Tik tālu esam nonākuši: Lietuvas nabagie ir bagātāki par to bēdubrāļiem Latvijā

«Pareizi» un «nepareizi» padomi

Nesen Eiropas Padomes eksperti savā ziņojumā «Moneyval» izteica vairākas kritiskas piezīmes, kas adresētas Latvijai. Pēc tam, lai apmierinātu ekspertu vēlmes, visa valsts bankas sistēma tika sapurināta.

Rekordīsos termiņos vara patrieca no valsts vairāk kā 9 miljardus eiro nerezidentu ieguldījumu, tiek ieviestas drakoniski līdzekļi iedzīvotāju ienākumu, jo īpaši skaidras naudas kontrolei.

Tanī pašā laikā Eiropas Komisija (EK) sava nesenajā ziņojumā par situāciju mūsu valstī aicina Latviju samazināt nodokļu slogu cilvēkiem ar maziem ienākumiem, sākt reāli risināt sociālās atstumtības problēmas, nodrošināt mājokļu un transporta pieejamību.

Jānorāda, ka līdzīgas rekomendācijas mūsu varas iestādem nāk no Briseles ar apskaužamu regularitāti. Ja paskatās uz EK rekomendācijām, kas izteiktas pērn un aizpērn, var manīt, ka tās visas praktiski atkārtojas.

Secinājums: Latvijas varas iestādes ignorē faktiski visus Briseles padomus un aizrādījumus sociālajā jomā.

Atpaliekam no Tallinas un Viļņas

Turklāt kaimiņvalstīm — Lietuvai un Igaunijai — ES sociāli ekonomisko rekomendāciju ieviešana rit daudz labāk. Pietiek pateikt, ka minimālais garantētais ienākums Lietuvā ir divreiz lielāks nekā Latvijā.

Pie mums minimālais pabalsts ir 67 eiro mēnesī. Skaidrs, šīs naudas tik tikko pietiks vienai nedēļai, nemaz nerunājot par to, lai mēģinātu nodzīvot par šo summu veselu mēnesi.

Minimālā darba alga Lietuvā šogad pieaugusi par veseliem 15 procentiem un sasniegusi 555 eiro. Igaunijā tā ir 540 eiro. Atgādināsim, ka mūsu valstī minimālā alga vispār netika palielināta un joprojām ir 430 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Ir acīmredzami, ka ar pastāvošo nodokļu sistēmu, spēkā esošo pensiju aprēķināšanas formulu, ņemot vērā iepriekš norādītos ienākuma apmērus, kādi ir gandrīz pusei no strādājošajiem iedzīvotājiem, valsts turpina pavairot ubadzību. Tas nozīmē, ka ceturtdaļa no rītdienas pensionāriem, aizejot pensijā pēc 5-10 gadiem, uzreiz nonāks maznodrošināto kategorijā. Skaidrs, ka viņu pensija diez vai pārsniegs 200-220 eiro, un tas, piedodiet, ir pieteikums ubadzībai.

Uz pārtikušu dzīvi var cerēt vienīgi tie 12-15 % strādājošo, kas pašlaik saņem algu 1300 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas. Viņi droši vien, ar nosacījumu, ka saglabās savu ienākumu līmeni arī turpmāk, saņems pensiju ne mazāk par 600-700 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Derētu atgādināt, ka Latvijā pat pensijas, kas pārsniedz noteiktu summu, tiek apliktas ar ienākuma nodokli.

Solīja un aizmirsa

Pirms Saeimas vēlēšanām pašlaik pie varas esošie politiķi solīja vēlētājiem bezmaz vai zelta kalnus — jau kopš šāgada 1. janvāra minimālajai algai būtu jābūt 500 eiro, tādā pašā līmenī būtu jānoteic darba algu un pensiju neapliekamo minimumu. Politiķi solīja arī būtiski palielināt bērnu pabalstus.

Kā zināms, nekas no šī bagātīgā dāsno solījumu klāsta netika izpildīts. Spriežot pēc visa, šos solījumus netaisās īstenot arī nākamgad.

Pagaidām Saeimas deputāti ir gatavi vienīgi atrisināt tā dēvēto mazo «jauno» pensiju problēmu, un to pašu — tikai sākot ar nākamo gadu. Lieta ir tāda, ka vēl 2017. gadā tika ieviestas piemaksas par darba stāžu tiem pensionāriem, kuru darba mūžs lielākoties iekrita laikā līdz 1996. gadam, tas ir, pirms jaunās uzkrāšanas pensiju sistēmas ieviešanai.

Taču šo piemaksu saņem tikai seniori, kas devušies pelnītajā atpūtā pirms 2012. gada. Ja pensionēšanas vecums ir sasniegts 2012. gadā un vēlāk, piemaksa par stāžu nepienākas.

Jaunās Saeimas deputāti sola šo netaisnību likvidēt un piemaksāt visiem, kas pensionējies sākot ar 2012. gadu, piemaksāt par stāžu, rēķinot pa 1 eiro par katru nostrādāto godu. Arī nav diez kāds dāsnums, bet labāk jau tā, nekā pavisam tukšā.