Likumos dažādām nozarēm apsolīts par 700 miljoniem eiro vairāk nekā piešķirts

Rīga, 17.nov., LETA. Pašlaik likumos dažādām nozarēm Saeima apsolījusi par 700 miljoniem eiro vairāk nekā piešķirts budžetā, bet aiznākamgad atšķirība starp apsolīto un budžetu sasniegs miljardu, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Veselības aprūpes finansēšanas likums ir tikai viens no 12 likumiem, kuros ārpus valsts budžeta ieplānots nozares finansējums. Arī šie likumi netiek pildīti, atgādina raidījums.

Tā, piemēram, Augstskolu likums 2020.gadā nozarei paredz papildu 82 885 000, Zinātniskās darbības likums - 49 731 000 eiro, likums "Par autoceļiem" - 384 433 931 eiro, Lauksaimniecības un lauku attīstības likums - 131 248 900 eiro, Izglītības likums - 9 206 530 eiro, bet Veselības aprūpes finansēšanas likums - 61 632 914 eiro.

Savukārt 2021.gadā atbilstoši Augstskolu likumam papildu piešķiramā summa nozarei ir 170 132 500 eiro, Zinātniskās darbības likums paredz papildu 102 079 500 eiro, likums "Par autoceļiem" - 406 876 931 eiro, Valsts kultūrkapitāla fonda likums - 99 509 eiro, Sporta likums - 1 604 695 eiro, Lauksaimniecības un lauku attīstības likums - 163 774 088 eiro, Izglītības likums - 39 250 397 eiro, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums - 8 344 411 eiro, bet Veselības aprūpes finansēšanas likums - 185 005 047 eiro.

Komentējot šo situāciju, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele uzsvēra, ka labas likumdošanas procesa jēga ir tajā, lai sabiedrībai rastos lielāka uzticība valsts varai un, protams, likumdevēja personā. Latvijā tas ir jo īpaši svarīgi, jo pastāv uzticības problēma valsts varai, viņa norādīja.

Par Augstskolu likumā noteiktā finansējuma nepiešķiršanu opozīcijas deputāti jau vērsušies Satversmes tiesā.

Raidījums arī atgādināja, ka Saeima kopā ar 2020.gada budžetu apstiprināja grozījumus 26 likumos un Saeimas Juridiskais birojs deputātus brīdināja, ka vairāki no tiem uz nākamā gada budžetu neattiecas.

Piemēram, atbalsts audžuģimenē ievietotiem bērniem un Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksas šobrīd tiek aprēķinātas no minimālās algas. Šonedēļ Saeima to mainīja. Tas nozīmēs, ka atbalstu nemainīs, lai arī aiznākamgad cels minimālo algu. Nākamā gada finanses tas nekā neietekmēs, tāpēc grozījumi šim budžetam pievienoti nepamatoti, uzskata juristi. Tāpat bez ietekmes uz nākamā gada budžetu no minimālās algas atsaistītas sociālās iemaksas par profesionālajiem sportistiem un samaksa personu ar invaliditāti asistentiem.

Saeimas Juridiskais birojs izteicis brīdinājumi par neatbilstību Satversmei attiecībā uz izmaiņām astoņos likumos - Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Invaliditātes likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā", Izglītības likumā un likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru".

Opozīcijas politiķi un nevalstiskas organizācijas solījušas lūgt vērtēt arī kopā ar budžetu apstiprinātos likumus.

Satversmes priekšsēdētāja Ziemele noteica, ka tiesa gatavosies vēl lielākam darbam. "Mums jau pierasts," viņa sacīja.

Kā vēstīts, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) pirms valsts nākamā gada budžeta pieņemšanas sacīja, ka vajadzētu grozīt visus likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu, neparedzot tā avotus.