• Lolita,
  • Vitolds
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Salcevičs grib pārdalīt valsts naudu arī JV ietilpstošajām reģionālajām partijām

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 14:27, 10.10.2019

Nākamnedēļ, tiekoties partiju apvienības "Jaunā Vienotība" (JV) vadībai, tās valdes loceklis un Jēkabpils reģionālās partijas līderis Leonīds Salcevičs iniciēs valsts finansējuma pārdali arī apvienībā ietilpstošajām reģionālajām partijām.


Avots: LETA

Salcevičs sarunā ar aģentūru LETA pauda viedokli, ka reģionālās partijas, kuras ietilpst JV, ir tiesīgas pretendēt uz valsts paredzēto finansējumu partijām. Viņš gan vēl nav analizējis grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, taču plāno tos pārrunāt, tiekoties ar JV valdi un iniciējot līdzekļu pārdali arī reģionālajām partijām.

Bijušais Jēkabpils domes priekšsēdētājs un tagadējais finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks atzina, ka viņam par grozījumiem ir divējādas sajūtas.

"Varbūt nevajadzēja tik strauji virzīt, jo ir citas lielas vajadzības, un redzams, kā sabiedrība uztver grozījumus. Taču no otras puses šāda sistēma strādā citur, arī Lietuvā un Igaunijā, un tas nozīmē, ka kaut kāds racionāls grauds sistēmā ir," komentēja Salcevičs.

Viņš atzina, ka pašlaik Jēkabpils reģionālā partija iztiek no biedru naudām un ziedojumiem, par kuriem jāuztur birojs, grāmatvedis.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija liecina, ka Jēkabpils reģionālā partija ziedojumos kopš 2017.gada saņēmusi gandrīz 18 503 eiro.

Jau vēstīts, ka 13.Saeimā ievēlētās partijas 2020.gadā valsts finansējumā varētu saņemt 4 119 581 eiro, no kuriem visvairāk - 800 000 eiro - pienāksies partijai "Saskaņa", bet vismazāk JV, kura varētu saņemt 416 535 eiro, aģentūrai LETA skaidroja Tieslietu ministrijā.

Ministrijas veiktie provizoriskie aprēķini liecina, ka "Saskaņa" 2020.gadā saņems 800 000 eiro, "KPV LV" - 643 369 eiro, "Jaunā konservatīvā partija" - 626 420 eiro, partiju apvienība "Attīstība/Par!" - 586 964 eiro, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - 557 129 eiro, Zaļo un zemnieku savienība - 489 163 eiro, bet JV - 416 535 eiro.

No Saeimā neievēlētajām partijām visvairāk saņemtu "Latvijas reģionu apvienība" - 169 371 eiro, tai seko "Latvijas Krievu savienība" ar 136 336 eiro, bet sarakstu noslēdz "Progresīvie", kam 2020.gadā pienāktos 106 203 eiro.

Identisku summu partijas saņemtu arī 2021.gadā, bet 2022.gadā šī summa var mainīties, jo tad vērā tiks ņemti 2021.gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti.

Ministrijā aģentūrai LETA uzsvēra, ka šajos aprēķinos ir iekļauti 13.Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti, bet no 2022.gada aprēķinos tiks iekļauti arī 2021.gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti. Ministrijā atzīmēja, ka papildu finansējuma apjomam pēc šīm vēlēšanām nevajadzētu pārsniegt 360 000 eiro, bet paredzams, ka tas būs mazāks.

Ziņots arī, ka valdība otrdien atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredzēti, lai mazinātu partiju finansiālo atkarību no privātajiem ziedojumiem un ziedotāju ietekmes.

Tieslietu ministrijā (TM) skaidroja, ka valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā tiks samazināts fizisko personu ziedojumu, biedru naudas un iestāšanās naudas kopējais limits - no 50 līdz 12 minimālajām mēnešalgām, proti, no 21 500 eiro līdz 5160 eiro.

TM norādīja, ka grozījumu mērķis ir mazināt politisko partiju atkarību no privātiem ziedotājiem, tādējādi nodrošinot politisko partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.

Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju - 4,5 eiro par katru iegūto balsi, kā arī 0,5 eiro par katru iegūto balsi pašvaldību domes vēlēšanās un 0,5 eiro par katru iegūto balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, papildus piešķirs valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro katru gadu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Likumprojekts nosaka, ka kopējais vienai politiskajai organizācijai (partijai) piešķirtais valsts budžeta finansējums gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 000 eiro.

Likumprojekts vienlaikus arī paredz stingrākus noteikumus politiskajām partijām, piemēram, valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā personas veikta ziedojuma (dāvinājuma) maksimālā summa politiskajai partijai nedrīkstēs pārsniegt 12 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī liegs politiskajām partijām veidot parādsaistības, kas ilgākas par 90 dienām.

Minētais likumprojekts vēl jāizskata Saeimai.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Sēru vēsts: Miris viens no bijušajiem Dailes teātra aktieriem (+FOTO)

Mūžībā devies Dailes teātra 6. studijas audzēknis, bijušais Dailes teātra aktieris Ilgonis Švika, liecina teātra pārstāvju publicētā informācija.

Sabiedrība Siguldā sestdien svin pilsētas svētkus. Kā viss notiks?

Šodien Siguldā svin pilsētas svētkus, informēja Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Sindija Brikmane.

Sabiedrība Sinoptiķi: Sestdien gaiss Latvijā iesils līdz +22 grādiem, bet...

Sestdien Latvijā būs salīdzinoši silts, bet ziemeļu, ziemeļaustrumu vēja ātrums brāzmās sasniegs 13-18 metru sekundē, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Šodien un rīt Ventspilī var nodot elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus
Rīga, 30.maijs, LETA. Šodien un rīt pašvaldības SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" aicina ventspilniekus nodot elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI) atkritumus, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Agnese ...

Lasiet arī

COVID-19 Kolumbijas prezidenta pilī apstiprināti 13 Covid-19 gadījumi

Kolumbijas prezidenta pilī ir apstiprināti 13 inficēšanās gadījumi ar jauno koronavīrusu, piektdien ziņoja mediji, citējot prezidenta pils pārstāvjus.

Ekonomika Latvijas Balzams: Pandēmijas dēļ spirta cena ir ievērojami pieaugusi

Latvijā lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs "Latvijas balzams" saistībā ar ārkārtējo situāciju ir veicis izmaiņas investīciju plānos - lielākā daļa jauno projektu bez tūlītējā efekta ir atcelti vai iesaldēti, bet mērķus šim gadam uzņēmums nav mainījis, intervijā aģentūrai LETA teica uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Sabiedrība NBS komandieris: Latvijai informatīvi uzbrūk retāk, nekā Lietuvai un Igaunijai

Lietuvā un Igaunijā salīdzinot ar Latviju, informatīvie uzbrukumi notiek biežāk, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.