• Eglons,
  • Krišs,
  • Ksenija
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Mediķi, atslābstiet! 600 000 eiro tērē par putnu vērošanu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
BB.LV 19:39, 29.10.2019 4

Kamēr valdošā koalīcija pati nespēj atrast trūkstošo naudu veselības aprūpei un iesaka mediķiem pašiem norādīt, kur tad līdzekļus ņemt, valdība budžetā joprojām turpina simtiem tūkstošus dāļāt jomām, kas nekādi nav saistītas ar valdības prioritātēm un pat ne lielākās sabiedrības daļas interesēm.


Kāda sabiedriska organizācija, kura nodarbojas ar putnu vērošanu, četru gadu laikā saņēmusi vairāk nekā 600 tūkstošus eiro par dažādu putnu sugu aizsardzības plānu izstrādi, proti, par aprakstītu papīru kalnu radīšanu, no kuriem nav realizēts pilnīgi nekas, līdz ar to nevienam putniņam no šiem vairāk nekā pusmiljona eiro valsts budžeta naudas nav palicis labāk.
Četru gadu laikā no Latvijas nodokļu maksātāju naudas vairāk nekā pusmiljons eiro jeb 617 tūkstoši eiro tiks samaksāti Latvijas Ornitoloģijas biedrībai par putniņu vērošanu. Dabas aizsardzības pārvalde noslēgusi vismaz 12 līgumus ar šo organizāciju par dažādu putnu novērošanu, uzskaiti un monitorēšanu, kā arī aizsardzības plānu izstrādi.
Visdārgākais līgums slēgts par jūrā ziemojošo ūdensputnu avio uzskaiti 2019.-2021 gadā. Tam līgumā paredzēti 211 723 eiro. Nekur gan nav atrodams pamatojums, kāpēc par gandrīz ceturtdaļmiljonu eiro jāsaskaita, cik daudz putniņu ziemo jūrā, ņemot vērā, ka uzskaiti paredzēts veikt nevis vienkārši ar tālskati, ar riteni iebraucot mežā, bet gan ar lidmašīnu vai helikopteru.
Gana dārgi pasākumi ir arī dienas putnu fona monitorings un plēsīgo putnu fona monitorings. Tiem no nodokļu naudas atvēlēti attiecīgi 81 856 eiro un 68 970 eiro.
Pa pussimts tūkstotim eiro nepieciešams trijiem projektiem – dzeņu, nakts putnu un Lubānas mitrājā ligzdojošo putnu apskatīšanai. 59 532 eiro atvēlēti sugas aizsardzības plānam putnu sugu grupai “Dzeņi”. Izrādās, ka pūces aizsargāt ir lētāk, jo putnu sugu grupai “Pūces” aizsardzības plānu izstrādāts paredzēts par 25 962 eiro. Bet dzeņi ir īpaši aktuāli Latvijā, jo vēl 14 250 eiro atvēlēti vēsturiskās un aktuālās informācijas un datu apkopošanai par Dzeņveidīgo putnu sugu novērojumiem DDPS Ozols.
Nakts putnu fona monitoringam piešķirti 57 539 eiro. Dabas lieguma "Lubāna mitrājs "ligzdojošo putnu atlantam atvēlēti 57 244 eiro.
Vismazākā finansējuma līgums ir metodikas izstrāde jūras piekrastē ligzdojošo putnu monitoringam, kam atvēlēti vien trīs tūkstoši. Ziemojošo ūdensputnu uzskaita Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksā 11 960 eiro, bet 24 999 eiro valsts budžeta līdzekļu piešķirts Natura 2000 monitoringam (putni).
Latvijā ir 382 dažādas putnu sugas. Tas nozīmē, ka katrai sugai vidēji gadā tiek atvēlēts aptuveni pustūkstotis eiro. Zvirbuļveidīgo sugu skaits vien ir 142, līdz ar to nosacīti var teikt, ka ik gadu ceturtdaļmiljons eiro budžeta naudas tiek piešķirts zvirbuļu vērošanai, ar ko nereti mēdz aktīvi nodarboties bērnudārznieki vai cilvēki, kas atpūšas parkos un labprāt padalās ar savas maizes donas drupačām ar tuvākajiem putniņiem.
Lasīt visus komentārus (4)

Lasiet arī

  • Bubo 30.10.2019 20:02
    Pareizi, izcirtīsim mežus kailcirtēs, putni un dzīvnieki paši izmirs. Tāds ir šī portāla viedoklis.
    Ziņot redaktoram Atbildēt
  • lai tik 30.10.2019 08:48
    skaita putnus. uzpasējiet tās milzu "algas" līdz 70 tūkst mēnesī visādiem štellmaņiem
    Ziņot redaktoram Atbildēt
  • essss 30.10.2019 07:30
    Tauta šai valstī vajadzīga tik priekš nodokļiem!Riebjas lasīt katru dienu,kā šai valstī uzmet cilvēkus!Tautas kalpi...
    Ziņot redaktoram Atbildēt
  • Greex 29.10.2019 20:04
    Bija savulaik tāds politbiznesmenis Šlesers. Viņam arī bija kaut kādi iebildumi pret putniem...
    Ziņot redaktoram Atbildēt
Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Latvijas starptautiskās atzīšanas "de iure" priekšvakarā Rinkēvičs noliks ziedus Meierovica atdusas vietā
Rīga, 24.janv., LETA. Latvijas starptautiskās atzīšanas "de iure" priekšvakarā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) šodien noliks ziedus pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica atdusas vietā Meža kapo...
Sabiedrība Strupišs rosina Tieslietu padomē apspriest Bordāna viedokli par spriedumu Magoņa lietā
Rīga, 23.janv., LETA. Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs 29.janvārī rosina padomes sēdē apspriest tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) pausto viedokli par spriedumu bijušā ...
Sabiedrība ST maijā sāks vērtēt Stambulas konvencijas atbilstību Satversmei

Satversmes tiesa (ST) 5.maijā rakstveida procesā sāks vērtēt Stambulas konvencijas atbilstību Satversmei, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Sabiedrība Talsu novadā sestdien ledū ielūzuši 2 cilvēki; viens no viņiem gājis bojā

Ielūstot ledū, šodien Talsu novadā gājis bojā cilvēks, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Lasiet arī

Sabiedrība Latvijas starptautiskās atzīšanas "de iure" priekšvakarā Rinkēvičs noliks ziedus Meierovica atdusas vietā
Rīga, 24.janv., LETA. Latvijas starptautiskās atzīšanas "de iure" priekšvakarā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) šodien noliks ziedus pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica atdusas vietā Meža kapo...
Sabiedrība Strupišs rosina Tieslietu padomē apspriest Bordāna viedokli par spriedumu Magoņa lietā
Rīga, 23.janv., LETA. Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs 29.janvārī rosina padomes sēdē apspriest tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) pausto viedokli par spriedumu bijušā ...
Sabiedrība ST maijā sāks vērtēt Stambulas konvencijas atbilstību Satversmei

Satversmes tiesa (ST) 5.maijā rakstveida procesā sāks vērtēt Stambulas konvencijas atbilstību Satversmei, aģentūra LETA uzzināja tiesā.