Līdz ar to, par GKR mēra amata kandidātu Oļegu Burovu pirmdien kopumā sola balsot 35 deputāti — 11 GKR un 17 «Saskaņas» deputāti, kā arī četri «Neatkarīgo deputātu frakcijas» un trīs deputātu bloka «Rīgai!» pārstāvji.
Kā ziņots, pirmdien paredzētā Rīgas domes ārkārtas sēde, lai vēlētu galvaspilsētas mēru, no plkst.10 tika pārcelta uz plkst.13. Kā žurnālistiem skaidroja Burovs, sēdi nolemts pārcelt, lai paspētu pārrunāt «tehniskas dabas jautājumus» ar «Saskaņu».
Taujāts — kas tieši tie ir par tehniskajiem jautājumiem, Burovs norādīja, ka runa ir par pārvaldības sfērām — ko pēc mēra ievēlēšanas pārvaldītu «Saskaņa» un ko — GKR.
Rīgas domes priekšsēdētāja amatam bez Burova oficiāli izvirzīts arī opozīcijas politiķis Viesturs Zeps (LA). Viņš līdz šim centās sev nodrošināt opozīcijas partiju balsis. Vistālāk sarunās par sadarbību Zeps ticis ar nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai«/LNNK. Ja «nacionāļi» Zepu atbalstīs, viņam kopā tiek solītas vismaz 12 balsis.
Turpretim «Vienotība» un Jaunā konservatīvā partija negrasās atbalstīt nevienu no kandidātiem, jo uzskata, ka domei jāvirzās uz ārkārtas vēlēšanām.
Mēra ievēlēšanai nepieciešama 31 no 60 deputātu balsīm.
Šis amats ir brīvs kopš 21.jūnija. Pavadījis amatā nepilnu mēnesi, pirms Jāņiem uzticības balsojumu neizturēja Dainis Turlais (GKR).
Likums «Par pašvaldībām» dod tiesības valdībai rosināt Saeimai lemt par domes atlaišanu, ja tā divus mēnešus strādā bez mēra. Ja šodien Rīgas mēru neievēlēs, 21.augustā apritēs divi mēneši kopš pilsēta ir bez vadītāja.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri