• Andrejs,
  • Andrievs,
  • Andris
RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Programma Programma Facebook Facebook


Situācija kritiska: Latvijā trūkst vairāk nekā 1000 mediķu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 14:49, 14.08.2019

Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) kopumā trūkst vairāk nekā 1000 ārstu, māsu un citu veselības aprūpes profesionāļu, liecina šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sniegtā informācija.


Avots: Youtube

NMPD vadītāja Liene Cipule informēja, ka dienestā vakantas ir 587 darba vietas, kas ir 20% no kopējā slodžu skaita dienestā. No tām 460 ir ārstniecības personas, kas nozīmē, ka, nerodot citus risinājumus, dienests nevarētu nokomplektēt 51 brigādi. Kopumā dienestā darbojas 190 brigādes.

Cipule sacīja, ka patlaban dienestā lielākās grūtības sagādā pamatfunkciju nodrošināšana, ko NMPD risina vairākos veidos — apmēram 130 vakances tiek nosegtas, izmantojot medicīnas asistentus jeb studentus, kuri strādā brigādēs kā otrās personas, bet 375 vakances tiek nosegtas ar virsstundām.

Pēc Cipules paustā, mēnesī NMPD virsstundu skaits sasniedz 62 000, bet iepriekšējā pusgadā — 373 000 virsstundu, kas dienestam izmaksāja apmēram 2,2 miljonus eiro.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis norādīja, ka uz 31.jūliju ārstniecības iestādē vakantas bija 307 vietas, kas ir apmēram 10% no kopējā darbinieku skaita. Slimnīcas vadītājs norādīja, ka slimnīcā trūkst 18% ārstu, 8% māsu un 7% māsu palīgu. Pēc Paeglīša paustā, Austrumu slimnīcā visvairāk trūkst anesteziologu reanimatologu un ķirurgu, kā arī invazīvo radiologu.

Slimnīcas vadītājs informēja, ka pirmajā pusgadā ārstniecības iestāde par virsstundu darbu samaksāja 1,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir pieaugums par miljoniem eiro. «Tas liecina, ka situācija nav īsti normāla, mums ir jādomā, kā tikt vaļā no virsstundām, bet tas ir iespējams tikai tad, ja ir pietiekams skaits darbinieku,» sacīja Paeglītis.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Personāla vadības daļas vadītāja Undīne Bušmeistere informēja, ka iestādē vakantas ir 309 vietas, no kurām lielākā daļa ir ārstniecībā. Arī Stradiņa slimnīcā visvairāk trūkstot anesteziologu reanimatologu, kardiologu un radiologu, kā arī anestēzijas un neatliekamās medicīnas māsu.

Bušmeistere sacīja, ka pagaidām slimnīca ar darbu galā tiekot, kaut vasaras periods esot grūtāks saistībā ar atvaļinājumu laiku.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norādīja, ka slimnīcā trūkst 155 cilvēki, kas ir apmēram 10% no kopējā darbinieku skaita. Slimnīcas vadītājs skaidroja, ka slimnīcā trūkst aprūpes personāls, operāciju māsas, kā arī speciālisti neonatoloģijā, paliatīvajā aprūpē un bērnu psihiatrijā, kā arī atbalsta speciālisti, tostarp informācijas tehnoloģiju un citās jomās.

Pēc Ābola paustā, slimnīcā izlietoto virsstundu skaits pirmajā pusgadā tuvojas 50 000, un tas nozīmē, ka darbs tiek darīts, taču uz esošo resursu rēķina.

Daugavpils reģionālās slimnīcas, kurā nupat konstatēta kritiska situācija ar anesteziologu reanimatologu noslodzi, valdes loceklis Grigorijs Semjonovs informēja, ka slimnīcā visvairāk trūkst speciālistu, kuri nodrošina neatliekamo palīdzību — anesteziologu reanimatologu, ķirurgu, kā arī neirologu.

Semjonovu satrauc slimnīcā vērojamā mediķu novecošanās, jo patlaban 40 speciālistu ir pirmspensijas vecumā, turklāt slimnīcā strādājot pat 79 gadus vecs infektologs. Lielās slodzes un vecuma dēļ gados vecākie speciālisti mēdz slimot, kas rada sarežģījumus slimnīcā, piebilda ārstniecības iestādes vadītājs.

Tikmēr, pēc Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Jura Lāča paustā, lai slimnīcā nebūtu nepieciešamas virsstundas, nepieciešami 57 cilvēki, kas ir apmēram 12% no kopējā ārstniecības personāla. Ziemeļkurzemes slimnīcā visvairāk trūkstot vidējais un jaunākais medicīnas personāls.

Rēzeknes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Marita Zeltiņa norādīja, ka ārstniecības iestādē trūkst 18 speciālisti. Visvairāk, pēc Zeltiņas paustā, slimnīcā trūkst ginekologu, dzemdību speciālistu un anesteziologu reanimatologu. Ar māsu nodrošinājumu slimnīcā esot labāk, tomēr pietrūkstot ķirurģijas un neatliekamās palīdzības māsas. Arī Zeltiņu satrauc paaudžu nomaiņa slimnīcā, jo 28% no visiem ārstiem ir vecāki par 61 gadu.

Pēc Zeltiņas paustā, arī Rēzeknes slimnīcā mediķi strādā daudz virsstundu, un to apmērs 2019.gadā varētu sasniegt 44 000 stundu, kas izmaksās apmēram 372 000 eiro.

Jēkabpils Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova informēja, ka ārstniecības iestādē vakantas ir 78 vietas, un tas ir apmēram 15% no kopējā darbinieku skaita. Visvairāk slimnīcā trūkstot neonatologi un neirologi. Jēkabpils slimnīcā sešu mēnešu laikā nostrādāti 295 000 virsstundu, piebilda Meļņikova.

Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs informēja, ka situācija arī viņa vadītajā slimnīcā ir līdzīga — trūkstot 20 ārstu un apmēram tikpat māsu. Vakances veidojoties anestezioloģijā reanimatoloģijā, neiroloģijā un neonatoloģijā, tāpat trūkstot arī endokrinologu un otolaringologu.

Muskovs norādīja, ka Latvijā slimnīcas ļoti cīnās par speciālistiem, tostarp slimnīcās Rīgā «atņem» speciālistus reģionālajām slimnīcā un otrādi.

Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti vienojās uzraudzīt, lai nākamā gada budžeta paketē pērn dotais solījums par mediķu atalgojuma palielināšanu, kam nepieciešami apmēram 120 miljoni eiro, tiktu pildīts. Tāpat komisijas deputāti sūtīs vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), lūdzot viņu uzdot Pārresoru koordinācijas centram izpētīt iespēju atvērt Latvijas darba tirgu mediķiem no ārzemēm.

Kā ziņots, Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1.septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu reanimatologu noslodzi.

Notikušais Daugavpils slimnīcā aktualizējis plašāku diskusiju par Latvijas veselības aprūpes sistēmā vērojamo cilvēkresursu trūkumu.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī

Lasīt visus komentārus

Pievienojiet komentāru

Anonīmi komentāri

Pievienot

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Plāno ierobežot cilvēku privātu viesošanos - divu mājsaimniecību ievaros

Ja valdība atbalstīs striktākus ierobežojumus, varētu ierobežot viesošanos divu mājsaimniecību ietvarā, intervijā Latvijas Radio pieļāva veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Sabiedrība Sniegs un apledojums apgrūtina braukšanu. Kuros ceļu posmos visbīstamāk?

Pirmdienas rītā apledojums un sniegs vietām apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, informēja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Sabiedrība Pirmdiena gaidāma ļoti sniegota; sniega sega veidosies arī Rīgā

Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāmi nokrišņi - galvenokārt neliels sniegs, piekrastē un Kurzemē iespējams arī lietus, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Daudzviet Latvijā krīt neliels sniegs
Rīga, 30.nov., LETA. Pirmdienas rītā daudzviet Latvijā - galvenokārt valsts centrālajā un austrumu daļā - nedaudz snieg, mērenāk snieg Vidzemē, liecina meteoroloģiskā informācija. Sniega segas biezums pārsvarā nepārsnie...

Lasiet arī

COVID-19 No pēdējām Covid-19 saslimšanām 170 reģistrētas Rīgā. Kur pārējie?

No aizvadītajā diennaktī atklātajiem kopumā 414 inficēšanās ar Covid-19 gadījumiem 41% reģistrēts Rīgā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Sabiedrība Demisionējušā Pūces birojs turpina darbu - viņi izrādījušies vajadzīgi Pabrikam

Neraugoties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces demisiju, visi seši viņa biroja darbinieki, kuriem teorētiski vajadzēja zaudēt darbu reizē ar ministru, savus amatus ir saglabājuši, - viņi izrādījušies vajadzīgi Pūces domubiedram un publiskajam aizstāvim Artim Pabrikam, kurš pagaidām pilda sava politiskā kompanjona amata pienākumus, vēsta portāls Pietiek.

Sabiedrība Lembergs rīko jautru egles iedegšanas pasākumu; Viņķele piedraud (+VIDEO)

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") sestdienas vakarā pilsētas Lielajā laukumā sanākušu interesentu klātbūtnē publiski iededzis Ventspils galveno Ziemassvētku egli, liecina informācija pašvaldības interneta mājaslapā.