RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Facebook Facebook


Salcevičs grib pārdalīt valsts naudu arī JV ietilpstošajām reģionālajām partijām

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 14:27, 10.10.2019

Nākamnedēļ, tiekoties partiju apvienības "Jaunā Vienotība" (JV) vadībai, tās valdes loceklis un Jēkabpils reģionālās partijas līderis Leonīds Salcevičs iniciēs valsts finansējuma pārdali arī apvienībā ietilpstošajām reģionālajām partijām.


Avots: LETA

Salcevičs sarunā ar aģentūru LETA pauda viedokli, ka reģionālās partijas, kuras ietilpst JV, ir tiesīgas pretendēt uz valsts paredzēto finansējumu partijām. Viņš gan vēl nav analizējis grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, taču plāno tos pārrunāt, tiekoties ar JV valdi un iniciējot līdzekļu pārdali arī reģionālajām partijām.

Bijušais Jēkabpils domes priekšsēdētājs un tagadējais finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks atzina, ka viņam par grozījumiem ir divējādas sajūtas.

"Varbūt nevajadzēja tik strauji virzīt, jo ir citas lielas vajadzības, un redzams, kā sabiedrība uztver grozījumus. Taču no otras puses šāda sistēma strādā citur, arī Lietuvā un Igaunijā, un tas nozīmē, ka kaut kāds racionāls grauds sistēmā ir," komentēja Salcevičs.

Viņš atzina, ka pašlaik Jēkabpils reģionālā partija iztiek no biedru naudām un ziedojumiem, par kuriem jāuztur birojs, grāmatvedis.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija liecina, ka Jēkabpils reģionālā partija ziedojumos kopš 2017.gada saņēmusi gandrīz 18 503 eiro.

Jau vēstīts, ka 13.Saeimā ievēlētās partijas 2020.gadā valsts finansējumā varētu saņemt 4 119 581 eiro, no kuriem visvairāk - 800 000 eiro - pienāksies partijai "Saskaņa", bet vismazāk JV, kura varētu saņemt 416 535 eiro, aģentūrai LETA skaidroja Tieslietu ministrijā.

Ministrijas veiktie provizoriskie aprēķini liecina, ka "Saskaņa" 2020.gadā saņems 800 000 eiro, "KPV LV" - 643 369 eiro, "Jaunā konservatīvā partija" - 626 420 eiro, partiju apvienība "Attīstība/Par!" - 586 964 eiro, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - 557 129 eiro, Zaļo un zemnieku savienība - 489 163 eiro, bet JV - 416 535 eiro.

No Saeimā neievēlētajām partijām visvairāk saņemtu "Latvijas reģionu apvienība" - 169 371 eiro, tai seko "Latvijas Krievu savienība" ar 136 336 eiro, bet sarakstu noslēdz "Progresīvie", kam 2020.gadā pienāktos 106 203 eiro.

Identisku summu partijas saņemtu arī 2021.gadā, bet 2022.gadā šī summa var mainīties, jo tad vērā tiks ņemti 2021.gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti.

Ministrijā aģentūrai LETA uzsvēra, ka šajos aprēķinos ir iekļauti 13.Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti, bet no 2022.gada aprēķinos tiks iekļauti arī 2021.gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti. Ministrijā atzīmēja, ka papildu finansējuma apjomam pēc šīm vēlēšanām nevajadzētu pārsniegt 360 000 eiro, bet paredzams, ka tas būs mazāks.

Ziņots arī, ka valdība otrdien atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredzēti, lai mazinātu partiju finansiālo atkarību no privātajiem ziedojumiem un ziedotāju ietekmes.

Tieslietu ministrijā (TM) skaidroja, ka valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā tiks samazināts fizisko personu ziedojumu, biedru naudas un iestāšanās naudas kopējais limits - no 50 līdz 12 minimālajām mēnešalgām, proti, no 21 500 eiro līdz 5160 eiro.

TM norādīja, ka grozījumu mērķis ir mazināt politisko partiju atkarību no privātiem ziedotājiem, tādējādi nodrošinot politisko partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.

Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju - 4,5 eiro par katru iegūto balsi, kā arī 0,5 eiro par katru iegūto balsi pašvaldību domes vēlēšanās un 0,5 eiro par katru iegūto balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, papildus piešķirs valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro katru gadu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Likumprojekts nosaka, ka kopējais vienai politiskajai organizācijai (partijai) piešķirtais valsts budžeta finansējums gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 000 eiro.

Likumprojekts vienlaikus arī paredz stingrākus noteikumus politiskajām partijām, piemēram, valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā personas veikta ziedojuma (dāvinājuma) maksimālā summa politiskajai partijai nedrīkstēs pārsniegt 12 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī liegs politiskajām partijām veidot parādsaistības, kas ilgākas par 90 dienām.

Minētais likumprojekts vēl jāizskata Saeimai.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasīt visus komentārus

Добавить комментарий

Анонимные комментарии

Добавить

Ответить

Анонимные комментарии

Добавить


ARĪ KATEGORIJĀ

Lasiet arī

Sports Kaut kas nebijis! Katalonijas protestu dēļ atceļ "el clasico"

Katalonijas protestu dēļ atcelts nākamsestdien Barselonā paredzētais "el clasico" duelis starp "Barcelona" un Madrides "Real" vienībām, lēmusi Spānijas Karaliskā futbola federācija (RFEF).

Sabiedrība Baraņņiks ministru Pūci vaino politiskā šantāžā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vēršanās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt Rīgas domes amatpersonu rīcību, lemjot par vēršanos pret bijušo SIA "Rīgas satiksme" valdi, ir politiska šantāža, uzskata uzņēmuma kapitāldaļu turētājs un Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks.

Izklaide Rīgas zoodārzs atklātaj "Āfrikas savannu" un aicina nesabiedēt dzīvniekus

Rīgas zoodārzs apmeklētājus aicina ar pietāti izturēties pret šodien atklātajā "Āfrikas savannas" ekspozīcijā aplūkojamajiem dzīvniekiem, jo tiem vēl jāpierod savai jaunajai mītnei un pārmērīgs troksnis var tos izbiedēt.

Sabiedrība Tavars: Pēc iejaukšanās Ģenerālprokuratūras darbā Bordānam jāatkāpjas no amata

Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) darba grupas paustajām bažām par tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) iejaukšanos Ģenerālprokuratūras darbā un Augstākās tiesas (AT) atzinuma, ka nav pamata Bordāna rosinātajai ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanai, tieslietu ministram būtu jāatkāpjas, uzskata Latvijas Zaļās partijas un vienlaikus pašlaik arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Izklaide Biļetes uz filmas "Dvēseļu putenis" pirmizrādi izpārdod nedēļas laikā

Biļetes uz filmas "Dvēseļu putenis" pirmizrādi "Kino Citadele" tika izpirktas nedēļas laikā, tāpēc seansu plānojumu iecerēts papildināt arī uz visu nākamo svētku nedēļu pēc pirmizrādes, aģentūrai LETA pastāstīja sabiedrisko attiecību speciāliste Marta Lagzdiņa.

Izklaide Žagars komentējis Dailes teātra direktora Vītola aiziešanu

Dailes teātris nav "bezdibeņa malā" un turpina funkcionēt ar labām izrādēm, labu aktieru trupu un profesionāliem tehniskajiem darbiniekiem, tomēr tam ir nepieciešamas pārmaiņas, aģentūrai LETA norādīja Dailes teātra aktieris Juris Žagars, atklājot, ka amatu pamest nolēmušajam teātra direktoram neizdevās izveidot iecerēto māksliniecisko padomi.

Sabiedrība Rīgas domnieki budžeta grozījumu skatīšanu atliek uz pusotru nedēļu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja līdz 28.oktobrim atlikusi pašvaldības šī gada budžeta grozījumu skatīšanu.

Sports Kas ir pelnošākie KHL hokejisti? Publicēts ikgadējais saraksts

Krievijas sporta medijs "Sport-Express" publicējis ikgadējo KHL apmaksātāko spēlētāju sarakstu. Sarakstā nav neviena latvieša un, protams, neviena Rīgas "Dinamo" spēlētāja.

Ekonomika "Swedbank" šefs Rubenis neesot oficiāli uzrunāts kandidēt uz LB prezidenta amatu

Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis nav oficiāli uzrunāts kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.