RU
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lenta
Видео VIDEO
Reklama.lv Reklama.lv


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Facebook Facebook


Saeima atteicās maksāt 40 miljonu eiro kompensāciju ebreju kopienai

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 10:06, 13.06.2019 5

Saeima šodien noraidīja partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) rosinātā likumprojekta «Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu» iekļaušanu darbakārtībā.


Avots: LETA

Pret likumprojekta iekļaušanu darbakārtībā runāja deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK), kurš uzsvēra, ka ebreju kopienai zaudējumi jau esot atlīdzināti, turklāt ebreji, ņemot vērā vēsturiskos notikumus Latvijas teritorijā, nav vienīgie, kam būtu kaut kas jāatlīdzina.

Par likumprojekta iekļaušanu darbakārtībā nobalsoja 37 deputāti, pret nobalsoja tikpat — 37 parlamentārieši, savukārt vēl pieci deputāti balsojumā atturējās.

AP rosināja izmaksāt kompensāciju 40 miljonu eiro apmērā, lai atlīdzinātu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu.

Politiskā spēka piedāvājums paredz šo summu izmaksāt pa daļām desmit gadu laikā, sākot no 2021.gada un pabeidzot 2030.gadā, liecina ierosinājums, kas iesniegts apspriešanai koalīcijas partneriem. Likumprojektu «Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu» pirms iesniegšanas Saeimā parakstījuši ne tikai «Attīstībai/Par!» deputāti, bet arī Atis Lejiņš (JV), Ojārs Ēriks Kalniņš (JV) un Janīna Kursīte (KPV LV).

Atlīdzinājums tiktu izmaksāts Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondam. Piešķirtos līdzekļus fonds drīkstētu izmantot tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanu un saglabāšanu, Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanu, ebreju kopienas un fonda īpašuma apsaimniekošanu, kā arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.

Kā teikts ierosinājuma pamatojumā, šīs «iniciatīvas mērķis ir atjaunot vēsturisko taisnīgumu un ar labu gribu atlīdzināt Latvijas ebreju kopienai vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā».

Tāpat likumprojektā paredzēts noteikt, ka šis atlīdzinājums ir galīgs, tā apmērs nav maināms un līdz ar to tiek izbeigtas jebkādas citas prasījuma tiesības par Latvijas ebreju kopienai atsavināto nekustamo īpašumu.

Sagatavotajā dokumentā pausts, ka kopumā zaudējumi, kas radušies, nelikumīgi atsavinot nekustamo īpašumu ebreju kopienai, ir ap 47,8 miljoniem eiro. Tie aprēķināti, balstoties uz likumprojekta pielikumā minēto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī. Ņemot vērā valsts budžeta iespējas un pēc Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes ieteikuma, labas gribas atlīdzinājuma apjoms tiek rosināts 40 miljoni eiro.

Par minēto likumprojektu un to, vai nodot šo iniciatīvu izskatīšanai parlamentā, vēl būs jālemj deputātiem. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka pēc likumprojekta nodošanas Saeimas atbildīgajai komisijai Ministru prezidentam būs jāizveido darba grupa, kas pārbaudīs iesniegto īpašumu sarakstu un to kadastrālo vērtību. Tad tiks iesniegts atzinums Saeimas atbildīgajai komisijai.

Koalīcijas partijām šajā jautājumā varētu būt atšķirīgas nostājas, taču tas bija atrunāts jau valdības veidošanas laikā, koalīcijas partiju sadarbības līgumā iekļaujot punktu, ka partneri respektē cits cita tiesības virzīt likumprojektus un tiesības balsot atšķirīgi vairākos jautājumos, tajā skaitā par holokausta rezultātā zudušo Latvijas ebreju kopienu īpašuma tiesību restitūciju un kompensāciju.

Latvijas ebreju kopiena vēl pirms priekšlikuma publiskošanas izplatīja paziņojumu, kurā uzslavēja ieceri. «Ņemot vērā, ka Saeimas deputātu grupa koalīcijas partneriem ir iesniegusi izskatīšanai restitūcijas likumdošanas iniciatīvu, kas paredz atlīdzinājumu ebreju kopienai par tiem Latvijas okupācijas laikā atņemtajiem īpašumiem, kuru īpašnieki un mantinieki tika iznīcināti holokausta traģēdijā, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome izsaka pateicību un gandarījumu par šādas iniciatīvas virzīšanu,» teikts organizācijas paziņojumā.

«Šis restitūcijas atlīdzinājums ir vēsturiskā taisnīguma jautājums, kuram ebreju kopienai ir nenovērtējama morāla nozīme. Mūsu kopienas vārdā vēlos no sirds pateikties Saeimas deputātiem par šo likumdošanas iniciatīvu un ceram uz Saeimas atbalstu. Šis likums ir vajadzīgs, lai Latvijā uz visiem laikiem aizvērtu šo vēsturiskās netaisnības lappusi,» paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudis Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs.

Viņš atgādināja, ka šāda atlīdzinājuma iniciatīva ir bijusi Latvijas sabiedriskajā dienaskārtībā jau ilgāku laiku un «līdz ar šādu iniciatīvu Latvija vai Latvijas iedzīvotāji nekādā veidā netiek atzīti par atbildīgiem holokausta noziegumos — Latvija Otrā pasaules kara laikā bija okupēta un nevarēja aizstāvēt savus pilsoņus neatkarīgi no nacionalitātes».

Kā ziņots, 2016.gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Ebreju kopienai toreiz tika nodota ēka Abrenes ielā 2, Rīgā, ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, ēka Ludzas ielā 25, Rīgā, ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kā arī ēka Lielajā ielā 31, Kandavā.

Tomēr jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš — ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem nekad netika izdevies panākt politisku vienošanos.

Lasīt visus komentārus (5)

  • Konta izraksts 13.06.2019 19:29
    Bet Krupņikovs tak jau pateica, kur to naudu glabās- Valsts Kasē!
    Сообщить редактору Ответить
  • Inese 13.06.2019 19:16
    Ļoti labs lēmums! Ciešanas pārvērst naudā un uz tām pelnīt - tas ir ciniski! Lai ebreju kopiena vispirms sakopj memoriālu Biķernieku mežā un ar darbiem pierāda, ka ciena savu mirušo tautiešu piemiņu! Patlaban šo memoriālu kopj pašvaldība par mūsu nodokļu naudu.
    Сообщить редактору Ответить
  • latvietis 13.06.2019 12:04
    Kāpēc gan Latvijas nodokļu maksātājiem būtu jākompensē totalitāras okupantu valsts radītie zaudējumi? Ja vēlas kompensācijas, lai griežas pie Krievijas-PSRS juridisko tiesību pārņēmējas -varas iestādēm ar attiecīgu prasību.
    Сообщить редактору Ответить
  • Kanna. 13.06.2019 10:40
    Saiema neatteica. Ebreji jau zina, kur iegūto, no debesīm nokritušo naudu, ieguldīs.
    Сообщить редактору Ответить
  • Inna 13.06.2019 10:34
    Pareizi darīja. Kāpēc mūsu bērniem un mazbērniem jāmaksā kaut kādi 100 gadus veci, ne viņu parādi.
    Сообщить редактору Ответить
Lasīt visus komentārus

Добавить комментарий

Анонимные комментарии

Добавить

Ответить

Анонимные комментарии

Добавить


ARĪ KATEGORIJĀ

Lasiet arī

Sabiedrība Strīķe: Prasīt Saeimā lemt par Ķezberes atbrīvošanu varētu 2 nedēļu laikā

Plānots, ka iesniegums Saeimas Prezidijam par parlamenta lēmuma projektu par Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītājas Daces Ķezberes atbrīvošanu no amata taps ne vēlāk kā divu nedēļu laikā, aģentūrai LETA pastāstīja JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe.

Sports Peldētāja Baikova pati sev dzimšanas dienā uzdāvina jaunu Latvijas rekordu

Latvijas peldētāja Arina Baikova sestdien Tatarstānas čempionātā sasniedza jaunu Latvijas rekordu 400 metru brīvā stila peldējumā.

Sports Svarcēlāja Koha izcīnījusi astoto vietu pasaules čempionātā

Latvijas svarcēlāja Rebeka Koha pasaules čempionātā Taizemes pilsētā Pataijā svara kategorijā līdz 59 kilogramiem ierindojās astotajā vietā.

Pasaule Sestdienas rītā pie Maltas izglābti teju 300 miganti

Sestdienas rītā pie Maltas krastiem izglābti 262 migranti, paziņojuši Maltas bruņotie spēki.

Sabiedrība Sestdien miris pazīstamais mecenāts, uzņēmējs Boriss Teterevs

Pēc smagas slimības 21. septembrī 65 gadu vecumā mūžībā devies filantrops, Borisa un Ināras Teterevu fonda dibinātājs Boriss Teterevs (05.11.1953 — 21.09.2019) — personība, kuras mūžs, darbi, idejas un aizrautība mainīja pasauli, Latviju, sabiedrību un līdzcilvēku pasaules redzējumu, informē Borisa un Ināras Teterevu fonds.

Sabiedrība Interesanti! Ko šogad varēs izzināt Rīgā Zinātnieku naktī?

Zinātnieku naktī, 27.septembrī, visā Latvijā notiks dažādi Eiropas Zinātnieku naktij veltīti pasākumi un Rīgā interesentus aicinās izzināt zemūdens pasauli un ekoloģisko apdraudējumu, aģentūra LETA noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Sabiedrība Kivičs dīvaini komentējis incidentu; Skulmei uz pieres 7 šuves

Skandalozais mūziķis Andris Kivičs apstiprinājis, ka ceturtdien viņa un mīlnieces Lienes Skulmes starpā izcēlies konflikts. Taču viņš noliedz, ka būtu iekaustījis draudzeni.

Sports Pļaviņš un Točs Latvijai izcīna Tokijas olimpisko spēļu ceļazīmi

Latvijas pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Edgars Točs sestdien Ķīnā izcīnīja uzvaru 2020.gada Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra pusfinālā, nodrošinot sev vietu Olimpiādē, kamēr dāmu duets Anastasija Kravčenoka/Tīna Graudiņa iekļuva pusfinālā, nonākot soli no ceļazīmes.

Pasaule «Ryanair» piloti Lielbritānijā atcēluši plānoto 5 dienu streiku

Īrijas zemo cenu aviosabiedrības «Ryanair» piloti Lielbritānijā ir atcēluši plānotu piecu dienu streiku, piektdien paziņoja arodbiedrība — Lielbritānijas Aviokompāniju pilotu asociācija (BALPA).