Tavars: Pēc iejaukšanās Ģenerālprokuratūras darbā Bordānam jāatkāpjas no amata

Politiķis mudina Bordānu negaidīt, kamēr citas partijas jaunnedēļ sāks lemt par viņa demisijas pieprasījumu, bet demonstrēt "kaut nedaudz Jaunās konservatīvās partijas (JKP) tik bieži piesauktā tiesiskuma" un atkāpties no amata pašam.

"Jau kopš pirmajām Bordāna darbībām, kas tika vērstas pret Kalnmeieru, bija skaidri saskatāmi JKP centieni un vēlme ietekmēt Ģenerālprokuratūras darbu un graut tās prestižu," pauda Tavars.

Viņaprāt, AT senatores izvērtējums, AT plēnuma atzinums un OECD ziņojums ir ne tikai apliecinājums Bordāna nekompetencei, bet arī pierādījums tam, ka ministrs ar savu rīcību ir diskreditējis Latvijas tiesu varu un "apkaunojis mūsu valsti ārpus tās robežām".

Kā ziņots, AT plēnums vienbalsīgi atzinis, ka pašlaik nav saskatāms pamats ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanai.

17.maijā Bordāns paziņoja, ka Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai. Sākotnēji citas koalīcijas partijas bija izvairīgas par Bordāna ierosinājumu, tomēr viņam izdevās savākt nepieciešamos parakstus, lai tiktu rosināta pārbaude par Kalnmeiera darbu.

Saņemot 39 Saeimas deputātu pieprasījumu, AT priekšsēdētājs Bičkovičs ierosināja pārbaudi ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanas pamatu izvērtēšanai. Pārbaudi veikt tika pilnvarota AT tiesnese Marika Senkāne.

Pats ģenerālprokurors Kalnmeiers ir atzīmējis, ka nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā JKP priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam "saukusi personas, kuras būtu jānomaina", turklāt prokuratūras lietvedībā patlaban atrodas krimināllieta pret Bordāna partijas biedru un Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP).

Savukārt OECD Darba grupa korupcijas jautājumos, jaunākajā ziņojumā vērtējot Latvijā īstenoto cīņu pret pārrobežu kukuļošanu, tostarp "pausta nožēla" par valdības vairākkārtēju un atklātu kritiku ģenerālprokuroram, kas var radīt politisku iejaukšanos Ģenerālprokuratūras darbībā. Tas apvienojumā ar pierādījumiem par "valsts nozagšanu", "par kuru ziņots parlamentārajā izmeklēšanā par augsta ranga vietējo kukuļošanas lietu, rada bažas, jo īpaši par izmeklēšanas un prokuratūras neatkarību Latvijā", uzsvēra organizācijā.