Bordāns aizvien stingri pārliecināts par nepieciešamību vērtēt Kalnmeiera darbu

Šādu viedokli Bordāns pauda, komentējot OECD Darba grupas jaunākajā ziņojumā iekļauto nožēlu "par valdības vairākkārtēju un atklātu kritiku ģenerālprokuroram, kas var radīt politisku iejaukšanos Ģenerālprokuratūras darbībā".

Bordāns norādīja, ka jautājums ir vienkāršs, proti, bija vai nebija pietiekams pamats rosināt pārbaudi par ģenerālprokurora atbilstību amata prasībām. Ministra ieskatā, atbilde ir - jā. Ja nebūtu bijis pamats rosināt pārbaudi, tad Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs to nekādā gadījumā nebūtu ierosinājis, pārliecināts ministrs.

"Ja Valsts kontrole, "Moneyval" un OECD eksperti konstatē, ka prokuratūra ilgstoši strādā neefektīvi, spītīgi ignorē ekspertu rekomendācijas un nepārņem labo ārvalstu praksi, tad rodas jautājums - gaidīt ģenerālprokurora amata termiņa beigas vai tomēr rīkoties, konstatējot pazīmes, kas liecina par viņa neatbilstību amatam," retoriski vaicāja Bordāns.

Kā uzsvēra ministrs, Latvijas tiesu praksē ir atzīts, ka Valsts kontroles konstatēti pārkāpumi ir pietiekams pamats, lai Saeima varētu lemt par neatkarīgas valsts institūcijas vadītāja atlaišanu no amata sakarā ar nevainojamas reputācijas zaudēšanu. Tā tas bija gadījumā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju 2017.gadā.

Tieši šī iemesla dēļ paziņojumam par ģenerālprokurora iespējamu neatbilstību amata prasībām, proti, nevainojamas reputācijas nosacījumam, bija atbilstošs un pietiekams pamats, pārliecināts ministrs.

Bordāns arī uzsvēra, ka tieslietu ministra pienākums likuma ietvaros ir darīt visu iespējamo, lai sekmētu efektīvu tieslietu sistēmas darbību, novēršot šī mērķa sasniegšanu kavējošos faktorus. "Jebkurai tieslietu ministra rīcībai var piedēvēt politisku motivāciju, jo ministrs ir nozares politikas veidotājs. Ja viņa rīcība saskan ar valsts politiku un sabiedrības interesēm, tad tā ir pareizas un vajadzīgas politikas veidošana, tās īstenošana dzīvē," sacīja politiķis.

Attiecīgi tieslietu ministrs uzskata, ja ir pamats kritikai, to nedrīkst noklusēt, un tas nav pretrunā ar OECD ziņojumā norādīto. "Pretējā gadījumā neviens nekad nesagaidīs un neieraudzīs izmaiņas un uzlabojumus, ko gaida Latvijas sabiedrība, arī "Moneyval" un OECD eksperti," skaidroja Bordāns.

Viņš arī atzīmēja, ka Kalnmeiera piesauktā statistika, ka šogad astoņos mēnešos tiesai nodotas krietni vairāk noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietas nekā iepriekšējos divos gados kopā, vēl vairāk apstiprinot iepriekš pausto, ka prokuratūra var un varēja strādāt efektīvāk. "Tiesiskā valstī nav pieņemams, ka ģenerālprokurors reaģē un aktivizē prokuratūras darbu vien tad, kad valstij reāli draud nonākšana starptautiskā finanšu izolācijā jeb nokļūšana "pelēkajā sarakstā"," pauda Bordāns.

Noslēguma ministrs pauda viedokli, ka prokuratūras darba efektivitāte pēdējos mēnešos varētu būt pieaugusi ne vien "Moneyval" ziņojuma rekomendāciju, bet arī ierosinātās pārbaudes rezultātā.

Kā ziņots, piektdien aiz slēgtām durvīm notiek AT plēnums, kurā tiek vērtēts senatores Marikas Senkānes atzinums, ka pašlaik nav saskatāms pamats Kalnmeiera atlaišanai.

17.maijā Bordāns paziņoja, ka Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajam amatam izvirzītajai nevainojamas reputācijas prasībai. Sākotnēji citas koalīcijas partijas bija izvairīgas par Bordāna ierosinājumu, tomēr viņam izdevās savākt nepieciešamos parakstus, lai tiktu rosināta pārbaude par Kalnmeiera darbu.

Saņemot 39 Saeimas deputātu pieprasījumu, AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ierosināja pārbaudi ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanas pamatu izvērtēšanai. Pārbaudi veikt tika pilnvarota AT tiesnese Senkāne.

Pats ģenerālprokurors Kalnmeiers ir atzīmējis, ka nav pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā Jaunā konsevatīvā partija (JKP) priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam "saukusi personas, kuras būtu jānomaina", turklāt prokuratūras lietvedībā patlaban atrodas krimināllieta pret Bordāna partijas biedru un Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP).

AT senatore Senkāne pārbaudē nekonstatēja pamatu ģenerālprokurora Kalnmeiera atlaišanai. Atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai pārbaudes materiālu izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai tika sasaukts AT plēnums.

Tiesnese uzsvēra, ka savā izvērtējumā viņa ir koncentrējusies uz tiem trim aspektiem, kas bija norādīti Saeimas deputātu pieteikumā, uz kura pamata tika uzsākts šis process. Senkāne atgādināja, ka šajā pieteikumā bija pieļauts, ka Kalnmeiers esot rīkojies prettiesiski, kā arī pielaidis nolaidību, kas radījusi valstij zaudējumus, un arī zaudējis savu reputāciju. Attiecīgi senatore ir vērtējusi tikai šos faktus un nav ņēmusi vērā citus aspektus, piemēram, tos, kurus iesūtījusi sabiedrība.

Senatore norādīja, ka atzinumā pausta atziņa, ka ģenerālprokurora atbrīvošana no amata valstī ir uzskatāma par ārkārtas situāciju, tādēļ tā tiek strikti regulēta.

Senkāne domā, ka liela daļa no pārmetumiem, kas vērsti Kalnemeiera virzienā, ir "akmeņi, kas jāmet likumdevēju dārziņā".

Senkāne žurnālistiem stāstīja, ka nav izjutusi nekādu spiedienu, izvērtējot Kalnmeiera atlaišanas no amata pamatotību. Tiesnese norādīja, ka par tiesnesi strādā jau ilgus gadus, tostarp darbojoties arī tiesnešu ētikas komisijā, un neuzskata, ka uz viņu varētu veikt jebkāda veida spiedienu.