Uzzinājusi, ka šī unikālā skola, patiesi autentiskas franču izglītības saliņa Latvijā, par ko ir gadījies dzirdēt arī iepriekš, pēc gada gatavojas pārcelties jaunās un plašākās telpās, lat.bb.lv korespondente nolēma apmeklēt Atvērto durvju dienu vecākiem un šo notikumu aprakstīt. Jūs taču piekritīsit: jau pats par sevi fakts, ka skola attīstās, paplašinās un pat plāno pārvākties jaunā ēkā, ir izpelnījies žurnālista ievērību, jo lielākā daļa Latvijas skolu, gluži otrādi, piedzīvo katastrofālu skolēnu un kvalificēta personāla deficītu, kā rezultātā ir spiestas optimizēties un slēgties...
Slēgtu «atvērto durvju» diena
...Savādas lietas sākušās burtiski uzreiz. Es atbraucu uz skolu pusotru stundu pirms vecākiem domātā pasākuma, cerot, ka kāds no administrācijas jau būs uz vietas un, iespējams, veltīs man kādas 10-15 minūtes, kā arī īsumā pastāstīs par gaidāmo jurģu plāniem. Uzkāpusi otrajā stāvā, es satiku nelielu cilvēku grupiņu, nosaucu sevi un izklāstīju savu lūgumu. No grupiņas rindām iznāca kāds kungs, kas stādījās priekšā kā skolas valdes padomes priekšsēdētājs Didzis Kirstuks, vēlreiz precizēja, kuru tieši mediju es pārstāvu un kāpēc mani interesē skola. Pēc tam palūdza mani aiziet, paskaidrodams, ka šodienas pasākums ir paredzēts tikai vecākiem. Tā paša iemesla dēļ viņš neļāva man palikt un noklausīties prezentāciju.
Uz lūgumu veltīt man vismaz desmit minūtes (līdz pasākumam vēl palika pusotra stunda!) arī atbildēja ar atteikumu un ar nepārprotamu žestu norādīja uz izejas pusi.
Ko slēpj Kirstuks
Žurnālists ir tā radīts: jo ciešāk mēģina aizcirst durvis viņam priekšā, jo stiprāka kļūst viņa vēlme noskaidrot, ko tad no viņa aiz šīm durvīm slēpj. Šis gadījums nebija izņēmums. Pastaigājusies pa rajonu, parunājusi ar vietējiem iedzīvotājiem un vēlāk arī iepazinusies ar skolēnu vecākiem, kas pa to laiku jau sākuši piebraukt pie skolas, un saņēmusi viņu piekrišanu dalīties savos iespaidos pēc prezentācijas, es uzzināju daudz ko interesantu, bet diemžēl ne visai iepriecinošu.
Piemēram, man pastāstīja, ka ēkas nomas līgumu skolas padome noslēdza bez skolēnu vecāku ziņas un neņemot vērā viņu viedokli (kamēr tieši vecāki, iemaksājot par savu bērnu mācīšanu prāvas summas, būtībā ir vienīgais skolas finansēšanas avots). Un, kaut gan vecāki vēl nav galīgi piekrituši ēkas izvēlei, skola jau kopš augusta maksā Rīgas domei par tās nomu 2800 eiro mēnesī (atgādināsim, ka naudu maksā skolēnu vecāki).
Vecāki ar mani dalījušies arī savās bažās par to, ka ceļš uz skolu, ja tā pārcelsies uz Lēdurgas ielu 26, kļūs par īstu iknedēļas elli piecu dienu garumā bērniem un viņu vecākiem, kas dzīvo Pārdaugavā un citur, no kurienes ceļš jāmēro pār tiltiem un pārvarot tradicionālo sastrēgumu vietas.
Daži vecāki sašutumā teica, ka skolas padome, parakstot Lēdurgas ielā 26 esošās ēkas nomas līgumu ar Rīgas domi, nez kāpēc neapgrūtināja sevi ar to, lai iepazīstinātu vecākus ar Rīgas domes piedāvātajiem alternatīvajiem skolas atrašanās vietas variantiem. Ieminējās par aprēķiniem, kuru kontekstā padomju laikā būvētās skolas ēkas renovācija un tās uzturēšana var pamatīgi iztukšot skolēnu vecāku kabatas, sakāpinot līdz debesīm jau tā nebūt ne zemo mācību maksu.
Iedziļinoties situācijā, kļuva arvien skaidrāk, ka žurnālista sākotnējais nodoms vienkārši aprakstīt kārtējo labvēlīgos apstākļos esošās un veiksmīgās skolas attīstības posmu būtu radikāli jākoriģē. Nākot klajā jauniem faktiem, kas rodas viens pēc otra, šis stāsts kļūst arvien vairāk līdzīgs īstam detektīvromānam, kura sižetu mēs detalizētāk izstāstīsim tuvākajā laikā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri