Ārkārtas vēlēšanas: kuras partijas pašlaik gūtu lielāko atbalstu?

"Saskaņu" atbalstītu 24% vēlētāju, "Attīstībai/Par" - 17%, bet "Jauno vienotību" - 16%.

Tām seko nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Jaunā konservatīvā partija - par katru savu balsti atdotu 9% vēlētāju.

Savukārt tagadējā Rīgas mēra partija "Gods kalpot Rīgai" gūtu vien 7% vēlētāju atbalstu.

Tikpat daudz vēlētāju būtu gatavi atbalstīt Latvijas Krievu savienību.

Tāpat domē iekļūtu partija "Progresīvie", par ko balsotu 6%.

Atbilstoši aptaujas datiem 5% barjeru nespētu pārvarēt Zaļo un zemnieku savienība, kā arī Latvijas Reģionu apvienība. Par tām balsi atdotu 2% vēlētāju.

Aptauja veikta no 21. līdz 24.novembrim, izmantojot tiešsaistes anketu internetā.

Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, to piektdien preses konferencē paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

VARAM izstrādātais lēmumprojekts sākotnēji būs jāskata Ministru kabinetam, bet pēc tam arī Saeimai. Dome tiek uzskatīta par atlaistu no brīža, kad par to nobalso Saeima.

Jaunās Rīgas domes vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz Rīgas domei iecelt pagaidu administrāciju.

Šobrīd, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, jaunas domes vēlēšanas nevar rīkot. Kārtējām pašvaldību vēlēšanām jānotiek 2021.gada jūnija pirmajā sestdienā.

Tomēr Saeima ceturtdien izskatīšanai komisijās nodeva koalīcijas deputātu iesniegtos likumu grozījumus, kas, ja nosacīti tuvākajā laikā tiktu rīkotas jaunas Rīgas domes vēlēšanas, ļautu pašvaldību ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.