RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Facebook Facebook


Jaunveidojamā Ulbrokas novadā iekļautās pašvaldības neslēpj pārsteigumu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 15:17, 13.08.2019 1

Pašvaldībās, kuras piedāvāts apvienot jaunveidojamā Ulbrokas novadā neslēpj pārsteigumu par šo priekšlikumu, viedokļiem par to daloties, liecina vietvaru pārstāvju paustais aģentūrai LETA.


Avots: LETA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jaunajā pašvaldību kartē piedāvā veidot arī Ulbrokas novadu, kurā ietilps tagadējās Stopiņu, Garkalnes un Ropažu novadu pašvaldības, kā arī Vangažu pilsēta, kas patlaban atrodas Inčukalna novadā. Sākotnēji Stopiņus un Ropažus bija plānots apvienot vienā novadā ar Salaspili. Savukārt Garkalnes novadu bija iecerēts pievienot jaunveidojamam Ādažu novadam, bet Vangažu pilsētu iekļaut Siguldas novadā.

Ropažu novadā jauno pašvaldību modeli vērtē pozitīvi, taču jautājumus radot Vangažu pilsētas iedalījums apvienotajā novadā, tā aģentūrai LETA atzina Ropažu pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece attīstības un izglītības jautājumos Renāte Gremze.

Viņa pauda bažas par to, kāds varētu būt Vangažu pilsētas iedalījums jaunajā modelī, ņemot vērā, ka pilsēta ieņem augstāku statusu nekā ciemi. Priekšsēdētāja vietniece atzina, ka Vangažu pilsētas pievienošana bija pārsteigums Ropažu novadam, tāpēc sarunas par turpmāko sadarbību vēl nav notikušas. Tomēr viņa pauda, ka Stopiņu, Garkalnes un Inčukalna novadu, kā arī Vangažu pilsētas apvienošana Ulbrokas novadā vērtējama pozitīvi.

Gremze norādīja, ka iepriekš jau notika sarunas ar Stopiņu novadu un bija arī izstrādāts turpmākās darbības modelis, taču vēl divu novadu un pilsētas pievienošana noteikti šo modeli mainīs. Tāpat Gremze atklāja, ka notikušas sarunas arī ar Garkalnes un Inčukalna novadiem, taču nekas konkrēts par turpmāko sadarbību ar šiem novadiem vēl nav norunāts.

Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne (LRA/V) ir gandarīta, ka VARAM ir ieklausījies pašvaldības viedoklī un saskatījusi Ulbrokas, kā administratīvā centra potenciālu, kas pašlaik un arī nākotnē strauji attīstās.

«VARAM sākotnēji piedāvāja Stopiņu novadu pievienot Salaspilij, bet mēs lūdzām apvienot novadu ar Ropažiem, ar administratīvo centru Ulbrokā, jo abi novadi kopā atbilstam VARAM izvirzītajiem kritērijiem,» atzina Paulāne.

Viņa patlaban nevarēja komentēt VARAM piedāvājumu novadam pievienot arī Garkalnes novadu un Vangažu pilsētu, jo tā ir pilnīgi jauna informācija, kas būs jāvērtē.

Stopiņu pašvaldība līdz šim nav ne oficiāli, ne neoficiāli runājusi ne ar Garkalnes, ne Vangažu pilsētas pārstāvjiem par kopīga novada veidošanu.

Savukārt Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (LZS) uzskata, ka jaunais piedāvājums iekļaut Garkalnes novadu jaunveidojamā Ulbrokas novadā ir neloģisks. «Piemēram, Ulbrokas novada robežas sākas Jaunciemā un beidzas Rumbulā pie Rīgas robežas. Savādi, ka atstāj mazu Salaspils spraudziņu, ko loģiskāk būtu pievienot Ulbrokas novadam. Es šajā piedāvājumā nesaskatu nekādu loģiku,» sacīja Bauze-Krastiņš.

Domes priekšsēdētājs stāstīja, ka pašvaldība VARAM iesniegusi savu redzējumu, kurā piedāvājusi apvienošanos ar Ropažu novadu, kā arī vajadzības gadījumā pievienot Vangažus, jo šo novadu iedzīvotāju ikdienas gaitas ir cieši saistītas ar Rīgu, bet pēdējā dienā saņēmuši ziņu no VARAM, ka novadam klāt būs arī Stopiņi.

«Lai jau ir tā, kā ministrija domā, bet loģikas šajā apvienošanā nav, ņemot vērā gan iedzīvotāju plūsmu, gan pašvaldību finansējumu, viss ir galīgi greizi,» savu skepsi par VARAM piedāvājumu pauda Bauze-Krastiņš.

Viņš uzskata, ka katra esošā novada iedzīvotājiem ir pilnīgi citas intereses. Viņus interesē tas, lai pašvaldībā, kur viņi maksā nodokļus ir labi ceļi, kurus vienlīdz labi var izbraukt visos gadalaikos, lai bērniem ir rotaļu laukumi. Šajā apvienotajā variantā izskatās, ka Garkalnei situācija pasliktināsies, sacīja domes priekšsēdētājs. Viss finansējums koncentrēsies Ulbrokā, prognozēja Bauze-Krastiņš.

Sašutis par plāniem atdalīt Vangažu pilsētu no Inčukalna novada, pievienojot to jaunveidojamam Ulbrokas novadam, bija pilsētas pārvaldes vadītājs Juris Jakubovskis. Viņš norādīja, ka pilsētas attīstība un naudas plūsma mainīsies neatkarīgi no tā, kurai pašvaldībai tā tiks pievienota. Tāpat viņš pauda, ka no reformas neredz nekādus ieguvumus un ne kā amatpersona, ne arī kā fiziska persona to neatbalsta.

VARAM konceptuālajā ziņojumā paskaidrojusi, ka Ulbrokas novadu piedāvāts izveidot, ņemot vērā Ropažu novada un Stopiņu novada pašvaldību un šajās teritorijās darbojošos uzņēmēju viedokļus. Šāds risinājums atbilstu kritērijam, kas nosaka, ka Pierīga ir Rīgai pieguļošās novada teritorijas, un tajās ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju un šajā teritorijā būtu 29 487 pastāvīgo iedzīvotāju.

Kā ziņots, VARAM pēc konsultācijām ar 114 pašvaldībām ir izstrādājusi un nosūtījusi saskaņošanai konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu pašvaldību reformas ietvaros.

Jaunajā modelī Pierīgā piedāvāts izveidot vēl vienu novadu — Ulbrokas novadu ar administratīvo centru Ulbrokā, apvienojot Ropažu, Stopiņu un Garkalnes novadus, kā arī iekļaut tajā Vangažu pilsētu, ko sākotnēji bija plānots iekļaut Siguldas novadā. VARAM aplēsusi, ka jaunveidojamā Ulbrokas novadā būs ap 29 500 iedzīvotāju.

Šīs izmaiņas skar arī Salaspils novadu. Tam sākotnējā iedalījumā bija plānots pievienot minētos Ropažu un Stopiņu novadus. Attiecīgi jaunajā novadā būtu ap 40 000 iedzīvotāju. Tomēr jaunākajā piedāvājumā Salaspils paliek esošajās robežās, iedzīvotāju skaitam veidojot ap 22 700. Administratīvais centrs būs Salaspils.

Tāpat izmaiņas skars jaunveidojamo Ādažu novadu, kur atbilstoši jaunākajam piedāvājumam vairs neietilpst Garkalnes novads. Plānots, ka Ādažu novadā apvienosies Carnikavas, Ādažu, Sējas un Saulkrastu novadi, iedzīvotāju skaitam veidojot ap 28 800. Administratīvais centrs būs Ādaži. Īstenojot pirmo piedāvājumu, novadā būtu ap 36 100 iedzīvotāju.

Līdz ar to konceptuālajā ziņojumā iestrādātais jaunais teritoriālā piedāvājuma modelis paredz samazināt pašvaldību skaitu no 119 uz 36.

Dokuments nosūtīts saskaņošanai Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Pārresoru koordinācijas centram un Latvijas Pašvaldību savienībai.

Pēc saskaņošanas dalībnieku atzinumu saņemšanas, septembra sākumā ministrija konceptuālo ziņojumu virzīs tālāk izskatīšanai jau Ministru kabinetā.

Lasīt visus komentārus (1)

  • mika 13.08.2019 15:59
    Jo tālāk jo jautrāk,cik maksā tāda puzzļa salikšana?
    Сообщить редактору Ответить
Lasīt visus komentārus

Добавить комментарий

Анонимные комментарии

Добавить

Ответить

Анонимные комментарии

Добавить


ARĪ KATEGORIJĀ

Lasiet arī

Sabiedrība 5 stundu «pratināšana»: par ko domnieki tik ilgi tincināja Burovu?

Rīgas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē aptuveni piecas stundas iztaujāja «Gods kalpot Rīgai» (GKR) Rīgas mēra amata kandidātu Oļegu Burovu, bet pievakarē ķērās arī pie partijas «Latvijas attīstībai» (LA) mēra amata kandidāta Viestura Zepa uzklausīšanas, kas gan ilga vien 15 minūtes.

Ekonomika Itālijas «Lidl» — «spirķiks» par 13 eiro litrā. Latvieši neizpratnē

Izrādās veikalu ķēdē «Lidl», kura nu ienāk arī Latvijā, Itālijā nopērkams tīrs spirts litrīgās pudeles — gluži kā pie mums 90-gadu pirmajā pusē pat diennakts kioskos uz ielas un vēl salīdzinoši nesen nelegāli — Rīgas centrāltirgū.

Sabiedrība Prezidents Levits izteicies par sabiedrisko mediju finansēšanu

Latvijā jāatrod mehānisms, kā nodrošināt pastāvīgu finansējumu sabiedriskajiem medijiem, lai tas nebūtu atkarīgs no politiskās situācijas un nepadarītu medijus ietekmējamus, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Ekonomika «Rimi» sāk ieviest pirmos pašapkalpošanās skenerus. Kā jāiepērkas?

Mazumtirdzniecības tīkla «Rimi» veikalā Krišjāņa Valdemāra ielā 112, Rīgā, atklāta Latvijā pirmā pašapkalpošanās skeneru sistēma, lat.bb.lv informēja uzņēmums. Sistēma piedāvājot ātrāko iepirkšanās risinājumu lielāka pirkumu skaita gadījumā.

Ekonomika Paiders: «Pilsoņi, esiet modri — Eiropā gaida dramatisku krīzi!»

No augusta sākuma Dānijas trešā lielākā banka «Jyske Bank» sākusi izsniegt hipotekāros kredītus uz 10 gadu termiņu ar negatīvu, —0,5 procentu lielu kredīta likmi gadā. Šo tendenci «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» analizē žurnālists Juris Paiders.

Pasaule Vētru dēļ Vācijā kavēta dzelzceļa un automašīnu satiksme

Vētrās Vācijas dienvidos un centrālajā daļā no zemes izrauti koki un pārrautas elektropārvades līnijas, tādēļ kavēta dzelzceļa un autoceļu satiksme.

Sabiedrība Lembergam «spīd» valsts apmaksāts advokāts

Ja smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij») līdz trešdienai nenoslēgs vienošanos ar kādu advokātu, tad tiesa vērsīsies pie Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, lai tā piešķirtu viņam valsts nodrošinātu aizstāvi, šodien notikušajā tiesas sēdē paziņoja tiesnese Irīna Jansone.

Ekonomika Izsolē pārdos Rankas pamatskolu; nopirkt var jebkurš

Gulbenes novada pašvaldība septembrī izsolē pārdos Rankas pamatskolu, liecina paziņojums pašvaldības mājaslapā.

Sabiedrība Līdz nāvei piekautā krāslavieša lieta: veiks pārbaudi par mediķu rīcību

Veselības inspekcija (VI) veiks pārbaudi par mediķu rīcību saistībā ar palīdzības sniegšanu Krāslavā smagi piekautajam un vēlāk slimnīcā mirušajam vīrietim, informēja iestādes pārstāve Saiva Luste.