Džilindžera cena? Iezīmējās Žagara interese: Dailes teātra ēkas pārbūve

Viņš pastāstīja, ka ideja vienā ēkā apvienot gan koncertzāli, gan veidot jaunu, autonomu zāli teātra vajadzībām apspriesta jau pirms desmit gadiem. Tiesa, jau toreiz gan Dailes teātris neatbalstīja šo ideju.

Vēlāk, kad tika apspriesta iecere par jaunu koncertzāli, šī ideja atkal atjaunota. Tika pasūtītas arhitektu skices un aprēķināts, ka pārbūve izmaksātu 40-45 miljonus eiro.

“Lai Dailes teātris iegūst normālu, dramatiskam teātrim modernu zāli, kādā skatās visā pasaulē. Arī mazāku – attālums no pēdējās rindas līdz skatuvei. Pasaulē šādās zālēs dramatisko teātri nespēlē,” apgalvo Žagars.

Iecere arī izdiskutēta Dailes teātrī, sākotnēji nolemjot virzīt šo ideju, taču vēlāk atbalsts mainījies.

“Mēs satikāmies teātrī ar Vītolu un Džilindžeru, un viņš teica – mēs noraujam rokas bremzi šim projektam, no projekta atsakāmies, tas mums vairs nav interesants,” pastāstīja Žagars.

Džilindžers paskaidrojis, ka Dailes teātrim Lielā zāle ir vajadzīga, jo augot skatītāju pieprasījums pēc izklaidējošiem iestudējumiem, līdz ar to šīm vajadzībām esošā zāle esot teātra trumpis salīdzinājumā ar citiem teātriem.

Turklāt Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde norādījusi, ka Dailes teātra ēka ir vērienīgākā 20.gadsimta vidus kultūras būve un spilgts padomju modernisma arhitektūras piemērs, un tās pārbūve neesot pieļaujama. Žagars gan uzskata, ka daļēja pārbūve būtu iespējama.

“Ja būtu nosacījums, ka nedrīkst izmainīt fasādi, un tiktu rīkots arhitektu metu konkurss starptautiskā līmenī, lai ieliek koncertzāli un teātra zāli, būtu iespējami citi risinājumi,” viņš sacīja.

Viņš aizvien uzskata, ka ieguvumu no šādas pārbūves būtu ļoti daudz: “Tas būtu izcils risinājums Dailes teātra simtgadē, ja Dailes teātris atrastu veidu, kā atgriezties pie Dailes teātra dibinātāja Smiļģa projektētās skatuves un atgūtu šo skatuvi.”