Policija šogad no ģimenēm nošķir mazāk varmāku, nekā pērn

Vidējais varmākas vecums šogad sešos mēnešos bija 44 gadi, bet aizsargājamo personas vidējais vecums — 45 gadi.

Lielākā daļa aizsargājamo personu bija sievietes, bet 14 gadījumos policija no varmākas aizsargājusi vīriešus. Arī pērn pirmajos sešos mēnešos lielākā daļa aizsargājamo personu bija sievietes, bet 28 gadījumos policija aizsargājusi vīriešus.

Pērn pirmajā pusgadā vidējais varmākas vecums bija 42 gadi un vidējais aizsargājamo personu vecums — 46 gadi.

Policija atgādina, ka personai ciešot no vardarbības ģimenē, nav jābaidās par to ziņot. Pēc cietušās personas vēlēšanās policija izsaukuma laikā var piemērot varmākas nošķiršanu no ģimenes līdz astoņām dienām. Šādu policijas lēmumu var pieņemt tikai uz cietušās personas rakstveida pieteikuma pamata.

Kad policijas darbinieks ir pieņēmis lēmumu par nošķiršanu un noformējis to rakstiski, varmāka mutiski tiek informēts par iespējamām apmešanās vietām tuvākajā apkārtnē.

Ja cietusī persona pēc tam vēlas, lai jautājumu par turpmāku varmākas nošķiršanu skatītu tiesa, tad to ir iespējams izdarīt gan ar policijas starpniecību, gan cietušajai personai pašai iesniedzot tiesā pieteikumu par pagaidu aizsardzību.

Krimināllikums ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu paredz brīvības atņemšanu līdz trīs mēnešiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu.

VP priekšnieks Ints Ķuzis jau pagājušā gada nogalē publiski norādījis, ka Latvijā joprojām ir augsta tolerance pret vardarbību ģimenē un pret sievieti, uzskatot, ka tas ir kaut kas normāls un pieņemams.