Vairums nezina, ka var atgūt bērnu interešu izglītībā ieguldīto naudu

Viņa norādīja, ka atbilstoši aptaujas datiem Latvijā 86% ģimeņu, kurās aug bērni vecumā no trim līdz 19 gadiem, vismaz viena no atvasēm apmeklē kādu interešu izglītības nodarbību. Uz vislielāko iesaisti interešu izglītībā (vairāk nekā 90%) norādījušas ģimenes, kurās aug sākumskolas un pamatskolas vecuma bērni, kuras dzīvo kādā no lielajām reģionu pilsētām un kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir no 500 līdz 700 eiro.

Aptaujas dati arī liecina, ka izdevumu apmērs, ko vecāki novirza bērna interešu izglītībai, ir cieši saistīts ar ģimenes rocību — jo lielāki ienākumi, jo prāvākas summas šim mērķim katru mēnesi tiek atvēlētas. Pēc aptaujas datiem, 23% vecāku tam atvēl ne vairāk par 10 eiro, 20% — ne vairāk par 20 eiro, bet 7% — vairāk nekā 100 eiro mēnesī. Lai gan liela daļa vecāku vajadzības gadījumā par bērnu neformālo izglītību būtu gatavi izdot vairāk nekā šobrīd, maksimālā summa, kādu iedzīvotāji ik mēnesi būtu gatavi tērēt, visbiežāk ir robežās no 20 līdz 50 eiro — tā norādījuši 39% aptaujāto. Savukārt to vecāku īpatsvars, kuri vēlētos maksāt mazāk, būtiski pieaug to vidū, kuri ik mēnesi iegulda 50-100 eiro.

«Aptaujas dati rāda, ka jau šobrīd vairums aptaujāto vecāku savu bērnu ārpusskolas izglītībā iegulda optimālo summu, kas atbilst viņu rocībai. Vienlaikus redzam, ka visaktīvāk interešu izglītībā tiek virzīti bērni līdz pusaudžu vecumam, kas ir sevišķi svarīgi personības veidošanā un fiziskās attīstības veicināšanā. Ņemot vērā, cik daudz vajadzību ir bērniem šajā vecuma posmā, ar tām saistītās izmaksas, protams, var atstāt jūtamu ietekmi uz ģimenes budžetu. Tādēļ būtisks ir valsts un pašvaldību sniegtais atbalsts vecākiem. Tiesa, ne visi vecāki zina par iespējām saņemt līdzmaksājumus, ar kuru palīdzību samazināt ar atvašu interešu izglītību saistītos tēriņus, vai atgūt izdoto līdzekļu apjomu,» teica Kropa.

Pēc vecāku minētā, samazināt tēriņus par bērnu interešu izglītību palīdzētu to atsevišķo nodarbību iekļaušana skolu vai bērnudārzu programmās, kuras patlaban tajās nav pārstāvētas vai ir iekļautas nepietiekamā apmērā. Kā šādas nodarbības vecāki visbiežāk min svešvalodas (39%), kuras patlaban kā interešu izglītību apgūst 12% ģimeņu bērni, datorzinātņu nodarbības (31%), kas ir interešu izglītība katram desmitajam, un sporta nodarbības (26%), kas vienlaikus ir vispopulārākais interešu izglītības priekšmets, ko apgūst gandrīz puse jeb 49% bērnu.

Neraugoties uz bērnu plašo iesaisti interešu izglītībā, 62% vecāku atzinuši, ka nezina par iespēju vērsties pašvaldībā pēc atbalsta interešu izglītības izmaksu kompensēšanai. Vissliktāk informēti par iespēju kompensēt bērnu interešu izglītību ir rīdzinieki — tikai ceturtā daļa vecāku zina par šādu iespēju. Vienlaikus praksē pašvaldību atbalstu izmanto vien 14% Latvijas ģimeņu, bet 12% tās vērtē kā vajadzībām neatbilstošas.

Būtiski labāka situācija vērojama attiecībā uz pārmaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) daļas atgūšanu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Par iespēju šādā veidā atgūt daļu no interešu izglītībai iztērētās naudas ir informēti 74% vecāku, kuru bērni apmeklē ārpusskolas nodarbības. Praksē iespēju pilnā apmērā izmanto krietni mazāks vecāku skaits — 39%, kā galveno šķērsli minot pašvaldības izsniegtas licences trūkumu bērna apmeklētajām interešu izglītības nodarbībām, kas 15% vecāku ļauj atgūt IIN pārmaksu tikai par daļu no pulciņiem, bet 8% šādu iespēju liedz vispār. Katrs desmitais vecāks norāda, ka gada ienākumu deklarācijā šos izdevumus neiekļauj, jo atgūstamā summa neatsver deklarācijas sagatavošanā ieguldīto laiku.

Aptauja par interešu izglītības finansiālajiem aspektiem veikta sadarbībā ar «Snapshots» 2019.gada augustā, ar interneta starpniecību aptaujājot 500 iedzīvotāju, kuriem ir bērni vecumā no trim līdz 19 gadiem.