• Klementīne,
  • Raimonda,
  • Raina,
  • Tāle
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Atkritumu haoss briest? Valdība nespēj vienoties par ārkārtas situāciju Rīgā

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 18:41, 10.09.2019


Arī pēc Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas un citu iesaistīto pušu papildu sniegtajiem atzinumiem, valdība tomēr nespēja vienoties par ārkārtas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā, bet aicināja Rīgas domi pildīt Konkurences padomes (KP) lēmumu.


Foto: LETA

Ministri vienojās, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzraudzīs to, kā Rīgas dome pilda KP lēmuma izpildi. Par paveikto Rīgas domei būs jāinformē VARAM, savukārt nepieciešamības gadījumā rīt, 11.septembrī varētu sasaukt valdības ārkārtas sēdi, lai lemtu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Valdības lēmums paredz uzticēt Rīgas domei vērsties pie visiem četriem līdzšinējiem atkritumu apsaimniekotājiem ar aicinājumu turpināt nodrošināt pakalpojumu sniegšanu Rīgā. Ja Rīgas dome saņems rakstiskus apliecinājumus no operatoriem, ka viņi to nav gatavi darīt, tad dome varēs atkal vērsties pie VARAM ar lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli.

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) gan vairākkārt uzsvēra, ka viņš jau ir saņēmis apliecinājumu no vismaz viena līdzšinējā operatora, kurš norādījis, ka savu darbību Rīgā neturpinās. «Mēs zaudējam laiku, mēs varam diskutēt vēl rīt, bet svētdiena nāk tuvāk. KP lēmums nav izpildāms un mēs nepaspēsim visu izdarīt vēl vairāk kavējoties,» sacīja Burovs, kura teikto atbalstīja arī VARAM ministrs Juris Pūce (AP).

Ministri šo jautājumu šodien skatīja divreiz, jo sēdes sākumā vairākiem ministriem, uzklausot VARAM, Konkurences padomes un Rīgas domes vadību, radās jautājumi par šī lēmuma juridisko pamatojumu.

Pirms lēmuma pieņemšanas notika Valsts kancelejas juridiskā departamenta un Tieslietu ministrijas konsultācijas, kuru laikā puses vienojās, ka VARAM izstrādātais rīkojuma projekts ir virzāms apstiprināšanai valdībā, kas paredz izsludināt ārkārtējo situāciju.

Pūce skaidroja, ka tādējādi Rīgā tiks nodrošināta atkritumu apsaimniekošana ar līdzšinējiem līgumu nosacījumiem.

Vienlaikus KP pārstāvis Jānis Račko vērsa uzmanību uz faktu, ka valdības lēmums daļēji ietekmēs KP lēmumu. KP ieskatā, pamata mērķis ir saglabāt konkurenci atkritumu apsaimniekošanas tirgū, un Rīgas domei tas būtu jāņem vērā. Račko piebilda, ka arī esošie līgumi par atkritumu apsaimniekošanu nevar darboties ilgstoši, jo Satversmes tiesa tos ir aicinājusi pārskatīt. Pūce piebilda, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana nekādā veidā neatcels KP lēmumus.

Račko arī pauda bažas pa cenas pieaugumu, ko varētu ietekmēt steidzamas procedūras pakalpojuma nodrošināšanā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) gan atzina, ka, lai Rīgā atjaunotu konkurenci atkritumu apsaimniekošanas jomā, ir jāizsludina ārkārtējais stāvoklis, jo pretējā gadījumā konkurenci nevarētu atjaunot. Šo viedokli pamatoja arī Tieslietu ministrijas pārstāvji.

Pirms pieņemt lēmumu, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) sacīja, ka viņš vēlētos, lai Rīgas dome tomēr pacenstos 24 stundu laikā izpildīt KP uzliktos pienākumus. Gadījumā, ja tie tomēr nav izpildāmi, tad varētu sasaukt valdības ārkārtas sēdi, kurā lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Kariņš sliecās atbalstīt ārlietu ministra pausto, norādot, ka Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu par monopola izveidi atkritumu apsaimniekošanā, kas nav pieņemama no konkurences viedokļa.

«Mums kā valdībai būtu pienākums prasīt Rīgas domei, lai viņi šo situāciju izstrebj. Rīgas domei būtu jānāk ar lūgumu pie valdības, nevis mums šī situācija jārisina. Ja gadījumā celsies tarifi, tad radīsies iespaids, ka tas ir noticis valdības lēmuma dēļ. Mums ir jāpiespiež pašvaldība risināt radušos situāciju,» uzsvēra premjers.

Savukārt Pūce norādīja, ka Rīgas mērs šodien valdības sēdes sākumā Rīgas domes vārda lūdza valdību palīdzēt atrisināt šo jautājumu, jo Rīgas dome sadarbībā ar VARAM to ir risinājusi iepriekšējās 24 stundas.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) aicināja kolēģus uzņemties atbildību un atbalstīt VARAM sagatavoto rīkojuma projektu, lai mazinātu risku, ka noteiktā termiņā Rīgā netiks izvesti atkritumi.

Kariņš atzina, ka situācija nav laba, tomēr vides ministrs piedāvā risinājumu, kas nodrošinās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus bez pārrāvuma, kā arī netiks kavēta konkurence.

Premjers rosināja ministriem atbalstīt VARAM rīkojuma projektu, tomēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka rīkojuma projektā būtu paredzēts, ka valdības lēmuma rezultātā necietīs KP lēmums.

Kā ziņots, Pūce šodien rosināja izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgas pašvaldībā saistībā ar izveidojušos krīzi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Rīkojums paredzētu uzdot Rīgas domei līdz piektdienai, 13.septembrim, iepriekš ar VARAM saskaņojot prasības pretendentiem, bet pēc tam arī rezultātus, īstenot sarunu procedūru, atbilstoši Publisko iepirkumu līguma regulējumam neparedzamu ārkārtas apstākļu gadījumos.

Rīgas domei būtu arī jānodrošina, ka sarunu procedūras rezultātā izvēlētie atkritumu apsaimniekotāji ar 15.septembri, kad līdzšinējo apsaimniekotāju līgumi zaudē spēku, nodrošina atkritumu izvešanu visā pašvaldības administratīvajā teritorijā, neatkarīgi no tā, vai iedzīvotājiem jeb atkritumu radītājiem ir noslēgts līgums ar sarunu procedūras rezultātā izvēlētajiem atkritumu apsaimniekotājiem. Savukārt iedzīvotājiem būtu jādod pārejas termiņš līdz 10.oktobrim līgumu noslēgšanai ar jaunajiem pakalpojuma sniedzējiem, paredz VARAM sagatavotais rīkojuma projekts.

Tāpat domei jānodrošina, ka līdz līguma noslēgšanai ar sarunu procedūras rezultātā izvēlētajiem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiek piemērota atbilstoši faktiski apsaimniekotajam sadzīves atkritumu apjomam, tarifs par atkritumu izvešanu jāapstiprina Rīgas domei.

Tāpat pārejas periodā līdz līguma noslēgšanai galvaspilsētas pašvaldība nedrīkstētu piemērot administratīvo atbildību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līguma nenoslēgšanu.

Tāpat ziņota, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu, kas aizliedz AS «Tīrīga» slēgt līgumus ar iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu pēc 15.septembra.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Vingris atkāpjas no EDzL valdes priekšsēdētāja amata

Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris atkāpies no amata, aģentūru LETA informēja EDzL pārstāvji.

Sabiedrība Līdz ar vasaras tuvošanos pieaug būvdarbu apjoms valsts autoceļu tīklā

Līdz ar vasaras tuvošanos, kas nozīmē ceļu būvniecībai labvēlīgāku laika apstākļu iestāšanos, pieaug būvdarbu apjoms valsts autoceļu tīklā, un patlaban ar satiksmes ierobežojumiem remontdarbu dēļ jārēķinās jau 29 valsts ceļu posmos, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Sabiedrība Applūst upju palienes; nākamnedēļ ūdens līmenis pazemināsies

Pēdējo dienu spēcīgo nokrišņu ietekmē upēs turpinās ūdens līmeņa kāpums un plašāk applūst palienes, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Lasiet arī

Sabiedrība Daugavpils domes priekšsēdētāja Elksniņa ienākumi palielinājušies 2,5 reizes

Daugavpils domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa ienākumi pērn palielinājušies 2,5 reizes, sasniedzot 67 531 eiro, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija, kas publicēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā.

Ekonomika Šogad Rīgas ostā plānoti 67 kruīza kuģu ienācieni

Šī gada kruīza sezonā Rīgas ostā patlaban pieteikti 67 kruīza kuģu ienācieni, kas ir par piecām vizītēm vairāk nekā pērn, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Kriminālziņas VID aptur PVN izkrāpēju grupējuma darbību - uzlikti aresti 58 automobiļiem

Veicot virkni operatīvo un izmeklēšanas darbību, noskaidrots, ka shēmā iesaistītie uzņēmumi no 2022.gada sākuma līdz 2023.gada beigām izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 367 221 eiro apmērā.

Sabiedrība Latvijas ūdeņos roņu ir tik daudz, ka tie nodara postījumus (+VIDEO)

Zvejnieki saņems lielākas kompensācijas no Zemkopības ministrijas.