RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


“Smadzenes labāk būtu pircis!” Par autovadītāja apliecības pirkšanu par 200 eiro

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
BB.LV 18:11, 30.11.2019

Nesen KNAB darbinieki aizturēja autovadītāju, kas piedāvāja CSDD eksaminatoram kukuli 200 eiro apmērā. Notikums izraisīja rezonansi sociālajos tīklos.


Avots: LETA

Šo gadījumu visai vētraini apsprieda arī mūsu lasītāji. Tas nav brīnums, jo avāriju statistika un situācija Latvijas ceļos kopumā pašlaik ir ļoti tālu no ideāla. Ja Eiropā uz miljonu iedzīvotāju notiek vidēji 50 avārijas ar letālu iznākumu, tad Latvijā – 78 (!).

Spriežot pēc aptaujām, autovadītāji Latvijā pietiekami bieži sastopas ar rupjību, pārgalvību un braukšanas prasmes trūkumu (skatīt vairāk sadaļā "Ko saka autovadītāji par avāriju cēloņiem").

Tālāk mēs izstāstīsim par to visu detaļās un citēsim portālu bb.lv komentētāju raksturīgos viedokļus par nopirktajām vadītāja tiesībām un kompetenci.

"Braukšanas prasmi nevar nopirkt!"

Komentētājs vārdā Jurijs, piemēram, uzskata, ka kukuļdevējs velti to visu bija iesācis: pat atkārtoti nodot eksāmenu būtu lētāk: "Par 3 nodošanas mēģinājumiem – 100 eiro un vēl pieredze nāk klāt. Kāda jēga dot kukuli? Ja CSDD redz, ka tu proti braukt, tad īpaši nemarinē."

Jeļena savukārt norāda: "Nesaprotu šādu cilvēku loģiku: ja prot braukt, tad kāda problēma nokārtot bez kukuļiem, bet, ja brauc slikti, vai tad uzskata, ka apliecība pasargās viņu no negadījumiem un pārējām ķibelēm ceļā?! Vadītāja tiesības it kā nav 9 papildu dzīvību abonements. Nē, nesaprotu."

No turpmākās diskusijas tapa skaidrs: mūsu lasītājus biedē doma, ka viņu vidū var būt tie, kas nokārtoja eksāmenu bez nepieciešamajām iemaņām.

"Par ko jūs vispār runājat? Par maz iedeva. Tam, kas vispār deva naudu par eksi, lai saņemtu tiesības, vajadzētu ne tikai uzreiz liegt iespēju nokārtot, bet arī ietupināt šo uz 15 diennaktīm. Savairojušies mudaki ceļā. Vēl savas kapeikas bāž. Bet par to, ka ar galvu jāstrādā, neviens nedomā," pauž savu sašutumu Ruslans.

Olga viņam piekrita: "Tieši tā! Pēc tam brauc pa pilsētu un, redzot dažus braucam, domā, ka tiesības ir nopirkuši, bet braukšanas prasmi ne."

Viktors piedāvā: "Par kukuli CSDD darbiniekiem vadītāja apliecības saņemšanai piedāvāju liegt iespēju nokārtot eksāmenu UZ MŪŽU. Mazāk būs visādu aunu uz ceļa."

Viktorija savukārt norāda: "Murgs. Kādam idiņam jābūt, lai šādu lietu izdomātu. Viņiem eksāmenā auto notiek videofilmēšana, visu ieraksta."

Afēra "Pārdodu vadītāja apliecību. Nedārgi"

No savas puses komentēsim: tiesā nesen tika izskatīta lieta par mēģinājumu pirkt un pārdot autovadītāja tiesības. Apsūdzēto solā toreiz nonākuši veseli 10 cilvēki.

Tiesvedības process izrādījās visai sarežģīts un ilustrē acīmredzamu lietu: gribētāju nopirkt vadītāja tiesības ir daudz.

Lietas izskatīšana beigusies 2016. gada beigās, bet viss sācies nedaudz agrāk.

Spriežot pēc lietas materiāliem, 2010. gada janvārī kāds K. piedāvāja savam paziņam M. palīdzēt nopirkt autovadītāja apliecību. Tas piekrita. Pēc pārdevēja vārdiem, dokuments esot maksājis 130 latus (185 eiro). Naudu vajadzēja nodot pazīstamai amatpersonai, un pēc diviem mēnešiem M. saņemtu apliecību. Pēc dažām dienām M. nodeva naudu K. Taču ne pie kādas amatpersonas K. neaizbrauca un M. naudu vienkārši iztērēja.

Tas nebūt nav viss. "Starpnieks" piedāvāja M. pameklēt citus gribētājus, kas vēlētos nopirkt vadītāja apliecību, nekārtojot eksāmenus. M. arī atrada – 13 cilvēkus! Līdz ar to M. kļuva arī par starpnieku amatpersonu (lai arī izdomātu) piekukuļošanā. Kopumā M. ir saņēmis no 2010. gada februāra līdz maijam 2845,74 eiro (2000 latu).
M. iesaistīja klientu meklēšanā vēl vienu cilvēku – R., un viņi abi kļuva par starpniekiem kukuļu tālāknodošanā par kopsummu 3699,47 eiro (2600 latu) apmērā. Visa nauda nonāca K. kabatās.

Bija vēl viens starpnieks H., ko arī savervēja uzņēmīgais M. Viņš savāca K. labā 1067,15 eiro (750 latus).

Pie starpnieku rokām arī pielipa kaut cik naudas. Bet nedaudz: piemēram, vienā gadījumā M. paņēma 400 latus un nodeva K. tikai 350.

Rezultātā K., viņa palīgi un daļa no viņu klientiem nonāca tiesā par amatpersonu uzpirkšanas mēģinājumu un starpniecību kukuļdošanā.

Viņi visi noliedza savu vainu un uzstāja, ka naudu deva tikai par oficiālām braukšanas nodarbībām. Nekādu ļaunu nodomu viņiem neesot bijis.

Vairāku gadu garumā apsūdzībai vajadzēja pierādīt šīs shēmas ļaunprātīgo nodomu. Par dažiem atklājās, ka autovadītāja tiesības viņiem tika atņemtas, līdz ar to oficiāli iegūt apliecību viņi nevarētu vēl ilgi. Tas netieši apstiprināja apsūdzības versiju.

Rezultātā saskaņā ar 2016. gada 21. decembra tiesas spriedumu galvenais mahinators K. saņēma gadu un 10 mēnešus nosacīti, H. – naudas sodu 1480 eiro apmērā, citi apsūdzētie – naudas sodus un piespiedu darbus.

Ko saka autovadītāji par avāriju cēloņiem

Lielākā Latvijas autovadītāju daļa (62 %) ir pārliecināti, ka ceļu satiksmes negadījumu cēlonis visbiežāk ir braukšanas kultūra un regulāri pārsniegts ātrums. Par to liecina apdrošināšanas sabiedrības "Balta" un Satiksmes ministrijas organizētās aptaujas rezultāti.

Aptauja rādīja, ka salīdzinājumā ar vīriešiem (57 %) kritiskāk pret braucēju uzvešanos izturas sievietes (67 %).
Savukārt 52 % aptaujāto atzīst, ka dažreiz arī paši pārsniedz pieļaujamo braukšanas ātrumu. Gandrīz katrs otrais autovadītājs skaidro to ar neiecietību pret citiem braucējiem, kas viņuprāt pārvietojas pārāk lēni, kavējot kopējo satiksmes plūsmu. Šo argumentu visbiežāk atzīmēja vīrieši un autovadītāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem.

Droši vien tas ir skaidrojams ar intensīvu satiksmi pilsētās, jo "lēno" braucēju apdzīšana un ātruma pārsniegšana ir raksturīga 22 % pilsētas iedzīvotāju un tikai 11 % laucinieku.

Katrs desmitais autovadītājs skaidro ātruma pārsniegšanu ar steidzamām vai neatliekamām darīšanām darba sakarā. Tikpat daudz uzskata, ka pašreizējais atļautais ātrums ir par mazu...

Pircēji pat eksāmenā nebija ieradušies

Vēl vienas eksāmenu pirkšanas lietas izmeklēšana ir beigusies šovasar – šoreiz šādā veidā tika saņemti apsargu sertifikāti.

Rezultātā Rīgas Centrālā rajona prokuratūra izvirzīja apsūdzības trim policijas darbiniekiem par viltotu sertifikātu izsniegšanu. Izmeklēšanā nonāca divas amatpersonas un viens policijas darbinieks. Sertifikātus bez eksāmena saņēma 8 cilvēki, kā ziņo prokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Kā norāda Iekšējās drošības birojs, kas veica izmeklēšanu, kriminālprocesa ietvaros tika nopratināti vairāk nekā simts liecinieku, izņemti dokumenti Valsts policijas struktūrvienībās, veiktas vērienīgas dokumentu pārbaudes.

Rezultātā izdevās pierādīt, ka sertifikāti izsniegti nepamatoti un dokumenti viltoti.

Atsevišķi tiek izskatīts kriminālprocess trīs kādas mācību firmas darbinieku apsūdzībā – viņi veicinājuši viltoto sertifikātu izsniegšanu. Šī lieta jau nonākusi tiesā.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība RS komentē kārtējo autobusa aizdegšanos: "Nekas nav noticis!" (+VIDEO)

Jau vēstīts, ka vakar Rīgā aizdedzies pašvaldības SIA "Rīgas satiksmes" pasažieru autobuss, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšana dienesta pārstāve Agrita Vītola.

Sabiedrība Rinkēvičs atklājis, uz ko šogad plāno likt uzsvaru savā darbā

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) šogad plāno daudz lielāku uzsvaru likt uz ekonomisko diplomātiju, runājot par gaidāmajiem izaicinājumiem 2020.gadā, aģentūrai LETA pastāstīja politiķis.

Sabiedrība Atkal plosījušies ugunsgrēki; sestdien dzēsti 18, puse - Rīgā

Aizvadītajā diennaktī Latvijā dzēsti 18 ugunsgrēki, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) operatīvā informācija.

Sabiedrība Miruši jau vismaz 10 cilvēki, kas izvēlējās 2.pensiju līmeņa mantošanu
Mūžībā devušies jau vismaz 10 iedzīvotāji, kas no šī gada sākuma izmantojuši iespēju izdarīt izvēli, nosakot, kas mantos pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu, ja gadījumā persona nomirs līdz vecuma pensijas piešķiršanai, vēsta Latvijas Radio.

Lasiet arī

Ekonomika KP neesot pēc būtības izvērtējusi jauno TV kanālu ietekmi uz tirgu

Konkurences padome (KP) pēc būtības nav izvērtējusi jaunu apraides atļauju izsniegšanas SIA "All Media Latvia" ietekmi uz tirgu, secinājusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

Sabiedrība Gados vecāku cilvēku vidū visbiežāk novērojami aizspriedumi pret HIV pacientiem

Sabiedrībā joprojām ir novērojams informētības trūkums par HIV un aizspriedumi pret šī vīrusa nēsātājiem, kas visbiežāk izpaužas gados vecāku cilvēku vidū, aģentūru LETA informēja HIV pacientu organizācijas "Agihas" valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks.

Sports Uzlec jauna zvaigzne? Elza Tomase uzvar savā debijas ITF turnīrā (+FOTO)

Latvijas jaunā tenisiste Elza Tomase svētdien triumfēja Starptautiskās Tenisa federācijas (ITF) Liepājas W15 turnīrā.