VID turpmāk varēs publiski izpaust informāciju par nodokļu nemaksātājiem

Patlaban saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 22.pantu nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) ir aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, ja likumā nav noteikts citādi.

Ar likumprojektu plānots noteikt jaunu izņēmumu, kad informācija par nodokļu maksātāju (juridisku personu) var tikt izpausta bez nodokļu maksātāja piekrišanas, lai tādējādi nodrošinātu, ka atbilstoši Informācijas atklātības likuma prasībām sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.

Proti, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, VID nodrošinās publiski pieejamu informāciju par juridiskajām personām, kurām datu atbilstības pārbaudes un nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķināti un nav labprātīgi samaksāti papildu maksājumi budžetā vai konstatēta no budžeta atmaksājamās summas nepamatota palielināšana, izņemot, ja papildu noteikto maksājumu samaksas termiņš ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos.

Tā rezultātā sabiedrība varēs pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likums. Tāpat šāda informācijas pieejamība paplašinās iespēju komersantiem izvērtēt riskus, izvēloties potenciālo darījuma partneri, likumprojekta anotācijā raksta FM.

VID nodrošinās publiski pieejamu informāciju tikai par tiem lēmumiem, kas datu atbilstības pārbaudes un nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemti pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās. Minētā informācija publiski būs pieejama tikai pēc tam, kad attiecīgais lēmums kļuvis neapstrīdams (tas ir, gadījumos, kad nodokļu maksātājs normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav apstrīdējis nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā pieņemto lēmumu VID ģenerāldirektoram vai VID ģenerāldirektora lēmumu nav pārsūdzējis tiesā) vai ir pārsūdzēts tiesā, un tā darbība nav apturēta (tas ir, gadījumos, kad nodokļu maksātājs nav lūdzis tiesu saskaņā ar Administratīvā procesa likumu apturēt VID pieņemtā lēmuma darbību, vai tiesa minēto lūgumu ir noraidījusi).

Informācija par juridiskām personām, kurām datu atbilstības pārbaudes un nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķināti papildu maksājumi budžetā vai konstatēta no budžeta atmaksājamās summas nepamatota palielināšana, būs publiski pieejama līdz brīdim, kamēr lēmums savu spēku būs zaudējis, piemēram, nodokļu maksātājam veicot papildu aprēķināto maksājumu samaksu pilnā apmērā (saskaņā ar Administratīvā procesa likumu administratīvais akts zaudē spēku ar izpildi) vai tiesai VID lēmumu atceļot.

Gadījumos, ja nodokļu maksātājs ir publiski izpaudis informāciju, kas atbilstoši likuma «Par nodokļiem un nodevām» 22.pantā noteiktajam ir uzskatāma par konfidenciālu informāciju, VID, ievērojot apstākli, ka persona pati publiski ir darījusi zināmu par sevi konfidenciālo informāciju, var rīkoties situācijās, kad publiski izpaustā informācija neatbilst VID rīcībā esošajai informācijai, proti, sabiedrību informējot par nodokļu maksātājam veiktajiem nodokļu administrēšanas vai nodokļu kontroles pasākumiem, vai piemērotajiem tiesību ierobežojošiem līdzekļiem. Šajā gadījumā minētā informācija nedrīkst pārsniegt nodokļu maksātāja izpaustās informācijas apjomu.

Tomēr, kā norāda FM, atsevišķos gadījumos VID ir nepieciešams sniegt sabiedrībai papildu informāciju, lai pamatotu, kādēļ konkrētajam nodokļu maksātājam VID veicis nodokļu administrēšanas vai nodokļu kontroles pasākumus, vai piemērojis tiesību ierobežojošus līdzekļus, lai tādējādi nodrošinātu, ka sabiedrības rīcībā ir patiesa un objektīva informācija par konkrēto situāciju, par kuru nodokļu maksātājs ir izplatījis nepatiesas ziņas.

Tā kā uz šādu papildu informāciju šobrīd ir attiecināms likuma «Par nodokļiem un nodevām» 22.panta konfidencialitātes regulējums, ar likumprojektu paredzēts noteikt jaunu izņēmumu no šī regulējuma, nosakot, ka gadījumos, kad nodokļu maksātājs būs publiski izpaudis nepatiesas ziņas par VID veiktajiem nodokļu administrēšanas vai nodokļu kontroles pasākumiem, tajā skaitā par nodokļu maksātāja tiesību ierobežojošiem līdzekļiem, VID būs tiesības presei un citiem masu informācijas līdzekļiem pēc to pieprasījuma vai nodokļu administrācijas iniciatīvas sniegt tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājam veiktajiem nodokļu administrēšanas vai nodokļu kontroles pasākumiem, vai piemērotajiem tiesību ierobežojošiem līdzekļiem, ciktāl tas attiecas uz lietu, par kuru nodokļu maksātājs publiskojis informāciju.

Ar jēdzienu «lieta» šajā gadījumā tiek saprasta jebkāda informācija par konkrēto nodokļu maksātāju, kuru pats nodokļu maksātājs ir publiskojis saistībā ar VID veiktajiem nodokļu administrēšanas vai kontroles pasākumiem, tas ir, tā var būt saziņa, komunikācija, sadarbība ārpus administratīvā procesa, administratīvā pārkāpuma procesa, kriminālprocesa. Tas var būt publiskots VID lēmums, uzziņa, vēstule, arī elektroniskā pasta sarakste, VID atgādinājums vai informatīvs paziņojums EDS.

Lai arī no likuma «Par nodokļiem un nodevām» 22.panta pirmās daļas izriet, ka tiesības izpaust informāciju par nodokļu maksātāju likumā noteiktajos gadījumos ir ikvienam nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam), tomēr šajā gadījumā ir jāņem vērā, ka VID ir noteikta iekšējā kārtība sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem, saskaņā ar kuru VID oficiālo viedokli plašsaziņas līdzekļiem sniedz tikai VID ģenerāldirektors, VID ģenerāldirektora vietnieki (ja nepieciešams, saskaņojot sniedzamo informāciju ar VID ģenerāldirektoru), VID ģenerāldirektora pilnvarotas personas vai VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs, vai tā pilnvarots ierēdnis (darbinieks).

Plašsaziņas līdzekļiem sniedzamo informāciju saskaņo ar VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļu.

Ja VID ierēdnis (darbinieks) saņem no plašsaziņas līdzekļiem informācijas pieprasījumu, tas nekavējoties to nosūta VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļai, kas organizē atbildes sniegšanu. Tādējādi informācijas sagatavošana un komunikācija ar plašsaziņas līdzekļiem notiek caur VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļu, kura nodrošina VID komunikācijas procesus.

Par likuma grozījumiem vēl būs jālemj valdībai un Saeimai.