus lieltirgotavām varēs iesniegt tikai elektroniskā formātā. Patlaban jau lieltirgotavu uzskaites sistēma funkcionē, bet tikai brīvprātīgā līmenī, iepriekš vēstīja Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens. Savukārt, lai novērstu mākslīgo nepieejamību, plānots noteikt par pienākumu lieltirgotavām reģistrēt savus krājumus elektroniski minētajā uzskaites sistēmā.

Pamatojums šādai ministrijas virzībai esot tas, ka aptuveni 66% no gadījumiem, kad konstatēti medikamentu trūkumi, tie ir bijuši mākslīgi izraisīti, proti, medikamenti ir bijuši pieejami, bet finansiāla ieguvuma labad tie ir tikuši slēpti, iepriekš vēstīja Kaupere. Līdztekus ir plānota iespēja kontrolēt zāļu izvešanas procesu uz citām valstīm, ierobežot lieltirgotavām eksporta iespējas kompensējamajiem medikamentiem, par kuriem Nacionālajam veselības dienestam un zāļu ražotājam ir noslēgts finansiālās līdzdalības līgums, uz laiku, ja tiek radīts zāļu nepieejamības risks. Tādējādi plānots samazināt šos riskus, uzsver ministrijā, piebilstot, ka līdzīga kārtība jau ir citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Viņķele veselības ministra amatu ieņem kopš pagājušā gada 23.janvāra.