Ķezbere par situāciju radio: «Vai no tā Ziņu dienestam būs ieguvumi?»

Ņemot vērā situācijas saasinājumu Latvijas Radio, sabiedriskā medija Ziņu dienestam pieprasot algu paaugstinājumu un esošās valdes atkāpšanos, Ķezbere uzsvēra, ka viņai neesot pārliecības, vai valdes atkāpšanās tiešām varētu līdzēt. «Vai no tā Ziņu dienestam būs ieguvumi? Vai tas būs labākais risinājums Latvijas Radio kolektīvam? Vai nebūs politiskas ietekmējamības, tostarp NEPLP? Vai šis izvēlētais laiks — pirms valsts budžeta pieņemšanas — būtu labākais laiks, lai valdei atkāptos?» vaicāja Ķezbere.

Ķezbere skaidroja, ka par Latvijas Radio finanšu pieprasījumu padome varētu lemt jaunnedēļ, vienlaikus norādot, ka pieprasīt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nešķietot ļoti pārdomāti. Neesot arī skaidrs, vai, prasot 100 000 eiro šim gadam, būs iespēja iegūt līdzekļus arī nākamā gada budžetā, sacīja NEPLP vadītāja. Viņa gan solīja iestāties par jebkuras naudas summas pieprasījumu.

Problēmas skarot ne tikai Latvijas Radio, bet arī LTV, atgādināja Ķezbere. «Arī LTV situācija ir ārkārtīgi sarūgtināta, jo arī LTV ir krietni par maz finansējuma,» teica Ķezbere.

Viņasprāt, problēmas sabiedriskajos medijos jārisina kompleksi, reformas Latvijas Radio un LTV skatot kā vienu veselumu. Saistībā ar situāciju LTV NEPLP vēl lems, vai nepieciešams izsludināt konkursu uz LTV valdi, kurā patlaban strādā tikai viens loceklis.

Viņas reputācijas jautājuma aktualizēšanu Ķezbere saista ar vēlmi politiski ietekmēt NEPLP. " Saeimas deputāti acīmredzot gaida vēl vienu vakanci padomē," teica Ķezbere.

Jau vēstīts, ka Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.

Latvijas Radio valde aicinājusi valsts augstākās amatpersonas steidzamības kārtībā piešķirt valsts budžeta līdzekļus darbinieku atalgojumam 100 000 eiro apmērā šim gadam un gandrīz miljonu eiro nākamajam gadam.

Latvijas Radio valde atklāto vēstuli nosūtījusi Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītajam Ministru kabinetam, kultūras ministram Naurim Puntulim (VL-TB/LNNK), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Saeimas Budžeta komisijai un zināšanai — NEPLP.

Lai stabilizētu situāciju, Latvijas Radio atklātajā vēstulē pieprasa, pirmkārt, budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 100 000 eiro apmērā šogad un, otrkārt, budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai gandrīz vienu miljonu eiro 2020.gadā un 1,1 miljona eiro apmērā turpmākajos gados. Tāpat valde aicina piešķirt kompensāciju par iziešanu no reklāmas tirgus, lai nodrošinātu raidlaika aizstāšanu ar kvalitatīvu saturu un nodrošinātu pamatdarbību, kas līdz šim finansēta no reklāmas ieņēmumiem, 1,79 miljonu eiro apmērā 2020.gadā un 3,57 miljonu eiro apmērā turpmākajos gados.

Kā liecina «Firmas.lv» informācija, Latvijas Radio pērn strādāja ar 9,979 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pretēji iepriekšējā gada zaudējumiem veidoja 162 628 eiro.