Kopš oktobra - tikai četras dienas ar sniegu. Pārspēts 60 gadu antirekords!

Iepriekš visīsāko laiku sniega sega bija 2013.-2014.gada ziemā, kad no 1.oktobra līdz 16.janvārim vidēji Latvijā bija astoņas dienas ar sniega segu. Ja arī turpmāk gaisa temperatūra būs virs normas un vien retu reizi būs novērojama sniega sega, tad lielākajā daļā novērojumu staciju šogad tiks pārspēts sniegoto dienu minimuma rekords, prognozē LVĢMC.

Vidēji pēdējos 60 gados šajā laika periodā sniega sega bijusi no 23 dienām Baltijas jūras piekrastē līdz 53 dienām Alūksnes augstienē.

Šosezon - kopš 1.oktobra - daļā Kurzemes un arī Ainažos vēl nav bijusi neviena diena ar vidējo sniega segu vismaz viena centimetra biezumā, bet visvairāk šādu dienu - 13 - bijis Alūksnē. Galvaspilsētā bijušas trīs sniegotas dienas.

Ziemas pirmajā pusē biezākā sniega sega LVĢMC novērojumu stacijās bija 13 centimetri 2.decembrī Priekuļos. Decembra pirmajā dienā iedzīvotāji ziņoja, ka vietām Mālpils, Ogres, Ropažu un Siguldas novadā sniega dziļums sasniedzis aptuveni 20 centimetru.

LVĢMC prognozē, kā arī kalendārās ziemas otrajā pusē ilgstošs periods ar stabiliem ziemas apstākļiem nav gaidāms.

Ziemas pirmais mēnesis ar vidējo gaisa temperatūru Latvijā +2,7 grādi bija trešais siltākais novērojumu vēsturē - kopš 1924.gada. Janvāra pirmā puse bija vēl siltāka - mēneša vidējā temperatūra līdz 16.janvārim bija +3,2 grādi jeb 6,4 grādi virs mēneša normas. Tādējādi šā gada janvāris ir teju pusotru grādu siltāks nekā iepriekšējais siltākais janvāris, kas bija 1989.gadā.

Līdz šim ilgākais nepārtraukta sala periods šajā sezonā bija novembra beigās un decembra sākumā, kad četras līdz sešas dienas gaisa temperatūra bija zem nulles.

Jau ziņots, ka atbilstoši jaunākajām prognozēm turpmākajās nedēļās Latvijā galvenokārt gaidāmi agram pavasarim raksturīgi laikapstākļi, tādēļ gan janvāris, gan ziema kopumā kļūs par siltāko novērojumu vēsturē.

Sniega trūkums un siltā jūra veicinās straujāku gaisa sasilšanu nekā citos gados, tādēļ pieaugs iespēja sagaidīt siltuma rekordus.

Sniega un sasaluma neesamība var izraisīt augsnes virsējā slāņa izžūšanu pavasarī, palielinot sausuma, karstuma un ugunsgrēku risku.