LM: Ir notikusi lielākā pensiju indeksācija beidzamo gadu laikā

Ministrijas pārstāvis skaidroja - ja apdrošināšanas stāžs senioram ir līdz 29 gadiem, tad pensija palielinājās par 7,19%. Savukārt ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem, kā arī, ja pensija piešķirta par darbu kaitīgos un smagos darba apstākļos - pensija palielinājās par 8,05%. Cilvēkiem ar apdrošināšanas stāžu no 40 līdz 44 gadiem - par 8,91%, bet tiem ar stāžu vairāk nekā 45 gadi par 9,77%.

Zariņš informēja, ka oktobrī tika nolemts paaugstināt gada garantēto minimālo ienākumu līmeni no līdzšinējiem 53 eiro līdz 64 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā.

Savukārt vecuma un invaliditātes pensiju minimālo apmēru palielināšanai tika atvēlēti 9,8 miljoni eiro, tie paredzēti, lai palielinātu sociāli neaizsargāto iedzīvotāju grupu sociālo nodrošinājumu. Rezultātā, pieaugs atlīdzības par darbaspēju zaudējumu, kaitējuma atlīdzības minimālie apmēri, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs cilvēkiem ar invaliditāti, norādīja ministrijas pārstāvis.

Viņš informēja, ka no šī gada 1.aprīļa valsts sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojumam piešķirti papildus 4,8 miljoni eiro, kā rezultātā pieauga viņu darba alga par vidēji 145 eiro mēnesī.

Tika palielināts īpašās kopšanas pabalsts bērniem ar ļoti smagu invaliditāti un pilngadīgām personām ar invaliditāti, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības. Šo personu pabalsts pieaudzis par 100 eiro, un no jūlija sākuma pabalsts šo cilvēku kopšanai tagad ir 313,34 eiro mēnesī. Šogad īpašās kopšanas pabalsta apmēra palielinājumam valsts budžetā tika atvēlēti papildus 2,7 miljoni eiro, savukārt nākamajos divos gados - vairāk nekā 5,5 miljoni eiro.

No jūlija ministrija ieviesusi jaunu pabalsta veidu - bērna adopcijas pabalstu. Zariņš skaidro, ka tā apmērs mēnesī ir atkarīgs no bērna vecuma. Katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai tas ir 25% apmērā no Ministru kabineta (MK) noteiktās minimālās mēneša darba algas. Viņš norāda, ka, atbilstoši tagadējai minimālajai algai, šis pabalsts būs 107,5 eiro mēnesī.

Jau ziņots, ka LNT raidījumā "900 sekundes" tiesībsargs Juris Jansons kritizējis valdības pieeju budžeta veidošanā sakot, ka tā neesot bijusi sociāli atbildīga. Viņaprāt, paraugoties konkrēti, redzams, ka sociāli vismazāk aizsargātājiem iedzīvotājiem, piemēram, bērniem, pensionāriem un personām ar invaliditāti, pēc būtības nekas nemainās.

Jansons atgādināja, ka valdība bija apstiprinājusi minimālā ienākuma līmeņa koncepciju, tomēr septembrī fiskālās telpas dēļ šie plāni atcelti. Viņaprāt, tagad dažādi palielinājumi notikuši pēc pārpalikuma principa.

Viņaprāt, garantētā minimālā ienākuma līmenis no nākamā gada palielināts "pēc pārpalikuma principa" - no 53 eiro līdz 64 eiro - lai gan, atbilstoši aprēķinos balstītam plānam, to vairāku gadu garumā varētu palielināt līdz sociāli atbildīgam līmenim.

Vaicāts, kādas būs visa minētā sekas, viņš prognozēja, ka nabadzības un nevienlīdzības līmenis nemazināsies. "Es domāju, ka statistika varbūt uzrādīs kaut ko citu, bet sociālā realitāte stipri atšķirsies," uzsvēra tiesībsargs.

Jansons arī atgādināja, ka trūcīguma slieksnis Latvijā saglabāsies 128 eiro. Esošā sistēma paredz, ka persona pat ar 1 eiro lielākiem ienākumiem atbalstam vairs nekvalificējas. Tiesībsargs uzsvēra, ka šis slieksnis neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam un atgādināja, ka tādēļ ir vērsies Satversmes tiesā.