Ko aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Ukrainas: atjaunots saraksts

Bet derētu atcerēties, ka pāri ES robežai drīkst vest nebūt ne visu pārtiku un citas preces. Vēl jo vairāk, ar šā gada 14. decembri saistībā ar dažu preču ievešanu ES ir ieviesti jauni noteikumi. Cik daudz konfekšu, augļu un speķa tad drīkst vest? Tiekam skaidrībā ar aizliegto un atļauto mantu sarakstu.

Kūpinājumi, gaļa un piena produkti aizliegti

Kā ziņo LR Pārtikas un veterinārijas dienesta pārstāve Ilze Meistere, no 14. decembra, stājoties spēkā jaunai ES direktīvai, tiks stingrāk kontrolēta augļu, dārzeņu un sēklu ieviešana Latvijā no trešajām valstīm.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, personīgām vajadzībām ES teritorijā, arī konkrēti Latvijā, varēs ievest ne vairāk par diviem kilogramiem svaigu dārzeņu un augļu. Ja kravas svars būs lielāks, uz robežas vajadzēs uzrādīt fitosanitāro sertifikātu. Noteikums attieksies uz visām sēklām, svaigiem dārzeņiem un augļiem, izņemot banānus, kokosriekstus, dateles, ananasus un duriānus.

Fitosanitārais sertifikāts būs vajadzīgs arī gadījumā, ja jūs vēlaties vest bagāžā stādīšanai paredzētus augļus un sēklas.

Pārtikas un veterinārijas dienests atgādina, ka privātpersonām joprojām aizliegts ievest ES teritorijā augu aizsardzības līdzekļus, augsni, kartupeļus, gaļu un gaļas produktus, tai skaitā kūpinājumus un pusfabrikātus, pienu un piena produktus, tai skaitā sieru, iebiezinātu un pasterizētu pienu u.c. Ar pilnu aizliegto produktu sarakstu var iepazīties PVD mājaslapā.

Kas attiecas uz saldumiem, tie tomēr iekļūst atļauto produktu sarakstā. (Par citām pārtikas ievešanas niansēm skatīt sadaļu "Kas atļauts no gardiem ciema kukuļiem".)

"Cigarešu bloku? Vai tad nedrīkst? Un desumaizi?"

Ceļotājiem rodas arī citas problēmas ārzemju pirkumu dēļ.

Ne tik sen uz robežas aizkavējās autobuss, jo kādai pasažierei tika atrasts cigarešu bloks. Kā tika noskaidrots no tālākās diskusijas, pie mums ļoti daudzi nezina, ko drīkst vest pāri robežai, un nopietni riskē – "apgrēkojušos" pasažieru autobuss negaidīs.

Izrādās, ka ar sauszemes transportu, atšķirībā no lidmašīnas, drīkst vest līdzi tikai 40 cigaretes. (Sīkāk par to skatīt sadaļā "Cik daudz drīkst būt cigarešu un alkohola".)

Vēl viena izplatīta situācija, ko arī pārrunāja lietotāji grupā "Poļeznaja informacija": kā reaģēs robežsargi uz pasažieru līdzpaņemtiem ēdieniem.

"Ja brauc ar vilcienu un nejauši atstāj koferī desas gabalu, vai no vilciena izsēdinās?" interesējas Natālija.

"Ja viņu klātbūtnē sāksit ēst, tad ne, jo savu ēdienu ņemt drīkst. Galvenais ir visu pie jums atrasto uzreiz atdot bez kurnēšanas," dalījās ar personīgo pieredzi Arta.

Taču Nika viņai nepiekrīt: "Pat desumaizes uz robežas atņēma."

Vienvārdsakot, riskēt nav vērts.

Cik daudz drīkst būt cigarešu un alkohola

Tiksim skaidrībā ar Latvijas muitas noteikumiem. VID savā mājaslapā norāda, ka bez nodokļu nomaksas ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās savam patēriņam drīkst ievest ar sauszemes un ūdens transportu:

40 cigaretes vai 20 cigarillas (cigāri, kas katrs sver ne vairāk par 3 gramiem), vai 10 cigārus, vai 50 gramus smēķējamās tabakas vai tabakas lapu, vai karsējamās tabakas, vai tabakas izstrādājumus jebkurā kombinācijā, ja procentu daļa, ko izmanto individuāli noteiktajiem daudzumiem, kopā nepārsniedz 100 %.

Ar lidmašīnu:

200 cigaretes vai 100 cigarillas (cigāri, kas katrs sver ne vairāk par 3 gramiem), vai 50 cigārus, vai 250 gramus smēķējamās tabakas vai tabakas lapu, vai karsējamās tabakas, vai tabakas izstrādājumus jebkurā kombinācijā, ja procentu daļa, ko izmanto individuāli noteiktajiem daudzumiem, kopā nepārsniedz 100 %.

Kas attiecas uz alkoholu, tad ir atļauts:

- 1 litrs destilētu dzērienu un alkohola, ja alkohola saturs pārsniedz 22 %;

- 1 litrs nedenaturēta etilspirta ar spirta saturu 80 vai vairāk tilpumprocenti, vai 2 litri destilētu dzērienu, alkohola un aperitīvu uz vīna vai alkohola bāzes, kuros alkohola saturs nepārsniedz 22 %, dzirkstošā vīna, deserta vīna;

- 4 litri negāzētā vīna;

- 16 litri alus.

"Vai drīkst uz Baltkrieviju braukt ar līzingā paņemtu auto?"

Kā jau esam ziņojuši, uz Krievijas robežas joprojām turpinās problēmas autovadītājiem, kuru auto ir līzingā. Tas notiek tāpēc, ka Krievijā ir spēkā likums, kura mērķis ir apkarot mahinācijas un puslegālu tirdzniecību ar automašīnām, kas tiek ievestas "uz laiku". To ļoti ātri piedzīvoja tie Latvijas iedzīvotāji, kas mēģināja šķērsot Krievijas robežu ar līzingā esošiem auto, kuru tehniskajā pasē kā īpašnieks ir norādīta banka. Šiem cilvēkiem tagad lūdz samaksāt kā ķīlu nodevu, kas ir vienāda standarta Krievijas nodevai par automašīnas ievešanu. Naudu sola atmaksāt, kad auto atgriezīsies. Taču tiem, kam pēkšņi nebija līdzi lieki vairāki tūkstoši eiro, nākas doties mājās.
Šai sakarā mūsu lasītāji interesējas: "Vai drīkst iebraukt Baltkrievijā ar līzinga auto? Vai viss notiks tāpat kā ar Krieviju?"

Atbildām, balstoties uz tūristu praktisko pieredzi: ir nepieciešama pilnvara no līzinga kompānijas. Ar informāciju ir dalījies cilvēks, kas nesen pabijis Baltkrievijā: "Pieprasīja Latvijas apdrošināšanu papīra veidā un, protams, arī Baltkrievijas. Latvijas izdrukātas polises nav bijis, laida cauri, taču visas smadzenes izēda gan iebraukšanā, gan izbraukšanā. Tas tā, zināšanai."

Kas atļauts no gardiem ciema kukuļiem

Latvijas muita norāda, ka joprojām no trešajām valstīm drīkst ievest:

1. līdz 2 kg (no Fēru salām, Grenlandes vai Islandes – līdz 10 kg) šādu produktu:
- medus, olas, dzīvas austeres, dzīvas gliemenes un gliemeži, peru pieniņš, propoliss, sausais piens zīdaiņiem, zīdaiņu pārtika, īpaša pārtika un lolojumdzīvnieku barība medicīnisku iemeslu dēļ, attiecīgā iepakojumā;

2. līdz 20 kg zvejas produktu (no Fēru salām un Islandes – bez daudzuma ierobežojumiem. Izņēmums, kas attiecas uz jebkuru valsti, ir storveidīgo zivju ikri – līdz 125 g atbilstoši marķētā iepakojumā):

- svaigas zivis (obligāti – ķidātas, arī tās, ko ieved veselas), kaltētas, termiski apstrādātas, sālītas, kūpinātas zivis vai zivju konservi;

- daži vēžveidīgie, piemēram, garneles, omāri.

3. līdz 10 kg citu pārtikas produktu, piemēram:

- maizi, kūkas, cepumus, šokolādes un konditorejas izstrādājumus (ieskaitot saldumus), kuru sastāvā nav gaļas produktu vai kas nav pildīti ar gaļas produktiem;

- makaronu izstrādājumus un nūdeles, kas nav jauktas vai pildītas ar gaļas produktiem;

- zupas buljonus un garšvielas iepakojumā, gaļas ekstraktus un gaļas koncentrātus;

- olīvas ar zivju pildījumu;

- pārtikas piedevas iepakojumā;

- jebkurus citus pārtikas produktus, kuru sastāvā nav svaigu vai apstrādātu gaļas vai piena produktu un kur ir mazāk nekā 50 % apstrādātu olu vai zvejas produktu.