RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


«Nacionāļi» rosina visos Rīgas bērnudārzos pāriet uz mācībām valsts valodā

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 18:02, 21.08.2019

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja rīt, 22.augustā, izskatīs nacionālās apvienības «Visu Latvijai»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcijas priekšlikumu visās Rīgas domes pakļautībā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs ieviest mācību programmas valsts valodā, aģentūru LETA informēja apvienības Rīgas nodaļas pārstāvis Edvards Ratnieks.


Avots: LETA

VL-TB/LNNK frakcija 13.jūnijā aicināja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē iekļaut jautājumu par pirmsskolas izglītības iestāžu pāreju uz mācībām valsts valodā ar 2020.mācību gadu. Frakcijas vārdā priekšlikumu parakstīja Rīgas domes deputāti — toreizējais frakcijas priekšsēdētājs Nauris Puntulis un pašreizējais priekšsēdētājs Dainis Locis.

Pamatojot priekšlikumu, Locis uzsvēris, ka «šobrīd trešdaļā pirmsskolas izglītības iestāžu vispār nav grupu ar mācībām valsts valodā, turklāt izglītības programmas mazākumtautību jeb krievu valodā ir 564 grupās», un neesot «pieļaujama esošā situācija, ka Rīgā ir bērnudārzi, kuros nav iespējams saņemt izglītību valsts valodā».

Frakcija paredz ne vien sagatavot informatīvo ziņojumu, bet arī departamentam iesniegt konkrētus normatīvo aktu projektus, lai nodrošinātu iespējas visās Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs ieviest mācību programmas valsts valodā. Departaments informējis, ka jaunajā mācību gadā tiks papildu atvērtas sešas grupas ar latviešu mācību valodu.

Jau tika ziņots, ka ar 2019./2020.mācību gadu tiks sākta pakāpeniska pāreja no esošajiem pieciem uz trim jauniem mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šie trīs modeļi nosaka valsts valodas un mazākumtautību valodu lietojuma proporciju. Pamatizglītības posmā skolas atbilstoši savā attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm varēs izvēlēties vienu no modeļiem.

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), izmaiņas tiek veiktas saistībā ar Izglītības likumā paredzēto pakāpenisku pāreju uz izglītības ieguvi valsts valodā. Pēc ministrijas paustā, jaunā kārtība samazina piedāvāto izvēli no pieciem modeļiem līdz trim, vienlaikus optimizējot un nostiprinot izglītības iestāžu praksē biežāk veiksmīgi īstenoto proporciju.

Jaunā kārtība tiks piemērota pakāpeniski. 1. — 7. klasē no šī gada 1. septembra, 8. klasē — no 2020.gada 1.septembra un 9.klasē — no 2021.gada 1.septembra.

Pirmais modelis paredz, ka izglītojamajiem, kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību latviešu valodā, kuriem ir latviešu valodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze, no 1. līdz 6.klasei mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80% apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Otrais modelis paredz, ka izglītojamajiem, kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību mazākumtautību valodā, kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze, no 1. līdz 6.klasei mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50% apmērā, bet no 7. līdz 9.klasei — ne mazāk kā 80% apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Savukārt, trešais modelis nosaka, ka izglītojamajiem, kuriem ir latviešu valodas prasmes un kuri vēlas padziļināti apgūt etnisko kultūru, apgūstot mācību priekšmetus, kas nav noteikti kā valsts pamatizglītības programmu saturu veidojošie mācību priekšmeti, no 1. līdz 6.klasei mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50% apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, bet no 7. līdz 9.klasei — ne mazāk kā 80% apmērā.

Īstenojot kādu no šiem modeļiem, izglītības iestāde izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plānā nosaka mācību priekšmetus, kuri apgūstami latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai bilingvāli.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Darbību Rīgā pārtrauc sešas siltā ēdiena izsniegšanas vietas

No šodienas Rīgā bezmaksas siltā ēdiena izsniegšana tiks nodrošināta tikai četrās zupas virtuvēs, jo līdz aprīlim darbību pārtrauks sešas siltā ēdiena izsniegšanas vietas, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.

Sabiedrība Grozījumi pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā stāsies spēkā jau rīt

Valsts prezidents Egils Levits piektdien ir izsludinājis grozījumus likumā "Par pašvaldībām" un Pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas maina pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumu un ļauj šādos gadījumus vietvaras ievēlēt uz vairāk nekā četriem gadiem.

Sabiedrība Nedēļas nogale būs šausmīga: vētra, lietus un slapjš sniegs

Sestdien un naktī uz svētdienu Latvijā dienvidrietumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 18-23 metriem sekundē, piekrastē - līdz pat 28 metriem sekundē, brīdina sinoptiķi.

Sabiedrība Rebenoks: Bordāns gada laikā nav izdarījis faktiski neko

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieks, kopš ceturtdienas arī Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Rebenoks asi kritizējis tieslietu ministru Jāni Bordānu, nodēvējot viņu par oligarhu vēstnieku valdībā.

Lasiet arī

Sabiedrība Mediķu algas? Tiesībsargs Jansons apšauba Saeimas rīcībspēju

Saeimai nespējot izpildīt Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto mediķu algu palielināšanu, sabiedrībai ir jājautā, cik rīcībspējīgs ir parlaments, jo likums ir un tas jāpilda, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja tiesībsargs Juris Jansons.

Sabiedrība Aicina palielināt bēgļiem noteiktos sociālā nodrošinājuma apmērus

Tiesībsargs Juris Jansons aicina pārskatīt sociālā nodrošinājuma apmērus uz Latviju pārsūtītajiem patvēruma meklētājiem, jo pašlaik noteiktais slieksnis ir tik zems, ka nespēj nodrošināt bēgļu veiksmīgu integrāciju sabiedrībā.

Ekonomika Reirs: Latvijā bankas bieži ir nepamatoti atteikušās sadarboties ar klientiem

Latvijā ir jāpanāk atgriešanās pie tautsaimniecības kreditēšanas pienācīgā apmērā, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).